Kūpina, līdz aizsmēķējas līdz astmai

2015. gada 27. maijs 13:45

283

Aptuveni piekto daļu jeb 20% no visiem bērnu astmas gadījumiem varētu būt izraisījusi vecāku smēķēšana. Bērniem, kuru mātes grutniecības laikā smēķē, biežāk tiek novērotas plaušu problēmas, bet iespēja saslimt ar astmu šādiem mazuļiem ir pat desmit reižu lielāka. Kaut gan pēdējos gados Latvijā vecāki kļūst mazliet apzinīgāki un cenšas nepieļaut bērnu apdūmošanu, daudzi pieaugušie joprojām bezrūpīgi ignorē faktu, ka smēķēšaa viņus strauji tuvina saslimšanai ar astmu.

Plaušas iekaist visiem pīpmaņiem

Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka astma pamatā ir iedzimta slimība – ja ģimenē neviens ar to nav slimojis, šī diagnoze cilvēku neapdraud. Tiek aizmirsts, ka ļoti bieži astma attīstās arī apkārtējās vides faktoru ietekmē, tai skaitā no elpceļu saskarsmes ar cigarešu dūmiem. Visi taču zinām, ka cigarešu dūmi satur ap 4000 dažādu vielu, no kurām liela daļa ir toksiskas, bet 50 – kancerogēnas. Sadegot tabakai, toksiskās gāzes un indīgās daļiņas nonāk plaušās, tās kairinot un radot iekaisumu un astmas risku pilnīgi visiem smēķētājiem. Interesanti, ka lielākajai daļai pieaugušo, kam attīstās astma pēc 50 gadu vecuma, pagātnē ir bijusi saskarsme ar smēķēšanu.

Pie ārsta neiet

Viena no ārstiem grūtāk sasniedzamajām astmas pacienu grupām Latvijā ir gados jauni smēķējoši vīrieši, iespējams, ar ilgstošu sausu kairinošu klepu, elpas trūkumu - faktiski skaidri redzamiem astmas simptomiem. Taču no ārstu apmeklējuma viņi izvairās. Ja var pakustēties un nav pakrituši ar 40 grādu temperatūru, tā vien šķiet, ka došanās pie ārsta viņiem ir vājuma izrādīšana, kas īstiem vīriešiem nepiestāv. Ilgstoši ignorējot slimības simptomus, šādi klepojoši „brašuļi” sevi pakļauj lielam riskam. Tabakas dūmu ietekmē plaušās iekaisums saasinās un tās sāk ražot vairāk gļotu, kas var izraisīt astmas saasinājumu un pat dzīvībai bīstamu lēkmi.

Pie ārsta – pēc iespējas ātrāk!

Lai nemocītos šaubās un nepadraudētu veselību, smēķētājam ar aizdomīgu klepu pie ģimenes ārsta vai plaušu speciālista labāk doties pēc iespējas ātrāk. Astmas diagnostika šodien ir ātra un salīdzinoši vienkārša. Jo ātrāk slimība tiks atklāta, jo labāki būs ārstēšanas rezultāti. Pēdējās desmitgadēs, attīstoties astmas ārstēšanas iespējām, astma vairs nav mokoša slimība, kas būtiski ierobežo ikdienas aktivitātes. Lietojot ārsta izrakstītās zāles, cilvēks var dzīvot piepildītu, normālu dzīvi bez ierobežojumiem, pilnībā kontrolējot slimību.

Fakti par astmu*

Astma attīstās aptuveni vienai trešdaļai iedzīvotāju vecumā starp 5 un 80 gadiem, tomēr biežāk tas notiek pirms 20 gadu sasniegšanas.

Eiropā gandrīz 10 miljoniem cilvēku, jaunākiem par 45 gadiem, ir astma.

Aptuveni 10 % pieaugušo astmas pacientu ir smaga astma, kas grūti padodas ārstēšanai.

Austrumeiropā ir gaidāms astmas izplatības pieaugums.

Vieni no augstākajiem astmas izplatības rādītājiem Eiropā un pasaulē ir Apvienotajā Karalistē un Īrijā.

Astma parasti sākas daudz agrāk nekā citas hroniskās slimības, radot slogu mūža garumā gan slimajam, gan tā aprūpētājiem un sabiedrībai. Piemēram, Lielbritānijā 13 % ar astmu slimu bērnu vecāki ir pametuši darbu, lai aprūpētu slimo bērnu.

Par spīti astmas medikamentu lietošanas pieaugumam, visā Eiropā joprojām saglabājas relatīvi slikta astmas kontrole.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kūpina, līdz aizsmēķējas līdz astmai

Kategorijas