Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Olimpiskās uzvaras pamatā ir neatlaidība un latviešu spītība

Inga Karpova

2010. gada 22. aprīlis 08:13

1463
Olimpiskās uzvaras pamatā  ir neatlaidība un latviešu spītība

Vai jums trasē nav bail braukt ar galvu pa priekšu, vai ir bijuši kritieni, vai jūs spēlējat "Fermu", un kurā līmenī jau esat? Kas jums labāk patīk - brunetes vai blondīnes - uz šādiem un daudziem citiem Kārķu un Ērģemes pamatskolas skolēnu sagatavotiem jautājumiem atbildes sniedza XXI Ziemas olimpisko spēļu Vankūverā sudraba medaļas ieguvējs skeletonā Martins Dukurs un atzīstamās 4. vietas ieguvējs Tomass Dukurs.

VAIRĀK FOTO >>> ŠEIT!

Vakar Kārķu tautas namā pēc sporta skolotāja Kārļa Pētersona aicinājuma tikšanās ar abiem sportistiem un viņu treneri tēvu Daini Dukuru. Sportiskajai ģimenei Valkā joprojām dzīvo radi, tostarp arī vecmāmiņa. Martins Valku atceras kā mazu pilsētiņu, kurā cits citu zina un pazīst. Kopš bērnības viņam nav patikusi pamestā padomju armijas daļa, bijusī Tēraudskola, bet sportists priecājas, ka šī teritorija pamazām atdzīvojass.

Gribējies arī pamest skeletonu

Domājams, maz Latvijā ir cilvēku, kuri nezinātu par brāļu Dukuru veiksmīgo olimpisko startu un no sirds nepriecātos līdzi Martinam par izcīnīto sudraba medaļu. Līdz tam bijis neatlaidīgs un smags treniņu darbs. Martins ar skeletonu sācis nodarboties 14 gadu, bet Tomass - 16 gadu vecumā.

Brāļi atzīstas, ka ir bijušas reizes, kad sportam gribējies atmest ar roku un to pamest, bet, izcīnot uzvaru pār sevi, aizdzenot šaubas par savu varēšanu, turpinātas sportistu gaitas. Tomass atklāj, ka vēl pērn domājis aiziet no skeletona, jo sezona nav bijusi īpaši veiksmīga.

Puiši norāda, ka skeletons ir tehnisks sporta veids, kurā veiksme nav atkarīga tikai no sportista sagatavotības pakāpes, bet arī no kamanām. Klātesošie varēja iepazīties ar kamanām, to uzbūvi un sportistu ekipējumu - ķiveri, speciāliem nagliņapaviem ar gumijotu purngalu un pazolē iestrādātām, kā puikas saskaitīja, 736 nagliņām un īpašu plānu kombinezonu, kas nu galīgi nepasargā no aukstuma.

Bērni nekautrējoties izmantoja šo vienreizējo iespēju iegulties kamanās, kā arī nodemonstrēja, kā pareizi tās iestumt. Sacensību trasē kamanas spēj attīstīt ātrumu pat līdz 146 kilometriem stundā. Martina ātrums Vankūverā sasniedza 145 kilometrus stundā. Veiksmīgiem startiem nepieciešams katru gadu būvēt jaunas kamanas. Tās izmaksā aptuveni līdz četriem tūkstošiem latu.

 

Vēl sportos vismaz četrus gadus

Ērģemes pamatskolas skolēnam Mairim Lukovskim šī tikšanās devusi iedvesmu nākotnē domāt par iespēju nodarboties ar bobsleju. Lai gan puisim vēl neesot bijusi izdevība pabūt Siguldas kamaniņu trasē, kur D. Dukurs ir vadītājs, viņš noteikti tur aizbraukšot. Skolā Mairis spēlējot florbolu un basketbolu, kā arī cītīgi skrienot.

Savukārt Normunds Flešs uzskata, ka šādas tikšanās ar slaveniem sportistiem jārīko biežāk, lai lauku bērni varētu sajust, ko nozīmē būt ievērojamam sportistam. Olimpisko spēļu laikā viņš cēlies naktī, lai varētu sekot līdzi brāļu Dukuru startiem. Normunds domā, ka, lai sasniegtu tādus rezultātus, trenēties jāsāk kopš agras bērnības.

Dukuri uz šādām tikšanām nelielās lauku skolās nebrauc pirmo reizi. Dainis uzskata, ka jāstāsta jauniešiem par to, ka ikviens darbs jādara par visiem simts procentiem, un tikai tad tas nes veiksmi un panākumus. Arī sportisti uzskata, ka viņu panākumu atslēga ir neatlaidīgs un uzcītīgs treniņdarbs, kuram nevar būt nekādas atlaides. Puiši sola, ka ar skeletonu nodarbošoties vismaz vēl četrus gadus un tad jau būs zināms, vai tālākai karjerai pietiks gan spēka, gan finanses.