Valkā: Ēka cilvēku iekšā nesauc

2010. gada 14. jūnijs 08:30

2027

Kultūras nama fasādē pašlaik vislielākās izmaiņas ir piedzīvojušas centrālās kāpnes. Valcēnieši nav vienisprātis, cik tās labi vai aplami būvētas.

Valcēnietis Juris Pētersons uzskata, ka jaunās kultūras nama kāpnes ir sabojājušas ēku kā arhitektūras pieminekli. "Kad mūsu senči būvēja šo māju 1927. gadā, kāpnes bija izvirzītas uz priekšu un ēkai bija pieeja 180 grādu leņķī. Radās iespaids, ka tā ikvienu sauc iekšā no visām pusēm. Tagad izskatās gluži pretēji, un to vairs nevar uzskatīt par tautas namu," pārliecināts J. Pētersons.

Viņš atceras, ka kādreiz uz šīm kāpnēm varēja dziedāt kori, fotografēties absolventi un tamlīdzīgi. "Kā var sacūkot mūsu senču būvētu ēku? Ikviens taču redz, ka jaunais veidojums nekādā ziņā nav saistībā ar nama fasādi. Tā ir aplami izmesta nauda. Nešaubos, ka kāpnes vajadzēja atjaunot to pirmsākuma izskatā. Paldies Dievam, ka nepietika naudas paredzētajai stikla sienai," sašutis valcēnietis. Viņš vēlas uzzināt, kāpēc apstiprināts projekts, kas tik ļoti ierobežo cilvēku plūsmu.

Agrāk situācija bija citaValkas novada domes būvvaldes vadītāja Sarmīte Spuldzeniece šiem argumentiem nepiekrīt. "Kāpnes nav mūžīga lieta. Tās projektēja "Agroprojekts", un mēs raugāmies, lai darbs būtu veikts saskaņā ar projektu un atbilstoši būvēšanas noteikumiem.

Par to, cik labi jaunās kāpnes sader ar ēkas fasādi, varēs spriest tikai tad, kad būs pabeigts fasādes remonts, kad notiks nākamā rekonstrukcijas kārta, kad visi krāsu akcenti būs salikti savās vietās," komentē būvvaldes vadītāja.

Ikviens zina, ka pašlaik spēkā ir noteikti būvnormatīvi un tie būtiski atšķiras no normatīviem, kas pastāvēja 1927. gadā. Ir jāatrisina kultūras nama pieejamība arī tiem, kuri pārvietojas ratiņos. Tas ir izdarīts, jo turpmāk ikviens ratiņnieks varēs nokļūt gan garderobē, gan skatītāju zālē. Tas kļuva iespējams, pārbūvējot kāpnes labajā pusē, kas agrāk bija slēgtas. Projekts tika nedaudz koriģēts, un kāpnes ir izveidotas nedaudz platākas nekā sākotnēji paredzēts. Vizuālās lietas ir tās, ko būvvalde nevar ietekmēt.

Ne reti bija situācijas, kad autovadītājiem vajadzēja strauji bremzēt, jo bērni no kultūras nama izskrēja uz ielas. Tagad uzliktas barjeras un gājēji izklīdīs uz ietves. Kad šo ēku būvēja, Valkā satiksmes intensitāte bija cita.

Būvvaldes vadītāja stāts, ka padomju laikos ēka ir pārdzīvojusi daudzas izmaiņas. Tika aizmūrēti logi, pagrabstāvs vairākkārt pārbūvēts. Nu tajā ir kārtība. Arhitektūrā un būvniecībā ir daudz subjektīvu lietu, kuras cilvēki uztver atšķirīgi. Katram savs uzskats, dzīves pieredze un zināšanas par to vai citu lietu.

Vai zirgu piesiešanas slita?"Ieradumam liels spēks. Man arī sākumā bija neierasti virzīties pa šīm kāpnēm," atzīst kultūras nama direktore Aija Sallu. Savukārt teātra režisors un mākslas vēsturnieks Aivars Ikšelis un māksliniece Maija Kaimiņa ir citās domās. "Atbalstu ideju par uzbrauktuves veidošanu invalīdiem, taču margas jeb barjeras ir, maigi sakot, dīvainas.

Ēka ir monumentāla, kolonnas apaļas, kāpņu priekšpuse ir pusaplī, kas atbilst ēkas veidolam, taču margas izskatās kā dzelzsceļa sliedes. Pret smalkajām grieķu stila kolonnām barjeras ir prastas," vērtē A. Ikšelis. No valcēniešu puses dzirdēts daudz kritisku piebilžu pret jauno veidojumu, piemēram, ka tās atgādina zirgu piesiešanas slitu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkā: Ēka cilvēku iekšā nesauc

Kategorijas