Labu gribēdama, nu esmu kļuvusi par dabas ienaidnieci

2010. gada 8. aprīlis 08:55

3863

Labu gribēdama, nu esmu kļuvusi par dabas ienaidnieci

Redakcijā atskanēja zvans, ka Valkas pagasta Zīles centrā Valsts akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" darbiniece Sarmīte Berezovska dedzinājusi kūlu. "Ziemeļlatvija" centās noskaidrot, vai tas atbilst patiesībai.

S. Berezovska nekādā ziņā nevairījās no satikšanās ar žurnālistu. Gluži otrādi - viņa izrādīja Zīles centra nesmukumus un atzinās, ka patiesi ir nodedzinājusi zāli pļaviņā, kas ir LVM īpašums.

Kauns par centra izskatu"Es apzinos, ka dedzināt kūlu ir slikti, taču gribēju labu, un nu esmu kļuvusi par dabas ienaidnieci. Zīles centrs ir šīs apdzīvotās vietas vizītkarte. Man ir kauns, ka izveidotās dabas takas sākums ir šādā izskatā," pauž mežu speciāliste.

Pēc pērnās zāles nodedzināšanas Berezovsku ģimene ar krūmgriezi nopļāva arī lielās vībotnes, dadžus, citas nedegošas nezāles un salasīja izmētātos plastmasas atkritumus un tukšās pudeles. Nenopļautā pērnā zāle ir tik liela, ka rodas šaubas, vai jaunā tai izaugs cauri. Ceļa otrā pusē ir tāda pati vēl nenopļauta kūla, un šī aina simpātijas noteikti nerada. Uz jautājumu, ko darīt, lai sakārtotu apkārtni, atbildes nav. Ar grābekli šo vietu pavasarī sakārtot nevar.

"Teritoriju ap savu māju vienmēr appļaujam. To dara arī mūsu kaimiņi, kas dzīvo bijušajā kantora ēkā. Dedzināt neko nevajag. Esam lūguši arī citus centra iedzīvotājus sakārtot teritoriju akas apkārtnē, kur ūdeni ņemam ne tikai mēs, bet arī tūristi un mednieki. Diemžēl bez panākumiem. Tur izskatās briesmīgi," sūrojas mežsaimniece. Viņa aicināja nofotografēt nevis izdedzināto pļaviņu, bet nesakopto teritoriju ceļa otrā pusē, un padomāt, kurš kaitējums dabai ir lielāks.

Nevajag rādīt sliktu piemēruLVM Austrumu mežsaimniecības izpilddirektors Aigars Dudelis skaidro, ka šādas pļaviņas parasti appļaujot vai kādam dodot nomā. "Protams, tā ir valstij piederoša zeme un mums tā ir jāapsaimnieko. Neapšaubāmi, ka dedzināt ir slikti, un mežsaimniekiem nevajadzētu rādīt sliktu piemēru citiem. Tas ir morāli nosodāmi," uzskata izpilddirektors.

Viņš sola, ka šo pļaviņu šogad obligāti ieliks appļaujamo teritoriju sarakstā. Šī teritorija ir pavisam neliela, un, mitrā laikā dedzināta, tā neradīja nekādus draudus ēkām vai mežam. Protams, tas nav attaisnojums pērnās zāles dedzināšanai.

Resursi ir jātaupaVUGD Vidzemes reģiona brigādes Valkas daļas komandieris Andris Vējiņš informē, ka šogad ir bijis tikai viens izsaukums degošas zāles dzēšanai - 5. aprīlī Palsmanē. "Tur cilvēki kopa zemi un dedzināja zarus. Uguns ieskrēja zālē un pašu spēkiem vairs nebija noķerama. Izdega trīs hektāri," stāsta A. Vējiņš.

Viņš atgādina, ka valstī likums visiem ir viens un kūlas dedzinātājus bargi sodīs. Arī valsts un pašvaldību policija tam pievērsīs īpašu uzmanību. Nav citu iespēju, kā zāli appļaut rudenī.

Šogad ugunsdzēsēji kūlu dzēsīs tad, ja uguns radīs kādu apdraudējumu. "Resursi ir jātaupa, tāpēc kaujas mašīnu uz notikuma vietu sūtīsim tikai nepieciešamības gadījumā," informē komandieris.

Speciālisti skaidro, ka kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas sugu daudzveidība - samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums.

Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu - dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Labu gribēdama, nu esmu kļuvusi par dabas ienaidnieci

Kategorijas