Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pacientiem nākamgad samazināsies laboratorisko izmeklējumu pieejamība

Jānis Basevičs, Veselības aprūpes un darba devēju asociācijas sabiedrisko attiecību konsultants
Veselība

2015. gada 20. decembris 08:03

919
Pacientiem nākamgad samazināsies laboratorisko izmeklējumu pieejamība

Veselības ministrijas (VM) līdzšinējie mēģinājumi pretēji nozares speciālistu un ekspertu ieteikumiem steidzami ieviest dubulto kvotu sistēmu analīžu izmeklējumiem laboratorijās pēc juristu atzinuma ir prettiesiski. VM paredzējusi samazināt laboratorisko izmeklējumu pieejamību, un tāpēc daudziem pacientiem turpmāk par valsts garantētajām analīzēm nāksies maksāt pašiem. 


Ņemot vērā to, ka laboratorisko izmeklējumu dubulto kvotu ieviešana būtiski ierobežos veselības aprūpes pieejamību iedzīvotājiem, tiks skartas Satversmes 111. pantā garantētās cilvēka pamattiesības par to, ka “valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu”. Apstiprinot MK noteikumu Nr. 1529 Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība grozījumu projektu pašreizējā redakcijā, būtu pamatota vēršanās Satversmes tiesā par attiecīgo punktu atzīšanu par spēkā neesošiem no to pieņemšanas brīža, atzīst zvērinātā advokāte Ilze Vilka. 


Zvērinātu advokātu biroja Precinieks atzinumā par MK grozījumu projekta sagatavošanas un sabiedrības līdzdalības procesa aspektiem ir norādīts, ka VM, virzot šos grozījumus, novilcinājusi atbildes uz speciālistu iebildumiem. Sabiedrībai ilglaicīgi nebija pieejama ne anotācija, ne kāds cits argumentēts pamatojums veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības samazināšanai un jauna administratīvā sloga noteikšanai laboratorijām. Jāsecina, ka turpinās sabiedrības viedokļa nerespektēšana. No vienas puses, speciālisti tiek aicināti sniegt savu viedokli un ieteikumus. Bet realitātē pacientiem un nozarei būtiskos jautājumos tiek sakompilēts pieklājīgās frāzēs noformulēts noraidījums. 


“Kā to jau parādīja 27. novembrī VM notikusī diskusija, šobrīd pret dubultās kvotēšanas ieviešanu iestājas pilnīgi visi ar šo jomu saistītie veselības aprūpes nozares pārstāvji. Un tāpēc šobrīd racionāli ir grūti izprast atsevišķu VM ierēdņu vēlmi par katru cenu ieviest dubulto kvotēšanu. Kāpēc nepieciešams palielināt birokrātiskus žņaugus nozarē strādājošajiem? Kāpēc nepieciešams ierobežot pacientu iespējas veikt izmeklējumus un laicīgi saņemt laboratoriju analīžu rezultātus? Skaidrs, ka tas radīs nozīmīgas neērtības ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kuram turpmāk būs nepieciešams nodot analīzes un veikt laboratoriskus izmeklējumus. Ikvienam ārstam jau šobrīd ir skaidrs, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas visdrīzāk pieaugs pacientu skaits ar ielaistajām slimībām, kas savukārt plicinās jau tā knapo veselības aprūpes budžetu,” uzsver VADDA pārstāvis un SIA Centrālā laboratorija valdes loceklis Edvīns Kazušs.


“Ko laboratorijām darīt, ja atvedīs asins analīzes un kvota būs beigusies? Aptuveni 50% analīžu uz laboratorijām tiek nogādātas tālāko izmeklējumu veikšanai no ārstiem, un tikai puse tiek noņemtas pacientiem uz vietas laboratorijās. Iecerēto kvotu sistēmu nav iespējams administrēt bez e-veselības sistēmas un pienācīgas datu apmaiņas tiešsaistes režīmā. Tas būtu vienīgais leģitīmais mehānisms, kurš pasargātu pacientus no situācijas, kad cilvēki būs samaksājuši ārstniecības iestādēm par asins paraugu noņemšanu, bet, paraugus piegādājot laboratorijām, var atklāties, ka no budžeta līdzekļiem izmeklējumus veikt vairs nav iespējams. Šādiem gadījumiem ir nepieciešams izstrādāt kārtību, kādā piegādātie paraugi tiks noraidīti,” saka E. Kazušs.


Atbalstāma ir kvotu turēšana pie ģimenes ārstiem un vienotu algoritmu un vadlīniju izstrāde, pēc kurām vadoties ārsti nozīmē nepieciešamās analīzes. Savukārt dubultās kvotēšanas iestrāde šajos noteikumos notiek pretēji pacientu un nozarē strādājošo interesēm. Speciālistiem ir neizprotama sasteigtība un tiesiski apšaubāmais ceļš, kādā to tiek mēģināts iedzīvināt. Šobrīd nav pieejams ne argumentēts pamatojums dubultās kvotēšanas sistēmas ieviešanai, ne arī informācija par atbilstošu normatīvo regulējumu un jaunajiem kontroles mehānismiem, kas būtu nepieciešami, ja no nākamā gada dubultā kvotēšana stātos spēkā. Tāpēc VADDA uzskata, ka MK noteikumu grozījumu projektu pašreizējā redakcijā nav iespējams virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā. To nepieciešams tiesiski noteiktajā ceļā koriģēt atbilstoši pacientu un nozarē strādājošo interesēm, bet pēc tam nodot publiskai apspriešanai. 


Dubultā kvotu sistēma nozīmē, ka turpmāk valsts kvotas tiks piemērotas ne vien ārstiem, kuri ārstē pacientus un pārzina to veselības stāvokli, bet arī laboratorijām, kuras pieņem analīzes laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Laboratorijas nepārzina pacientu veselības stāvokli un nevar spriest par pacientu tikai pēc saņemtā analīžu parauga, lai varētu pateikt, cik viņam ir aktuāla konkrēto izmeklējumu veikšana. Tādējādi dubultā kvotēšana ne vien papildus birokratizēs veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, bet arī palielinās korupcijas riskus, iedalot pacientus izredzētajos, kuriem valsts turpmāk apmaksās laboratoriskos izmeklējumus, un pārējos, kuri par visu būs spiesti maksāt paši vai arī atteikties no analīžu veikšanas. Absurdas situācijas veidosies, piemēram, gadījumos, kad pacients būs samaksājis par analīžu noņemšanu, bet laboratorijā izrādīsies, ka kvotas jau ir beigušās. Šādā gadījumā neizprotamā situācijā atradīsies arī laboratorijas, jo atbilstoši dubultās kvotēšanas principiem laboratorijas pārsniegt kvotas nedrīkstēs. Līdz ar to arī sniegt pakalpojumu pacientam laboratorija vairs nevarēs, kaut arī viņš pirms tam būs samaksājis par analīžu noņemšanu pie ārsta. Nav arī nekādas skaidrības, kā valsts kompensēs pacientiem turpmāk samaksāto naudu par analīzēm, ja viņi tās nevarēs saņemt. Analīžu nodošana pie ārsta turpmāk negarantēs iespēju saņemt arī analīžu rezultātus, jo kvotas būs ne vien ārstiem, bet arī laboratorijām. Tā būs zīlēšana kafijas biezumos par to, kuram paveiksies iekļūt izredzēto lokā un tiem, kuri valsts apmaksāto analīžu rezultātus nesaņems. 


###

Par VADDA

Veselības aprūpes un darba devēju asociācija (VADDA) ir dibināta 1996.gadā ar mērķi veicināt Latvijas veselības aprūpes sektora attīstību un pārstāvēt veselības nozarē strādājošo uzņēmumu intereses. VADDA šobrīd visā Latvijā pārstāv 60 biedrus, tostarp visas lielākās privātās daudzprofila ambulatorās iestādes. To skaitā ir Veselības centrs 4, Medicīnas sabiedrība ARS, E.Gulbja laboratorija, Latvijas Jūras medicīnas centrs, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs, Dziedniecība, Gremošanas slimību centrs GASTRO, Latvijas – Amerikas acu centrs, Ādažu privātslimnīca, Veselības Centru apvienība, Vizuālā diagnostika, Centrālā laboratorija, E.Gulbja laboratorija, Nacionālais Medicīnas Serviss – Laboratorija, kā arī citi uzņēmumi, kas Latvijā sniedz lielāko daļu valsts apmaksāto laboratorijas analīžu. VADDA ir Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedre, kā arī Nozares trīspusējās padomes un Veselības aprūpes konsultatīvās padomes dalībniece.  

Kategorijas

Kategorijas