Pastiprināti kontrolēs patvaļīgu koku ciršanu

2015. gada 15. jūlijs 08:52

3206

Pastiprināti kontrolēs patvaļīgu koku ciršanu

Valsts mežos Smiltenes, Valkas un Strenču novados jau sākušies pastiprināti reidi, lai notikuma vietā pieķertu malkai paredzētu koku zagļus.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirknī ir ierosinātas vairāk nekā 30 krimināllietas par koku patvaļīgu ciršanu valsts mežos. Ir arī aizdomās turētie, un policija veic izmeklēšanu, informē Ieva Ozoliņa, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas Smiltenes iecirkņa vecākā inspektore.

Sods līdz pat brīvības atņemšanai

Malkas cenām gadu no gada ir tendence kāpt, iespējams, tāpēc daži izvēlas nozāģēt malku svešā īpašumā, šajā gadījumā, valsts mežā. Pārsvarā zagļi atstāj aiz sevis celmus priežu mežos Strenču, Sedas un Valkas pusē, taču ir konstatēti patvaļīgas koku ciršanas gadījumi arī Smiltenes pusē, mežos pie Niedrāja ezera, atzīst akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Upens.

Taču svešā mežā augoši koki ir svešs īpašums, par kuru patvaļīgu ciršanu ir paredzēts sods Latvijas Republikas Krimināllikuma 109. pantā. Pastiprināta atbildība līdz pat reālai brīvības atņemšanai līdz sešiem gadiem ir paredzēta gadījumā, ja koki patvaļīgi cirsti valsts īpaši aizsargājamā dabas teritorijā vai objektā. Sods šādā gadījumā draud pat tad, ja ir nocirsts tikai viens koks, jo tāpat ir nodarīts zaudējums meža videi.

Tādēļ pavisam slikti koku patvaļīga ciršana var beigties, ja mūsu pusē tā ir notikusi aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”, kur ir salīdzinoši daudz sauso koku, Sedas purvā, medņu riesta vietās vai citos aizsargājamos objektos. Apvidus “Ziemeļgauja” atrodas arī Strenču novadā, lielākoties Plāņu pagasta teritorijā, un Valkas novadā, Vijciema, Zvārtavas un Valkas pagastu teritorijās, un šās teritorijas zonējums dabā nav marķēts. Tāpēc, lai izvairītos no Krimināllikumā paredzētā soda, labāk pēc sveša īpašuma uz mežu nedoties.

“Viena daļa cilvēku varbūt domā, - “nozāģējot pāris sausos kokus malkai, mēs izdarām labu darbu, izkopjam mežu no sausajiem kokiem, kuru šādās vietās ir daudz”. Taču attiecībā uz aizsargājamām dabas teritorijām spēkā ir normatīvie akti, atbilstoši kuriem pēc saimnieciskās darbības mežā paliek daudz sausās koksnes, kas ir barības bāze dažādām kukaiņu sugām un kas nenodara kaitējumu pārējam mežam,” skaidro J. Upens.

Piemēram, visā ainavu apvidus teritorijā, cērtot kokus visu veidu cirtēs, ir saglabājami jebkuras sugas augoši vai nokaltuši koki, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla pārsniedz 50 centimetrus, izņemot bīstamos kokus, kas, ja tiek nocirsti, atstājami tajā pašā meža nogabalā.

Savukārt īpaši aizsargājamo sugu un biotopu mikroliegumos, kādi ir arī bijušā Valkas rajona teritorijā, kuros ir aizliegta jebkāda veida mežsaimnieciskā darbība, tai skaitā malkas koku ciršana.

Pie malkas var tikt legāli

Ja a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) vai Valsts meža dienesta darbinieki ierauga mežā patvaļīgi nozāģētu koku celmus, tad tiek sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols, un lieta tiek tālāk nodota izmeklēšanai Valsts policijai, kas uzsāk kriminālprocesu.

Sākot no šā gada 1. janvāra līdz maija sākumam, a/s “Latvijas valsts meži” Strenču meža iecirknī patvaļīgi nocirsta koksne 26,78 kubikmetru (m3) apmērā, Silvas iecirknī - 47,96 m3 apmērā, Ērģemes iecirknī - 71,23 m3 apmērā, informē J. Upens.

Šovasar LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības vadība un Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valkas iecirkņa amatpersonas, tiekoties sanāksmē, nolēma rīkot pastiprinātus reidus, lai samazinātu koku patvaļīgas ciršanas gadījumus valsts mežos.

LVM Austrumvidzemes mežsaimniecība informē, ka gan fiziskām, gan juridiskām personām ir arī cita iespēja iegūt malku valsts mežu teritorijās. Sazinoties ar LVM meža iecirkņu vadītājiem, var pieteikties satīrīt cirsmu atliekas pēc mežizstrādes darbiem. “Var satīrīt cirsmās atstātās koku galotnes un zarus, kā arī, ja cilvēkam ir pilns ekipējums, ar zāģi sazāģēt celmus. Tā nebūs klucīšu malka, bet zaru malka sanāks. Otra iespēja ir nopirkt no LVM jau gatavu malku par esošajām tirgus cenām, taču tad ir jārēķinās ar konkrētu apjomu - lielo baļķvedēja kravu jeb 35 kubikmetriem. Te ir iespēja kaimiņiem kopā iegādāties vienu kravu, taču izkraušanas vieta būs viena,” informē J. Upens.

Tāpat malku pārdod arī privātuzņēmēji.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Pastiprināti kontrolēs patvaļīgu koku ciršanu

Kategorijas