Novadu grib saredzēt kā vietu, kur darbojas jauni un radoši cilvēki

2016. gada 5. janvāris 00:00

1583

Novadu grib saredzēt kā vietu, kur darbojas jauni un radoši cilvēki

Gada nogalē daudzi no mums, tāpat arī mediji un dažādas institūcijas atskatījās uz aizvadītajiem 12 mēnešiem, izvērtējot tajos piedzīvoto, paveikto valstī, novadā, savā privātajā dzīvē. Nereti augstas amatpersonas var dzirdēt sakām, ka šodienas jaunieši, to rīcība un lēmumi veidos Latvijas nākotni. Smiltenes novada sauklis ir “Vieta, kur augt!”. Vai tā patiesi domā paši iedzīvotāji? Vai, iegūstot vidējo izglītību, izaugsmes iespējas novadā turpinās, vai šī ir vieta, ar kuru lepojamies un kuru saucam par mājām? Lai rastu atbildes uz šiem jautājumiem, atskatītos uz 2015. gadu un ielūkotos nākotnē, “Ziemeļlatvija” uzrunāja trīs gados jaunus Smiltenes novada iedzīvotājus.
Nebaidās attīstītiesLaura Akmentiņa, Vidzemes Augstskolā 2. kursā studē žurnālistiku, dzīvo Valmierā un Smiltenē
2015. gads pagāja ātri, tas bija rosīgs un aktīvs. Lai arī cenšos neko neapņemties, svarīgi ir saprast, ko gribu, jo visas lielās vēlēšanās agrāk vai vēlāk piepildās, un jādara ir tas, kas interesē. Domāju, ka pie visa jānonāk dabiski, ja nu tiešām, no rīta atverot acis, sapratīšu, ka ar jauno gadu kaut ko ļoti gribu izdarīt, tad varbūt to saukšu par apņemšanos, bet šobrīd man galvenais ir turpināt visu iesākto.Aizvadītais gads vairāk vai mazāk man saistās ar personīgiem piedzīvojumiem, ar draugu kāzām un piedzīvoto ārpus valsts robežām. Tajā pat laikā šis gads licis sākt aktīvāk sekot līdzi valstī notiekošajam, noteikti atmiņā paliks prezidenta nomaiņa, arī visas globālās problēmas noteikti neatstāj vienaldzīgu. Šogad tā kārtīgi arī apzinājos, ko mācos un cik ļoti tas mani interesē, piedzīvoju lielisku praksi un līdz ar to zinu virzienu, kurā doties arī turpmāk.Ja salīdzinu Smilteni ar līdzīga izmēra pilsētām, tad tā noteikti ir soli priekšā, īpašs prieks, protams, ir par to, kā attīstījies tehnikums, ceru, ka arī vispārizglītojošo skolu apvienošana būs ne mazāk veiksmīga. Ja pilsētā ir, kur mācīties, tad cilvēki te vienmēr domās, darīs un augs. Arī darbs būs ikvienam, kurš gribēs strādāt. Stāsts ir par attieksmi, ja jādomā par novada attieksmi, tad tiktāl, līdz es esmu ar to saskārusies, tā manu “augšanu” ir tikai veicinājusi.Ikdienā necenšos īpaši vērtēt Smiltenes novada domes darbu, bet šobrīd priecājos par to, ka Smiltene kļūst arvien modernāka un sakoptāka, ka pilsēta nebaidās attīstīties, arī ja ceļš ejams caur reformām. Manuprāt, pašvaldības vadības novērtējums ir tas, ka pilsētā ir cilvēki, ka te ir rosība, tātad cilvēkiem patīk šeit. Smilteni gan aizvadītajā gadā, gan nākotnē saredzu kā vietu, kur darbojas jauni un radoši cilvēki, kas nebaidās riskēt un darīt vairāk nekā vajag tikai “ķeksīša” pēc. Ja tā tas turpināsies, tad ticu, ka gan skolēniem būs žēl iet prom no pilsētas, gan arī netrūks cilvēku, kuri grib pārcelties te dzīvot.
Vieta, kur augtMadara Mūrniece, Smiltenes pilsētas kultūras centra mākslinieciskā vadītāja
2015. gads manā dzīvē bija pārmaiņu gads, kad mierīgo un bezrūpīgo studenta dzīvi nomainīju pret darba gaitām. Absolvēju bakalaura studijas Vidzemes Augstskolā un sāku strādāt Smiltenes pilsētas kultūras centrā mākslinieciskās vadītājas amatā. Šis gads man atnesa jaunus izaicinājumus, piedzīvojumus, daudz jaunu paziņu, un kopumā es to vērtēju kā izdevušos. Smiltenē esmu ienācēja, šeit dzīvoju teju piecus gadus. Uzsākot darba gaitas šajā novadā, turklāt esot ierautai šejienes notikumu virpulī, ar prieku varu teikt, ka novads ir attīstīts un augošs. To apliecina neskaitāmi vērienīgi notikumi kultūras, sporta, uzņēmējdarbības un citās jomās. Šeit dzīvojošie cilvēki ir ļoti darbīgi, apņēmīgi un īsteni sava novada patrioti. Man Smiltenes novads ir izrādījusies vieta, kur augt.
Sasniedzot pilngadību, pārcēlās uz NorvēģijuJānis Fridrihsons, līdz 18 gadu vecumam dzīvoja Bilskā, četrus gadus strādā Norvēģijas dienvidos
Šeit strādāju mežizstrādes jomā, darbs ir smags un atbildīgs, apkalpojam dabas rezervātus. Esam komandā trīs cilvēki. Darbs ir interesants, esmu izbraukājis ļoti lielu daļu Norvēģijas.Aizvadītais gads manā dzīvē bija samērā patīkams, jo sāku mācīties norvēģu valodu. Ieguvu arī jaunas darba iemaņas, izejot profesionālos kursus mežizstrādes nozarē. Šogad mana apņemšanās ir tekoši iemācīties norvēģu valodu. Bet tādas lielas apņemšanās man nav, jo esmu vēl jauns un gribu izbaudīt dzīvi. Dzīvojot un strādājot ārzemēs, sekoju līdzi notiekošajam Smiltenes novadā, vairāk mani interesē notikumi Smiltenē un Bilskā. Uz Latviju es atbraucu tikai divas reizes gadā, apciemoju tēvu un draugus. Manā skatījumā, no Bilskas jaunieši pamazām pazūd, jo laukos nav darba iespēju. Ja arī ir kāda vakance, tad atalgojums nav liels. Cilvēks nevar normāli izdzīvot, tomēr gribas arī kaut ko vairāk redzēt, pavadīt brīvo laiku jautri un neraizējoties par to, kā izdzīvot līdz nākamai algai. Uzskatu, ka pagastos vairāk jādomā par jaunatni. Mēs tur paliktu un dzīvotu, ja vien būtu tāda iespēja. Tādā gadījumā arī pagasts būtu ieguvējs. Tagad daudzi aizbrauc projām un pat nedomā atgriezties. Šī problēma ir jāaktualizē. Jocīgi jau sanāk, nekad nebūtu domājis, ka saukšu par savām mājām Norvēģiju, bet tieši šeit izjūtu stabilitāti un drošību. Cik zinu, Smiltenē ir nedaudz labākas darba iespējas kā Bilskā, toties dzīvokļiem īres cenas ir pārāk augstas salīdzinot ar darba algām, plus vēl ir komunālie maksājumi. Lielākā daļa manu paziņu strādā Smiltenē salīdzinoši zemu apmaksātos darbos. Principā uzskatu, ka Latvijā liela daļa jauniešu dzīvo uz parāda (respektīvi, iekrāt ir ļoti grūti un knapi savelc galus kopā). Ārzemēs, konkrēti Norvēģijā, man alga tika maksāta no pirmās dienas, kas ir pietiekami, lai cilvēks varētu normāli dzīvot. Šeit, ja tu labi veic sev uzticētos pienākumus, tevi arī novērtē. Grūti pateikt, kas būtu jādara, lai aizbraukušie jaunieši sāktu atgriezties dzimtenē. Varbūt sākumā varētu palīdzēt tiem jauniešiem, kuriem nav augstākās izglītības, bet ir profesionālas iemaņas. Piemēram, vietējā pašvaldība varētu nākt pretī uzņēmējiem, kas pieņem darbā jauniešus, tos apmācot. Tā jau es ļoti vēlētos atgriezties Latvijā, bet saprotu, ka pagaidām tas nav iespējams, jo nav jau kur.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novadu grib saredzēt kā vietu, kur darbojas jauni un radoši cilvēki

Kategorijas