Latvijā ziema nav katastrofa, bet gadalaiks

2016. gada 7. janvāris 00:00

250

Latvijā ziema nav katastrofa, bet gadalaiks

Līdz ar jauno gadu Latvijā iestājusies arī kārtīga ziema. Zemi klāj balta sniega sega, bet gaisa temperatūra teju visā valstī dienas laikā noslīdējusi vidēji zem -13 grādiem. Dažviet sals ņiprāk kož vaigos, tāpēc skolēnu vidū šonedēļ aktuāli ir jautājumi, kas skar laika prognozes. Sākumskolas un pamatskolas vecuma bērni ar lielāku interesi ielūkojas termometra stabiņos pie loga nekā savos viedtālruņos.
Izrādās, ka skolu jaunatne itin labi pārzina Izglītības kvalitātes valsts dienesta ziņojumu, kurā teikts, ka Latvijā izglītības iestādi drīkst neapmeklēt bērni vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -20 grādiem, bet bērni vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -25 grādiem.
Katrs reiz sapņojisGrundzāles pamatskolas direktore Valda Elstiņa stāsta, ka šī tēma aktuāla ir ne vien šodienas bērniem, bet arī viņas bērnībā. “Katrs bērns reiz ir sapņojis, ka pienāks lielais aukstums un par mācībām vismaz vienu dienu varēs nedomāt. Atceroties savus skolas gadus, pati biju viena no tiem “nelaimīgajiem” bērniem, kas par spīti mīnus trīsdesmit grādiem devās uz skolu, jo vecākiem bija automašīna. Reiz mani aizveda līdz skolai aukstā ziemas dienā, un mēs tur bijām tikai kādi trīs vai četri skolēni. Grundzāles pamatskolā nav bijis tāds gads, kad sala dēļ būtu jāatceļ mācības. Šo ziemu par aukstu nevar nosaukt, tāpēc mācību darbu tas neietekmē,” saka V. Elstiņa. Tagad lielākoties vecākiem ir automašīnas, ar kurām atvases no rītiem tiek atvestas līdz mācību iestādei, kursē arī skolēnu autobuss.Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas skolotāja Vija Sokolova stāsta, ka pedagogi ar skolēniem pārrunā aktualitātes, kas skar arī aukstumu. Nedēļas pirmajās dienās skolā klases ir pilnas ar skolēniem. “Mums skola ir silta. Vecākiem saku, ja vien ir iespēja atvest aukstajā laikā bērnu uz skolu, lai nepaliek mājās. Nupat tikai ir beidzies skolēnu brīvlaiks, un jāsaka tā ‒ bērni ir noilgojušies gan pēc skolas, gan draugiem,” optimistiska ir V. Sokolova.Svaigā gaisā ir jāuzturasSmiltenes bērnudārza “Pīlādzītis” vadītājai Santai Rudzītei gribas teikt, ka bērni aukstumu un arī karstumu uztver citādāk kā pieaugušie, viņi tik ļoti par zemo gaisa temperatūru nepārdzīvo. “Bērni nedomā, ka ir auksti, viņi šo laiku izbauda ar prieku. Reizēm šķiet, ka mēs, pieaugušie, par daudz uztraucamies. Agrāk ziemas bija krietni aukstākas un noturīgākas. Manā bērnībā nebija silto kombinezonu, vecāki adīja bikses, bet mēs, bērni, sārtiem vaigiem un snīpjiem tik ar ragaviņām pa kalnu dzīvojām. Tas bija patiess prieks. To varam novērot arī audzēkņos, kuri pa dienas vidu sajūsmā riņķo ap mazo kalniņu pie bērnudārza,” teic “Pīlādzīša” vadītāja. Viņa piebilst, ka teiciens ‒ nav nepiemērotu laikapstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs ‒ pilnībā atbilst patiesībai. Tieši svarīgi katru dienu ir uzturēties svaigā gaisā, kas nostiprina imūnsistēmu un palīdz izvairīties no baciļiem. “Pagājušajā gadā bija ļoti sauss rudens, līdz ar to bieži audzinātājas bērnus varēja izvest pastaigāties. Novēroju, ka pēc tam bērni slimoja krietni mazāk kā pirms gada,” atklāj S. Rudzīte. Gadījumā, ja bērnam aukstajā laikā ir jutīgāka sejas āda, tad nepieciešams uzsmērēt krēmu.
Izbauda ziemas priekusArī Strenču novadā aukstums netraucē ne iesākt jauno mācību semestri, ne izbaudīt ziemas priekus. Strenču novada vidusskolas direktore Dace Gaigala vienmēr ir teikusi, ka Latvijā ziema nav nekāds negadījums vai dabas katastrofa, bet gan gadalaiks. “Gaisa temperatūra pie mums nav tik zema, lai traucētu mācību procesu. Strenčos ziema patīk, cilvēki pēc tās bija noilgojušies. Beidzot var slidot, spēlēt hokeju, braukt ar ragaviņām. Arī sporta stundas tiek aizvadītas ārā slidojot. Iespējams, piektdien kāds jaunākajās klasēs varētu neierasties skolā, jo ziņo aukstu laiku,” pieļauj Strenču novada vidusskolas direktore. Skolas saime pat gatavojas Vispasaules sniega dienai, ko atzīmēs janvāra vidū.Sārtiem vaigiem, silti saģērbušies un mugursomām plecos ik rītu bērni dodas arī uz Ozolu pamatskolu. Kopā ar pirmsskolas vecuma bērniem izglītības iestādē skolojas 43 bērni. Vairākums no viņiem nedēļas pirmajā pusē bija ieradušies skolā. “Bērni cītīgi seko līdzi laika prognozēm, dažs šorīt zināja stāstīt, ka nedēļas otrajā pusē sola mīnus 25 grādus. Taču mums skolu kārtīgu sakurina un te ir pat siltāk kā citiem mājās. Pa dienu mūspusē pagaidām ir salīdzinoši silts, bērni var izbaudīt ziemas priekus,” “Ziemeļlatvijai” stāsta Ozolu pamatskolas direktores vietniece Ligita Ziemiņa.
Mazliet izlutinātiPensionētā Smiltenes ģimnāzijas skolotāja Valija Nadziņa piedzīvojusi gan bargas, gan salīdzinoši siltas ziemas. “Kamēr strādāju par skolotāju, mēs no aukstuma nebaidījāmies. Tolaik ziemas bija bargākas. Manuprāt, mūsdienās esam mazliet izlutināti un sabiedrības prasības ir gandrīz neatbilstošas mūsu dzīves apstākļiem,” uzskata V. Nadziņa. Protams, par veselību ir jārūpējas, jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem, lai negūtu apsaldējumus. “Mana bērnība – tie bija pavisam citi laiki. Dzīvoju Trikātas pagastā un līdz skolai bija jāmēro seši kilometri. Aukstuma dēļ ziemā dzīvojām internātā. Šobrīd Latvijā ir ļoti skaista un laikapstākļu ziņā normāla ziema, par kuru vajadzētu priecāties. Es, piemēram, šonedēļ priecājos par saullēktiem un saulrietiem aiz loga, kas bija tik skaisti un krāsaini. Novēlu ikvienam rast prieku un novērtēt to, kas mums ir dots, arī sniegoto ziemu,” nebaidīties no ziemas vēl V. Nadziņa.Bērni par aukstumu šoziem
Katrīna Bērziņa, mācās Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas 4.b klasē:- Varēja būt nedaudz siltāks, jo man ziemā, ejot uz skolu, ir auksti. Katru rītu eju kājām, bet vakar bija izņēmums, mani atveda draudzenes vecāki. Pat ja biezi saģērbjos, man ir auksti. Mēs ar draudzenēm runājām, ja būs mīnus divdesmit grādu, tad uz skolu varēsim nenākt. Es pat gribētu vienu tādu dienu, jo iepriekšējos gados tā bija. Atceros, ka paliku mājās un visu dienu zīmēju. Cerēju, ka tā būs arī otrdien, jo ziņoja lielu aukstumu. Bet tētis no rīta paskatījās un teica: “Termometrs rāda mīnus piecpadsmit.” Nodomāju, ai, nē, negribas nekur iet. Vispār, auksti ir tikai ejot uz skolu, jo brīvlaikā biju Jāņukalnā un ar pannu šļūcu no kalniņa, tad man bija karsti.
Andis Gulbis, mācās 4.b klasē:- Audzinātāja mums vienā dienā atnesa dokumentu un izstāstīja, no cik grādiem un kāda vecuma lielā aukstumā drīkst nenākt uz skolu. Domāju, ka būs tie mīnus divdesmit, jo solīja vēl aukstāku. Pieceļoties pats apskatījos termometrā un rādīja tikai mīnus divpadsmit. Dzīvoju Smiltenē pie vecāsmammas, viņa teica, ka ir jāiet. Uzvilku biezākos cimdus un siltākos zābakus. Labprāt neatnāktu vienu dienu ziemā uz skolu. Man bieži vecaimammai jāpalīdz, jo viņa pati visu nevar izdarīt. Palīdzu uztaisīt viņai ēst, iztīrīt māju un arī atnest no šķūnīša malku. Vecāmamma iemācīja arī krāsni kurināt, bet pats to vēl nedaru. Bet es gaidu to brīdi, kad ar mammu dosimies pirkt jaunas ragaviņas, jo iepriekšējās salūza braucot lejā pa pilskalnu.
Pēteris Špats, mācās 6.a klasē:- Atzīšos, ka šogad sniegu pārstāju gaidīt, jo tik ilgi nenāca ziema. Šobrīd ir auksts, bet man patīk, jo var slidot un braukt ar ragaviņām. Pats galvenais ir silti saģērbties. Visi saka – auksts. Man šķiet, ja ir mīnus piecpadsmit, droši var dzīvot ārā un izbaudīt ziemu, tāpat kā es to daru. Maniem vecākiem ziema gan patīk, gan nepatīk, jo vairāk ir malka jānes un jākurina māja, kā arī mašīna no rītiem jātīra un ilgāk jādarbina. Citreiz aukstumā tā negrib darboties.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Latvijā ziema nav katastrofa, bet gadalaiks

Kategorijas