Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Mēs garīgi starojam, ja domājam dzīvespriecīgi

Aldis Dubļāns

2010. gada 18. aprīlis 00:06

11603
Mēs garīgi starojam, ja domājam dzīvespriecīgi

Vai tiešām Latvijā ir kāds, kurš neko nebūtu dzirdējis par Inesi Ziņģīti, apbrīnojami enerģisku sievieti, kas pati sevi izcēla no paralīzes gultas un arī tagad, 70 gadu vecumā, ir neticami sprigana.

Kad akrobātikas nodarbībās 20 gadu vecumā Inese satraumēja mugurkaulu un kļuva paralizēta un visu pamesta. Viņa saprata, ka dzīve jāsāk no jauna kā sešus mēnešus vecam bērnam, kad viņš sāk kustēties.

Jaunā sieviete sāka lasīt dažādu medicīnisku literatūru par ķermeņa uzbūvi un funkcijām. Tā arī nonāca līdz rāpošanai ko dara līdz šai baltai dieniņai. Un tā katru dienu, jo viņa nedrīkst atļauties to nedarīt. Var tikai apbrīnot Ineses vēlmi dzīvot un viņas gribasspēku. Jādomā, ka pēc tikšanās ar viņu daudzi pamēģinās īstenot viņas ieteikumus, taču diezin vai daudzi to izturēs. Tāda nu ir cilvēka daba.

Tagad Ziņģītei ir 70 un var tikai apskaust viņas vitalitāti, tēlaino, bet skaidro epitetiem piebārstīto valodu un ķermeņa lokanību. Tagad viņu bieži aicina lasīt lekcijas, katru dienu zvana cilvēki, kuriem nepieciešama palīdzība. Viņa neatsaka. Par nozīmīgākajiem veselīga dzīvesveida aspektiem viņa uzskata pareizu gulēšanu, atmošanos, rīvēšanos ar mitru dvieli un rāpošanu.

Jāsāk ar griestu bakstīšanuNo rīta ir ļoti nozīmīgi atmodināt organismu. Pēc atmošanās, guļus stāvoklī jāsāk vingrot - bakstīt griestus, kā saka Ziņģīte. Rokas un kājas vienlaikus ceļ un baksta vertikāli pret griestiem. Pēc tam veic vairākas ieelpas un izelpas ar diafragmu. Un tā četras vai piecas reizes.

Tas prasa tikai piecas minūtes, bet šie vingrojumi palīdz atbrīvoties no "riepām" uz vēdera un gūžām. Ar laiku pazūd pat vislielākās. Pēc šiem vingrojumiem seja kļūst sārtāka, un tas nozīmē, ka asinis labi cirkulē.

Parasti cilvēki izveļas no gultas un tūlīt izdzer krūzi ūdens, sulas, tējas, kafijas vai jogurta. Tas neder un nedarbojas. Organismu vislabāk iedarbina žokļu kustības. Vislabāk vakarā izņemt no maisiņa rupjmaizes šķēlīti un no rīta pa mazam kriksītim tā jāsagrauž.

Un tikai pēc tam var izdzert to ierasto šķidruma krūzi. Kūtrās zarnas muskulatūras darbības uzsākšanai gaida to rupjo barību - rupjmaizi. Aktimeļi un visi līdzīgie jogurta brīnumlīdzekļi imunitāti nedos, ja nedarbosies žokļi.

Galvu tikai uz ziemeļiemKā apgalvo I. Ziņģīte, liela nozīme ir gulēšanai. Galvai noteikti jābūt pavērstai uz ziemeļiem. Viņa pati guļot uz četru āderu krustpunktiem, bet, ja galva ir pareizā virzienā, tad sliktās enerģijas cilvēka ķermenī neuzkrājas. Ne mazāk nozīmīgs ir spilvens un gultas matracis.

Spilvenam ir jāaizpilda izliekums starp galvu un pleciem. Galva nedrīkst atrasties slīpi uz liela spilvena. Tas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos, pasliktina elpošanu, veicina bezmiegu, izraisa murgus un galvassāpes no rītiem. "Nekādus "Dormeo"! Matracim jābūt pēc iespējas stingrākam un cietākam, turklāt tam jābūt no dabīgiem materiāliem. Kaut vai salmiem. Uz to attiecas arī spilvena pildījums.

Ja es kā Kvazimodo, ar šķībajiem izliekumiem, sāpošiem gurniem un tamlīdzīgi, uzgulšos uz matrača, kas pielāgojas ķermenim, tas nekādi neveicinās pareizu auguma stāvokli," smaida Inese. Viņa iebilst arī pret pārlieku sterilitāti mājās, jo, izejot dabā, šie cilvēki iegūst alerģijas. Vēl sliktāk, ja bērnus pieradina pie sterilitātes.

Āda kā samtsRīvēšanās procesu vajadzētu sākt ar kakla daļu. Saņemot dvieļa galus, velk ar katru roku gar ausīm uz priekšu, mazliet atliecot galvu, tā masē galvas pamatni, tad vēl dažas reizes uz katru pusi pa kaklu līdz pleciem. Seja jārīvē, ievērojot apļveida kustības pulksteņrādītāja virzienā. Tālāk jārīvē plecu daļa, līdz nonāk zem lāpstiņām.

"Muguru rīvē, veidojot kūkumu. Rīvē no viena sānu uz otru, līdz nonāk līdz dibenam. Rīvējot vidukli, jāstāv taisni," iesaka Inese.

Pēc tam atkal jāsaliecas un mugura jāparīvē pa diagonāli. Turot roku pa vidu dvielim, tālāk rīvē rokas - pakāpeniski no plaukstas līdz plecam un padusēm.

Nākamo rīvē vēderu, to dara apļveida kustībām. Sākumā ap nabu riņķo mazus aplīšus līdz lielākiem. Kājas rīvē no apakšas līdz augšai, bet kā pēdējā, visnozīmīgākā, ir pēdu rīvēšana.

Ar dvieli ir jāizbrauc cauri katrai pirkstu šķirbai, jānorīvē arī pēda un papēdis. Ieteicams rīvēties ar frotē dvieli, ķermenim ir jābūt samitrinātam. "Cilvēkam, kurš regulāri rīvējas ar dvieli, nekad nesāp galva, mugura, kājas, āda viscaur kā samts, pazūd dzimumzīmes un rētas, asinsspiediens ir normāls. Mēs garīgi starojam, jo domājam dzīvespriecīgi," atgādina I. Ziņģīte.

Ārstē cilvēku, nevis slimībuI. Ziņģīte savu stāstu Valkā sāka ar tematu par izgulējumiem, ar kuriem mediķiem tik grūti cīnīties. "Kad miesa jau ir sapuvusi un slimnieku kauns atdot tuviniekiem, tad mediķi veic unikālas operācijas, piemēra, nogriež pusi ādas no vēdera un to uzšuj uz pēcpuses.

Arī tā itin drīz sapūst. Mediķu nevarību apliecina Vijas Artmanes liktenis," uzskata Ziņģīte. Viņas vecāmāte bija dziedniece un pret izgulējumiem izveidoja savu smēri. Tās recepte ir dabūjama Latvijas - Igaunijas institūtā Valkā pie Lailas Ontensones.

Jau gatavā veidā šī Ziņģītes ziede nopērkama tikai Āgenskalna aptiekā Rīgā (Baložu ielā) un Gaismas aptiekā Cēsīs. Jau nedēļas laikā jebkurš sapuvums, vēdera roze, dažādas pumpas un kreveles sadzīstot. Tā derot arī hemoroīdu ārstēšanai, kuri nereti izraisa zarnu vēzi un traucē seksuālās funkcijas.I. Ziņģīte par lielāko mūsdienu medicīnas trūkumu uzskata to, ka ārsti dakterē konkrētas slimības, nevis cilvēku kopumā kā vienu veselumu. Tas viss lielās steigas dēļ.

Mugurkaulu uztur elastīgu"Mūsu ķermeņa balsts ir mugurkauls, kam jābalsta miesas un dvēseles saturs - galva! Viss pārējais šā vai tā tomēr ir piestiprināts pie mugurkaula. Kā kokam - viss pie stumbra. Un ja stumbrs sāk slimot, nomirst arī visi zari," nešaubās Inese.

Kāpēc cilvēkam būtu jārāpo visu mūžu? Tāpēc, ka tas ir visefektīvākais un visvienkāršākais līdzeklis, kā nostiprināt un sabīdīt mugurkaula skriemelīšus, diskus pa taisni, padarīt elastīgas visas saites, ar ko pie mugurkaula piestiprināti mūsu locekļi, un neļaut izliekties lāpstiņām.

Un tas neprasa nekādus kapitālieguldījumus, tikai ceļgalu aizsargus, arī bērniem. Veciem cilvēkiem zem ceļgalu sarga vajadzētu uztīt elastīgo saiti. Ceļu sargus ļoti viegli var izgatavot no vecas vilnas jakas vai vējjakas piedurknēm. Nogriež jakai piedurknes šauro galu, uzvelk uz kājas un virs ceļgala vairākas reizes uzloka.

Rāpot var jebkur, jebkad un visos apstākļos! Tikai tas jādara pareizi - tā, kā to dara mazs bērns. Lūk, bērniņš rāpojot galviņu cenšas turēt augšā, viņam, virzoties uz priekšu, atpakaļ vai sāņus, gribas redzēt visu, kas ir augstāk par viņa četrrāpus līmeni.

Vai esat ievērojuši, kā bērns rāpo? Viņš liek uz priekšu labo roku un labo kāju vienlaikus, tad kreiso roku un kāju, pēc brīža piepeši visu maina un liek labo roku un kreiso kāju vai otrādi, turklāt groza galviņu uz visām pusēm, jo jāredz taču, kas visapkārt notiek!

Lūk, vispusīga bērna fiziskā attīstība. Kad pēc dažiem mēnešiem, šādi darbojies, bērns pieceļas kājās, viņš ir stabils, lokans, bez drebelības un netenterē inerces dzītām kājām, kamēr krīt. Šāds bērns neiet uz skolu līku muguru.

"Vēl līdz šai dienai esmu taisna, lokana, bez ikdienas sāpēm un ārstu izrakstītām ripām. Es pati ieeļļoju savas locītavas un skriemelīšus. Viss kustas, un līdz ar to visās spraudziņās ieplūst vai izstrādājas nepieciešamā asinsrite un vielas, kas "ieeļļo" locītavas.

Tas manu mugurkaulu uztur elastīgu ar visām vajadzīgām atstarpēm un man neviena nervu saknīte nav saspiesta. Tāpēc varu locīties un man nekas nesāp. Visas locītavas barojas no mugurkaula," skaidro Ziņģīte. Viņa ir pārliecināta, ka dzīvos vēl daudzus gadus, jo enerģijas netrūkst.