Izveido piemiņas vietu

2015. gada 5. jūnijs 00:00

482

Nākamā svētdiena, 14. jūnijs, kad Latvijā pieminēs komunistiskā genocīda upurus, Grundzālē būs īpaša. Ciematā atklās vietējo iedzīvotāju izveidotu piemiņas vietu deportācijās cietušo, nomocīto, par Tēvzemi kritušo grundzāliešu atcerei.
Piemiņas vieta ierīkota Avotu ielas malā, pļavas vietā, kur turpmāk tiks kopts zāliens ar domu nākotnē veidot parku. Šo pirmdien tur uz pamatiem uzstādīja valmierieša akmeņkaļa Valda Koimeca turpat kalto piemiņas akmeni. Pats laukakmens apstrādei atvests no Grundzāles pagasta laukiem, netālu no “Kadēm”, - tāpat kā akmeņi celiņam. Trešdien grundzālieši piemiņas vietā iestādīja pirmos kociņus - lapegles, baltegles, bērzus un spirejas, ko atveda no akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Smiltenes kokaudzētavas.“Man jau sen gribējās Grundzālē izveidot šādu piemiņas vietu. Mums nav ne kapsētas, ne baznīcas, un skolēniem arī 18. novembrī un Lāčplēša dienā nav, uz kurieni aiziet,” saka piemiņas vietas izveidošanas iniciatore grundzāliete Skaidrīte Rence. Arī viņai, tāpat kā daudziem latviešiem, dzimtā ir represētie. 1949. gada 25. martā uz Sibīriju izsūtīja Skaidrītes mātes māsu un viņas vīru. Piemiņas vietu izveidojuši Grundzāles iedzīvotāji, ieguldot savu darbu, laiku un ziedojot naudu kociņu stādiem - pavisam 133 eiro. Ziedotāju vidū ir arī grundzāliete Ērika Trifanova, atvēlot 50 eiro. Seniore trešdien arī palīdzēja stādīt kociņus pie piemiņas akmens. 1941. gada 14. jūnijā no Doles pagasta izsūtīja viņas vecvecākus un mātes brāli. “Kad viņus izveda, vectēvu iecēla mašīnā uz salmu maisa. Viņš nomira jau ceļā uz Sibīriju. Tagad tajās mājās neviens vairs nedzīvo. Te varēšu atnākt viņus pieminēt,” teic Ē. Trifanova. Piemiņas akmenim grundzālieši ir ieguvuši Eiropas Savienības lauku attīstības politikas LEADER finansējumu. Projekta kopējā summa akmeņkaļa darba atlīdzībai ir 1510 eiro. Grundzāles pagasta biedrība “Grundmeistares” iesniedza savu projektu biedrības “Lauku partnerība “Ziemeļgauja” LEADER projektu konkursā, kur tas tika atbalstīts. Projektu akceptēja arī Lauku atbalsta dienests, piešķirot LEADER līdzfinansējumu. 10 procentu apmērā projektu atbalstīja Smiltenes novada dome nevalstisko organizāciju projektu līdzfinansēšanas konkursā.S. Rence piebilst, ka ar šo summu viss akmeņkaļa darbs nav apmaksāts, jo tāda darba novērtējums ir lielāks, tāpēc V. Koimecs savu darbu grundzāliešiem ir ziedojis.Savu darbu vai idejas piemiņas vietas izveidošanā līdz ar S. Renci ieguldīja arī vairāki citi Grundzāles pagasta iedzīvotāji: Andris Vīksna, Jānis Vāverājs, Guntis Sarkangalvis, Dzintra Medne, Sandra Elstiņa, Agija Kukaine, Alda Zvejniece, Baiba Kovala, Indars Ziemiņš, pagasta pārvalde, Grundzāles pamatskola un citi. Grundzāles pagasta atpūtas un sporta kompleksa “Trīssaliņas” saimnieks Aigars Šmulāns piemiņas vietai ziedoja glītu koka soliņu un atkritumu tvertni un uzmūrēja kāpnes. “Ja izdosies sakārtot īpašuma tiesības, tad nākotnē šajā vietā ir domāts parks. Tas ir tikai sākumā, un, ja vēl kāds vēlas ziedot stādiem, būsim priecīgi un pateicīgi. Liels paldies zemes īpašniecei Rudītei Smeško,jo viņa bez atlīdzības iznomāja šo zemi biedrībai “Grundmeistares” uz septiņiem gadiem. Ceru, ka Smiltenes novada dome šo īpašumu atpirks pavisam,” teic S. Rence un piebilst, ka savulaik šās zemes īpašniece bijusi uz Sibīriju izsūtīta grundzāliete. Piemiņas akmeni Grundzālē paredzēts svinīgi atklāt 14. jūnija pēcpusdienā, bet pulksten cikos, tas vēl tiks precizēts, informē Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja Alda Zvejniece. Uz pasākumu aicināti arī bijušie grundzālieši un kaimiņu pagastu iedzīvotāji.Jau trešdien jauno piemiņas vietu atnāca apskatīt grundzāliete Maiga Tirne. “Būs skaisti! Labāk, nekā klajš lauks,” spriež pensionāre. Grundzālē viņa dzīvo kopš 1953. gada. “1949. gadā es mācījos Ozolu skolā. Atceros, kad bija izsūtīšana, slēpāmies tualetēs, jo bērnus ņēma ciet arī no skolas. Es nebiju izsūtāmo sarakstā, bet tad jau to nezināju. Visiem bija bail,” atceras M. Tirne.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Izveido piemiņas vietu

Kategorijas