Sevi uzskata par šova galveno uzvarētāju

2015. gada 30. decembris 00:00

1388

Sevi uzskata par šova galveno uzvarētāju

Lai gan valcēniete Evija Smane populārajā televīzijas šovā “Lauku sēta” neizcīnīja galveno balvu – ceļojumu uz eksotisko Brazīliju, tomēr viņa sevi uzskata par šīs spēles galveno uzvarētāju. Tas tāpēc, ka Evijai “Lauku sētā” iegūtais cīņas spars, izturība un apņēmība palīdzēja mēneša laikā, īpaši nepiepūloties, atbrīvoties gandrīz no divdesmit liekajiem kilogramiem un iegūt ticību sev, saviem spēkiem un izdzīvošanai neierastos apstākļos. Arī iekļūšana šova finālā starp trim izturīgākajiem dalībniekiem Evijai ir milzīgs personīgais sasniegums.
Rasta atklāsme par turpmākās karjeras iespējām Kā vēl vienu no šova ieguvumiem viņa min atklāsmi, ka beidzot ir atradusi nodarbošanos, ar kuru gribētu saistīt savu profesionālo karjeru. Tas, ka Evija tik tiešām to domā nopietni, pierāda šoruden uzsāktās studijas Vidzemes augstskolā. Vērojot televīzijas ļaužu darbu šova veidošanā un filmēšanā, valcēniete nolēmusi sekot savai sirdsbalsij un meklēt iespējas strādāt televīzijā. Pirmie soļi šajā virzienā jau sperti, jo jaunā sieviete aktīvi piedalās vietējās – Valkas – televīzijas veidotajā muzikālajā raidījumā “Vilciens Rīga – Valka”. Lai gan darbošanās studijā ir pēc brīvprātīga darba principiem, par ko netiek saņemts atalgojums, strādāt kopā ar pazīstamo Latvijas Televīzijas režisori Ditu Torsteri Evijai ir liela veiksme un kolosāla pieredze.Evija stāsta, ka, piedaloties šovā, viņiem stingrie noteikumi neļāva komunicēt ar “Lauku sētas” radošo komandu. Arī ar šova vadītāju Jāni Rāznu nemaz tik bieži neizdevās pabūt kopā bez kameru klātbūtnes. Tas tāpēc, lai vadītājam starp dalībniekiem nerastos savi mīluļi. Taču pēc šova, aprunājoties ar radošo komandu, visi nonākuši pie atziņas, ka parasti tajos piesakās cilvēki, kuriem uz konkrētu brīdi nākas piedzīvot dzīves sarežģījumus. To, ka tik tiešām tā ir, pierāda arī Evijas situācija. Pirms lēmuma pieteikties “Lauku sētā”, Evija gadu dzīvojusi mājās bez darba, audzinājusi bērnus un jutusies kā nevērtīga un otršķirīga būtne. Zudusi pārliecība par sevi un savu varēšanu, tāpēc ziņa par iekļūšanu šovā starp desmit dalībniekiem nākusi kā glābiņš ar cerību mainīt līdzšinējo dzīves ritējumu. Viņa pateicas visiem, kuri pēdējā atlases kārtā interneta balsojumā savu balsi atdeva par viņu, kā arī tiem, kas turēja īkšķi otrpus ekrāna. “Līdz šim es nebiju saņēmusi tik lielu cilvēkmīlestību un līdzi jušanu no pilnīgi svešiem cilvēkiem,” atzīstas “Lauku sētas” dalībniece.
Nenolaisties līdz tirgus sievas līmenim Pirms tikšanās ar Eviju, aprunājos ar vairākiem azartiskiem šī šova sekotājiem. Viņi izteica komplimentus par novadnieces spēju nenolaisties līdz tirgus sievas līmenim un būt vienmēr gatavai stingri aizstāvēt savu pozīciju un neļaut sevi “iemīt” tenku dubļos. Eviju dzirdētais no sirds iepriecina, taču pēc šova vairāki vaicājuši, kāpēc viņa tik bieži ekrānā bija redzama, izplūstot asarās. Pašai, mēnesi dzīvojot Beverīnas novada “Rozītēs” saimnieces Valentīnas Roziņas zemnieku saimniecībā, gan tā nav šķitis, taču, atgriežoties mājās un skatoties šovu kopumā, nācies vien piekrist, ka tik tiešām viņa savu uzkrāto stresu vienkāršu izraudājusi. Evija bija pirmā, kura tik sirsnīgi lēja asaras par tukumnieka, četru bērnu tēva Agņa izbalsošanu. Viņš Eviju bija izraudzījies kā savu sarunu biedru un uzticības personu, tāpēc viņa jutusies ļoti neērti, balsošanā atdodot savu balsi pret šo cilvēku. Taču spēles noteikumi un izvēlētā taktika darīja savu, tāpēc atkāpšanās ceļa nebija. Evija smaidot atzīst, ka raudāšana bijusi daudz labāks veids stresa noņemšanai, nevis lamāšanās vai pārējo dalībnieku bikstīšana un raustīšana. Evijai, salīdzinot, piemēram, ar jēkabpilieti Violetu, bijis daudz vieglāk neizplūst necenzētu vārdu lietošanā, jo viņa ikdienā tādus nemaz nelieto. Turklāt galvenais atskaites punkts sevi turēt līmenī un neļauties provokācijām bijusi atbildība savas pilsētas un tuvinieku priekšā. Evijai ir mīļa ģimene, kurā aug dēls Emīls un meitiņa Kate, gādīgs un mīlošs vīrs Gundars, ir arī darbs ar bērniem un pieaugušajiem Valkas pamatskolas teātra pulciņā un Valkas pagasta Saieta nama “Lugažu muiža” dramatiskajā kolektīvā “Rūdis”. Evija nevar iedomāties, kā būtu staigāt pa mazo Valku, zinot, ka šovā uzvedusies sev nepieņemamā veidā. Tas, ka jau pašlaik viņa tiek pastiprināti pētīta, reizēm ir traucējoši, bet ar to jāsamierinās, jo pati jau vien šovā pieteicās. Evija smejas, ka, salīdzinot ar dažiem citiem dalībniekiem, autogrāfus viņai uz ielas neprasa, taču sociālajos portālos komplimentus izsaka itin bieži.
Nešķiramā trijotne “glābj savu pēcpusi”Viens no grūtākajiem izaicinājumiem bija šova veidotāju uzstādījums dalībniecēm gandrīz kailām izskriet cauri nātrēm, tā balsošanā iegūstot imunitāti. Evija ir atklāta un pastāsta, ka, lai “glābtu savu pēcpusi”, bieži vien kopā ar jau šova sākumā izveidojušos nešķiramo trijotni – viņu, šova uzvarētāju mazo Mārtiņu un Ilonu, – darījuši visu, lai pierunātu pārējos dalībniekus uz neprātīgām izdarībām. Visātrāk izdevies pierunāt šova otrās vietas ieguvēju Ingūnu. Kopā ar Mārtiņu pierunāt viņu izskriet plikai cauri garajiem “džungļiem” nācās gandrīz visu nakti, taču rezultāts bija to vērts – Violeta neieguva imunitāti, jo nespēja būt veiklāka par Ingūnu. Lai varētu palikt “Lauku sētā” un nenokļūt uz izbalsošanas sola, visas metodes bijušas labas. Taču trijotne nekad nav bijusi nežēlīga vai mēģinājusi kaut kādā veidā pazemot pārējos cīņu biedrus. Gluži pretēji – viens otru stutējuši un atbalstījuši. Evija pateicas savai biedrenei Ilonai, kura viņu burtiski “aiz matiem” izvilka no šoka stāvokļa. Evija, ieraugot, ka būs jānoplucina un jāizķidā vēl siltas, tikko nokautas vistas, no kurām viena vēl raustījās agonijā, krita izmisumā. Taču Ilona ar savu mediķa rūdījumu panāca, ka Evija šo uzdevumu paveic un paliek spēlē. Jau pirms šova Evija radošajai komandai atzinās, ka dzīvē lielākās bailes viņai ir no lopiņu kaušanas procesa. Par laimi, valcēnietei visu šova laiku cūkas un vistu kaušanā nebija jāpiedalās, bet ar beigtām vistām gan jātiek galā. Saimniece, redzot, kā Evija milzīgā cīņā pārvar sevi un izpilda doto darbu, pēc šova uzdāvināja viņai pusaugu gailīti. Ar asarām acīs valcēniete samīļoja savu dzīvo dāvanu, tomēr atstāja to dzīvot pie saimnieces, jo kur gan viņa savā pilsētas divistabu dzīvoklī to liktu?
Izmestas visas drēbesPēc mēnesi ilgas prombūtnes, atgriežoties mājās un pārdomājot piedzīvoto, Evija atzīst, ka visgrūtākais bija izturēt atšķirtību no ģimenes un nedzirdēt dēla un meitas balsi. Spēles laikā, ieraugot saimnieces Valentīnas mazmeitiņu, kas bija aptuveni tikpat veca, cik Evijas meita, viņa nenoturējās un izplūda asarās. Ja par ēšanu šova laikā vispār nebija jāuztraucas, jo pārtikas bija gana, tad par iespēju izmazgāt drēbes gan nācās iespringt. Spēles noteikumi paģērēja, ka dalībniekiem drēbes jāmazgā pašiem ar ziepēm. Rēķinoties, ka visur uzstādītas slēptās kameras, Evija nevienu reizi nemēģināja apģērbu izmazgāt automātiskajā veļas mazgājamā mašīnā. Mājās visu apģērbu, pat gumijas zābakus, nācās izmest, jo tas bija piesūcies ar kūts smaku, ko ne ar kādiem līdzekļiem nevarēja dabūt ārā. Pirmais, ko Evija izbaudīja, atbraucot mājās, bija skaistumkopšanas procedūras – mērcēšanās vannā un manikīra uztaisīšana. Lauku sētā dalībnieki mazgājās dīķī un pašu uzslietā tā saucamajā čigānu pirtī. Manikīre, ieraugot Evijas rokas, ilgi brīnījās un atzinās, ka neviens vēl ar tādām rokām pie viņas nav nācis. Evija smejas, – lauku dzīve daru savu! Taču, ja vēl kādu reizi Evijai uzsmaidīs veiksme un viņai būs iespēja piedalīties kādā šovā, valcēniete gribētu uz savas ādas izbaudīt dzīvi īstos džungļos, kur pašiem jāsagādā ēdiens un jāizdzīvo. Vai tas tā būs, Evija vēl nezina, taču pagaidām viņa ir prieka un apņēmības pilna studēt, audzināt bērnus un darīt visu, kas sagādā gandarījumu, kā arī uzturēt sevi tikpat labā un pievilcīgā formā, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un pareizi ēst.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sevi uzskata par šova galveno uzvarētāju

Kategorijas