Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lilita Ikale vairākas prasmes apguvusi pašmācībā

Aivars Zilbers

2010. gada 24. maijs 08:15

2726
Lilita Ikale vairākas prasmes apguvusi pašmācībā

Kādreizējā ērģemiete Lilita Ikale nu jau 19 gadus ar ģimeni dzīvo Zvārtavas pagastā un ar savām aktivitātēm apliecinājusi, ka arī laukos var pilnvērtīgi dzīvot, attīstot radošās spējas, ārpus darba nodarbojoties ar mākslu, teātra spēli, astroloģiju, karnevāla tērpu darināšanu un vairākām citām personības pilnīgošanas lietām.

Lilita atceras, ka pirms pāris gadiem žurnāla "Ievas" vasaras nometnē mākslas terapijas nodarbībā pasniedzēja katram dalībniekam iedeva baltu lapu un aicināja uz tās uzzīmēt savu dzīvi. Viņai vienīgajai bija piekrāsota visa lapa. Pasniedzēja izskaidrojusi, ka tas nozīmējot ar dažādām aktivitātēm pilnībā aizņemtu ikdienu.

"Vietai, kur cilvēks dzīvo, nav nekādas nozīmes, svarīgi, cik lielā mērā viņš pats spēj sevi mobilizēt, īstenot iedomātās ieceres un aizpildīt savu laiku," apliecina L. Ikale.

Kā baltie zvirbuļiArī Lilitas vīrs Normunds nav vietējais. Agrāk viņš dzīvoja Valkā.Ģimene pārcēlās uz Zvārtavu, jo pilsētā nebija kur dzīvot. "Vīram gan bija labs darbs, bet dzīvojām komunālajā dzīvoklī.

Tas bija diezgan apgrūtinoši. Kad radās iespēja iegūt pašiem dzīvokli, pārcēlāmies uz Zvārtavu. Nekāds lauku vides aicinājums vai dabas pievilkšanas spēks tas nebija. Pagastā joprojām esam kā baltie zvirbuļi, jo nekad tā vieta, kurā esi ienācis no citurienes, tevi pilnībā nepieņem," saka Lilita.

Darbu viņa atrada Gaujienā, kur rūpniecības preču veikalā strādā par pārdevēju. Tirgotavā pārdod arī ziedus un šajā darbā lieti noder Lilitas prasme floristikā.

Tas ir tikai viens no viņas daudzajiem vaļaspriekiem, turklāt māksliniece atzīst, ka floristika viņai jau apnikusi, jāizdomājot kaut kas jauns.

Jūt sevī raganuĻoti interesanta Lilitai šķietot astroloģija. "Šo zinātni esmu diezgan rūpīgi mācījusies un sapratusi, ka manā iekšējā būtībā kaut kas ir no raganas. Varbūt tas tādēļ, ka arī mans vārds tulkojumā nozīmē ragana," ar humoru piebilst L. Ikale. Tomēr patiesībā Lilita mēdzot uz daudzām lietām paskatīties citādi.

"Es visu apkārt vērtēju, cenšoties katram notikumam saskatīt cēloņsakarību. Tas viss ir redzams, daudzi tikai neprot šīs lietas pamanīt. Aiz letes strādāju jau 10 gadus un esmu novērojusi, ka cilvēki, bieži pat to neapzinoties, preces izvēlas pēc augstāk valdošām likumsakarībām. Tā kā esmu mācījusies astroloģiju, zinu, kādēļ dažās dienās apmeklētāji vairāk pērk, piemēram, bižutēriju, vēl dažās lielāka izvēle krīt uz citām precēm.

Varu ieteikt, kad vislabāk un kā krāsot matus, jo pašmācībā esmu apguvusi stilistes mākslu. Kādreiz rodas vēlēšanās par saviem pārdevējas novērojumiem uzrakstīt grāmatu. Vispār daudz ko esmu pati iemācījusies. Vienīgi floristikā man ir diploms. Ja cilvēkam kaut kas ļoti patīk, viņš ir spējīgs nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūt patstāvīgi," apgalvo L. Ikale.

Tādā ceļā viņa ir iemācījusies veidot arī kolāžas. Izstādes bijušas jau vairākās vietās. Idejas kolāžām kādu laiku veidojoties galvā, un, kad viss kļūst skaidrs, tās var ātri radīt. "Kad kolāžu ceļošana pa izstādēm beigsies, domāšu atkal kaut ko jaunu, jo nevaru paciest rutīnu. Es nekad nespētu stāvēt pie konveijera un katru dienu darīt vienu un to pašu. Tādēļ man patīk darbs veikalā, jo ik dienu ir kas cits un nekas neatkārtojas," saka māksliniece.

 

Uzskata sevi par optimistiDzīvē Lilita ir optimiste. Viņa atceras, ka jau pieminētajā "Ievas" nometnē vajadzējis uzrakstīt stāstu par sevi ar ieteikumu, kā iespējams pacelties pāri dzīves grūtībām. "Man iznāca ļoti pozitīvs raksts, jo neko sliktu par savu dzīvi nevarēju pateikt.

Uzskatu, ka viss, ko cilvēks iesāk, jāveic ar pārliecību par izdošanos, tad rezultāts būs. Nevajag šaubīties, ka darīt jau darīšu, bet diezin vai kas sanāks, vai arī - pirkšu to puķi, kaut, visticamāk, tā nolūzīs. Tad tā tiešām nolūzīs, jo cilvēks sevī jau iepriekš būs iestrādājis negatīvo enerģiju. Es to nevaru izturēt un audzinu tādus cilvēkus," saka Lilita.

Šo gadu viņa savā dzīvē uzskata par radošu. "Tādēļ arī lecu iekšā visur, kur vien varu. Pat teātri esmu sākusi spēlēt. Sākumā gan domāju vairāk palīdzēt tikai tērpu un dekorāciju veidošanā, bet kādā lugā bija jātēlo pastulba pilsētniece, tad es arī dabūju lomu.

Vēl esmu aizrāvusies ar dalību karnevālos. Ļoti patīk veidot maskas. Man rekords vienā gadā bija piedalīšanās astoņos karnevālos. Pēc manām domām, vislabākā karnevāla vieta ir Vijciems. Nodarbojos arī ar šūšanu.

Pērnruden iesaistījos raidījuma "Bez tabu" stila konkursā. No 100 dalībniekiem es biju 12. labākā. Biju gan vienīgā no laukiem, bet tas mani nesatrauca, jo, kā jau teicu, vietai, kur dzīvo, nav nozīmes. Viss atkarīgs no paša. Es parasti saku - ja sev pati neko neorganizēšu, šampanieti nedzeršu," skaidro māksliniece.

 

Izkopj savu individualitātiLilita dzīvē vienmēr centusies būt pati, arī mājās visam jābūt tā kā savam. Savu individualitāti un būtību viņa cenšas atklāt pat apģērbā, pati to šujot. "Kad izvēlos pirkšanai kādu apģērbu, man jau ir skaidrs, ko es tajā pārmainīšu un izveidošu tā, kā pašai patīk.

Lakatus un šalles pati šuju. Un izskats nav nemaz sliktāks kā tad, ja viss būtu pirkts par dārgu naudu. Ja ir griba, tad viss iespējams," apliecina L. Ikale. Pēc savas gaumes viņa ir iekārtojusi arī dzīvokli. "Vīrs bieži ir reisā, meistarus izsaukt man šķita par dārgu, turklāt nebiju pārliecināta, ka viņi visu izdarīs man pa prātam. Krāsoju pati un esmu apmierināta. Man baltās krāsas dzīvoklī tikpat kā nav, jo tā atgādina slimnīcu. Visu ietonēju. Savu istabu izkrāsoju sarkanā un oranžā krāsā. Oranžā ir mana krāsa, jo tā uzlādē enerģiju," saka Lilita.

Viņu ar vīru Normundu, kad viņam nav jādodas reisā, pazīstami pāri aicina arī par vedējiem savās kāzās. Pēc tam nekas nebeidzas, jo katru vasaru vedēji mēdz jaunlaulātos aizvest kaut kur ekskursijā.

Pilnībā aizpilda ikdienuGribu zināt, kā māksliniece visu var paspēt, jo lielu daļu aizņem arī darbs. Lilita strādā ne tikai veikalā, bet arī tīra un ziemā kurina Zvārtavas pagastmāju, kurā viņas ģimenei ierādīts dzīvoklis. Viņa atzīst, ka ikdiena nav viegla, bet tajā paša laikā viss dienas ritums ir aizpildīts līdz pēdējai minūtei un neatliek laika sērīgām domām par krīzi un nedienām, kas mūsdienās daudzus nomāc un iedzen depresijā.

"Patiesībā jau arī visu ko sāku darīt, lai izglābtos no palikšanas vienatnē, kas itin bieži beidzas ar sērīgām domām. Man patīk redzēt ap sevi cilvēkus, un tad vienu brīdi atklāju - esmu viena. Dēls 16 gados aizbrauca uz Rīgu, meita gadu vēlāk sāka mācīties Valkas ģimnāzijā, vīrs vairāk bija pie automašīnas stūres kā mājās, arī tagad viņam kā tālbraucējam dienām ilgi jāatrodas reisos.

Sāku domāt, ko darīt. Radās iespēja iestāties astroloģijas kursos, vēlāk mani uzaicināja spēlēt dramatiskajā kolektīvā, tad vēl karnevāli un mākslas aktivitātes, un laiks bija aizpildīts. Tagad man ir visādas iešanas un piedalīšanās. Esmu arī vairākas Eiropas valstis apceļojusi, braucot vīram līdzi reisos. Vēl gribu redzēt Spāniju, jo man šķiet, ka pēc sava temperamenta iepriekšējā dzīvē esmu bijusi spāniete," ar smaidu nobeidz Lilita.

Pēc viņas domām, ir ļoti svarīgi aizpildīt visu dzīvi, lai tajā nepaliktu neviens tukšs plankums. Viņa savu iekšējo pasauli redz pilnu ar motoriņiem. Kad viens apklust, sāk darboties cits, bet iznākumā viņa vienmēr spējot savā dzīvē atrast ko jaunu.

"Protams, daudzus cilvēkus pašreizējais laiks ir salauzis un viņi vairs neredz cerību uz nākotni. Agrāk bijām pārlieku pieraduši, ka varējām nopirkt visu gatavu, jo naudas pietika. Nauda mūs iemidzināja. Izeja ir jāatrod paša spējās atrast sev ko interesantu. Man šis laiks pat patīk, jo var sākt radoši domāt, ko pati protu. Mēdzu sacīt - kam ir stils, tam nav naudas. Tas nozīmē - ja ir mazāk līdzekļu, vairāk jādomā ar galvu," skaidro māksliniece.

Pēc viņas pārliecības, tikai cilvēks pats sevī var radīt krīzi vai arī tādu enerģiju, ka neatliek laika par to domāt.