Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Vidzemē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejama tikai katra 18.iestāde

LETA
Veselība

2015. gada 12. augusts 13:25

257
Vidzemē cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejama tikai katra 18.iestāde

Apsekojot Vidzemes reģiona pilsētas, vides pieejamības apsekošanas projekta "Mapeirons" ekspertu komanda secinājusi, ka reģionā cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejams vidēji tikai katrs 18.objekts vai iestāde.

Par vienu no draudzīgākajām cilvēkiem ar invaliditāti Vidzemes pilsētām atzīta Gulbene, kur iestāžu vadītāji pievērš īpašu uzmanību vides pieejamības normu ievērošanai infrastruktūrā.

Vidzemes reģionā vides pieejamības eksperti apskatīja objektus visās vides pieejamības mobilās aplikācijas "Mapeirons" kategorijās: naktsmītnes, ēdināšanas iestādes, nevalstiskās organizācijas, sabiedriskās iestādes, veikali, transports, medicīnas un sociālie pakalpojumi, aptiekas, izglītības iestādes, izklaides vietas un ''babyroom'' (vietas, kas ir piemērotas ģimenēm ar maziem bērniem un bērniem ratiņos). Īpaša uzmanība tika pievērsta objektiem, kas ir svarīgi, ceļojot pa Latviju. Šajā apsekošanas reizē mobilās aplikācijas "Mapeirons" datu bāzei tika pievienoti 232 objekti.

"Šogad ir jūtams uzlabojums tieši tirdzniecības vietu pieejamībā cilvēkiem ar invaliditāti un tirgotāju attieksmē, šajā ziņā "Rimi Latvia" lielveikalu tīkls izceļas visvairāk. Patīkami pārsteidza arī vairākas valsts institūcijas, tostarp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra un Latvijas Pasts. Diemžēl reti kurā pilsētā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir pieejami policijas iecirkņi," komentē invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Biežākais iemesls, kādēļ ēka nav pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ir vides pieejamības kritēriju nezināšana un izpratnes trūkums par tiem. "Dažkārt novērojām neveiksmīgus centienus ievērot vides pieejamības kritērijus.

Uzņēmēji cenšas uzlabot vidi, un tas ir pozitīvi, taču daudzi neievēro vides pieejamības standartus cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to vides "uzlabojumi" paliek nederīgi un netiek izmantoti jo, piemēram, uzceltā uzbrauktuve ir par stāvu, lai cilvēks ratiņkrēslā varētu tajā uzbraukt," stāsta Balodis.

Kritēriji vides pieejamības apsekošanai ir visai vienkārši, taču ikvienam no tiem ir sava specifika un standarti. "Sākumā tiek vērtēta piekļuve ēkai - kādas ir ietves pie konkrētās ēkas, vai cilvēkiem ar invaliditāti ir paredzēta stāvvieta. Tālāk apskatām iekļūšanu ēkā - vai ir skaidras norādes, uzbrauktuve, vai galvenā ieeja ir pieejama, vai arī cilvēkiem ar invaliditāti jāiet no sētas puses. Iekštelpās apskatām gan durvju platumus, gan labierīcības, apgaismojumu, norādes un audio risinājumu pieejamību, kas nepieciešami, lai cilvēki ar dažāda veida invaliditāti varētu ne vien iekļūt ēkā, bet arī ērti justies tajā," skaidro "Mapeirona" projekta vides pieejamības speciālists Tālis Bērziņš.

Pilnībā un daļēji pieejamie vides objekti - ēdināšanas, kultūras, medicīnas, sabiedriskās iestādes, valsts un pašvaldību institūcijas, transporta pakalpojumi un citi - ir apkopoti pirmajā vides pieejamības mobilajā aplikācijā "Mapeirons", kas pieejama mājaslapā ''www.mapeirons.lv'', ''Google Play'' un ''AppStore''. Plašāka informācija ''Mapeirona'' mājaslapā ''www.mapeirons.lv''.

Kategorijas

Kategorijas