Karš izšķir uz mūžu
Vakar Valkas ģimnāzijā Krievijas vēstniecības kara atašeja palīgs Valērijs Molotovs, klusinātām kara laika dziesmām skanot, pasniedza piemiņas medaļas "1941. - 1945. gada Lielā Tēvijas kara uzvaras 65. gadadiena".
Medaļas ar Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedjeva dekrētu saņēma Lielā Tēvijas kara veterāni, antifašistu partizāni, bijušie nepilngadīgie fašistu koncentrācijas nometņu gūstekņi un tie, kas strādāja ne mazāk ka pusgadu 1941. - 1945. gadā fašistu neokupētajā PSRS teritorijā.
Valkā uz svinīgo ceremoniju bija ieradušies septiņi kara veterāni un vairāki viņu tuvinieki, kuri medaļas saņēma vecāku vietā. Pēc tam kara atašeja palīgs devās uz mājām pie tiem, kuri veselības dēļ nevarēja ierasties uz svinīgo pasākumu. Bijušā Valkas rajona teritorijā ir vairāk nekā 60 cilvēku, kuriem pienākas šī medaļa. Šogad visā bijušajā Padomju savienības teritorijā vērienīgi atzīmē uzvaras 65. gadadienu. Uz svinībām Maskavā dosies arī Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
Mums ir viena vēsture"Uz jūsu pleciem ir uzgūlies milzu smagums. Valkā un tās apkārtnē ir notikušas sīvas kaujas. Vakar ieskatījos enciklopēdijā un biju pārsteigts, ka tik daudzām karaspēka daļām par īpašu droširdību un varonību piešķirts Valkas nosaukums," uzrunā kara veterāniem sacīja V. Molotovs. Viņš apsveica visus saistībā ar uzvaru 2. pasaules karā.
Uzrunā saieta dalībniekiem Valkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs akcentēja to vēstures daļu, kas Latvijai bija jāizdzīvo pēckara gados. "Diemžēl karavīriem lielajās politiķu spēlēs bija tikai mazu skrūvīšu loma. Jūs paveicāt lielu darbu, taču daudzi no jums nedomāja, kas notiks pēc kara. Politiķi dažādi traktē kara iznākumu.
Katrs cenšas uzrakstīt savu vēsturi. Taču mums ir tikai viena vēsture un viena patiesība par to kas notika Latvijā Eiropas krustcelēs pēc uzvaras pār fašismu," sacīja K. Albergs. Viņš domā, ka šie saņemtie apbalvojumi var kalpot kā mācību stunda jauniešiem par to, lai atcerētos, kādai politikai veterāni ir palīdzējuši.
Katram savs liktenisSmiltenietis Elmārs Rūts bija iesaukts vācu armijā, taču tur neaizgāja un slēpās mežā. Kad ienāca Sarkanā armija, tad viņš un citi latvieši iznāca no meža un aizgāja dienēt padomju armijā. Elmāra brālis ir gadu vecāks un tika iesaukts vācu armijā, kur arī nokļuva.
"Tagad viņš dzīvo ārzemēs. Tā nu dzīve iegrozījās, ka katrs dzīvojam savā valstī. Karš mūs izšķīra uz mūžu," atceras E. Rūts. Viņa kara gaitu ceļš Latvijā beidzās Kurzemē, kur gūts ievainojums. Pēc tam bija ārstēšanās Ļeņingradā. Kad ievainojums bija izārstēts, kareivis nokļuva 43. latviešu gvardes divīzijā 131. pulkā, kur bija ložmetējnieks. Tā dzīvē iekārtots, ka katram ir savs liktenis un tas ir jāizdzīvo.
Kategorijas
- Novados
- Smiltene
- Valka
- Strenči
- Kaimiņos
- Vēlēšanas
- Kriminālziņas
- Izglītība
- Sports
- Orientēšanās
- Auto/Moto/Velo
- Futbols
- Florbols
- Basketbols
- Citi sporta veidi
- Hokejs
- Volejbols
- Kultūra un Izklaide
- Foto
- Cilvēkziņas
- Vaļasprieki
- Citas ziņas
- Bizness
- Reklāmraksti
- Lietotāju raksti
- Dzīvespriekam
- Latvijas ziņas
- Citas ziņas
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Izstādes
- Balles
- Teātris
- Koncerti
- Kino
- Sports
- Festivāli
- Baznīcās
- Citi pasākumi
- Video
- Statiskas lapas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Mediju projekts
- Mediju kritika
- Ar informāciju pret dezinformāciju
- Mediju projekti 2018
- Mediju projekts 2020
- Eiropā
- Dzīvesstils
- Atpūta
- Hobiji
- Mīluļi
- Veselība
- Virtuvē
- Noderīgi
- Viedokļi
- Vides projekti
- Daba-iepazīstam un palīdzam
- Rūpēsimies par vidi
- Saimnieko gudri
- Informējot iedvesmojam
- Covid-19