Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenietis par Krieviju: Sastaptie cilvēki bija ļoti atsaucīgi un laipni

Zane Ieviņa "AFS Latvija"

2016. gada 27. janvāris 10:44

1062
Smiltenietis par Krieviju: Sastaptie cilvēki bija ļoti atsaucīgi un laipni

Smiltenietis Renārs Auga ir jaunietis, kuram 2016.gadu izdevies iesākt ar jauniem iespaidiem. Viņš, piedaloties „AFS Latvija” izsludinātajā konkursā, laimēja iespēju piedalīties starptautiskā „AFS” rīkotajā nometnē Krievijā. Pēc pavadītā laika nometnē, Renārs nelielā intervijā bija gatavs dalīties ar iespaidiem par Krieviju un tur pavadīto laiku.

Kas Tevi mudināja pieteikties nometnei Krievijā? 

Renārs: mani pamudināja pieteikties „AFS Latvija” valdes locekle Aija Rutkovska. Daļēji pieteikties mudināja arī tas, ka Krievija ir valsts, kura mums ir kaimiņos, bet tai pašā laikā mums nezināma. Mana māsa, mācoties Smiltenes ģimnāzijā, bija skolu apmaiņas programmā Kirovā, un arī viņa mani mudināja pieteikties stipendijai nometnei. 

Kādi bija tavi iespaidi pirms došanās uz Krieviju?

Renārs: Tā kā ne reizi pats nebiju bijis Krievijā, tad mani iespaidi par šo valsti bija visai nelieli, tikai tik, cik no preses un televīzijas. Bija mazliet bail saistībā ar politisko situāciju.

Kā tev šķiet, vai, ņemot vērā Latvijas un Krievijas attiecības, jauniešiem ir nedaudz bail braukt uz Krieviju šādos projektos? Vai tomēr sadarbības un apmaiņas projektos tas netraucē? 

Renārs: Jā, arī man bija nedaudz bail braukt uz Krieviju. Mēs dzīvojām ārpus Maskavas slēgtā apsargātā teritorijā. Visu laiku biju nedaudz nemierīgs. Pēdējā dienā mums bija neliela ekskursija pa Maskavu. Arī Maskavā mūs veda pa viņuprāt drošām vietām, visur redzējām daudz „drošībniekus”. Pie metro un metro stacijās dežurēja milicija. Sadarbības un apmaiņas projektos, mēs kā dalībnieki to neizjutām, varbūt organizatoriem tas sagādāja kādas problēmas, jo visur tika vairāk padomāts par drošību. 

Kādas bija pirmās dienas un kas visvairāk pārsteidza?

Renārs: Pirmās dienas Krievijā bija grūtas, jo viss nometnē notika krievu valodā un es krievu valodu  pārzinu tikai nedaudz. To visu smagāku padarīja arī tas, ka Krievijā bija liels aukstums un ēkās, kurās notika nometne, bija ļoti auksts. Pirmās naktis gulējām pat virsdrēbēs. Vēlāk palika siltāks un arī krievu valodu sāku saprast labāk. Iepazinos ar ļoti jaukiem jauniešiem, kas mani iedrošināja runāt krievu valodā. 

Pastāsti vairāk par nometni. Kāda bija ikdiena, no kādām valstīm bijāt sabraukuši? 

Renārs: Šī bija „AFS Krievija” Ziemas nometne. Mēs nometnē kopā bijām 140 dalībnieki - 34 ārvalstu „AFS” apmaiņas programmas skolēni, kuri visā Krievijā ir jau no rudens un pārējie Krievijas skolēni, kuri vēlas kļūt par „AFS” brīvprātīgajiem vai arī gatavojas doties apmaiņas programmās uz kādu no  valstīm. Es biju vienīgais no Latvijas un vienīgais, kuram bija dota šāda iespēja piedalīties nometnē gan kā dalībniekam, gan kā brīvprātīgajam - komandas palīgam. Šajā nometnē ārvalstu skolēniem tika padziļinātas krievu valodas prasmes, ļoti daudz bija saliedētības spēles. Dalībnieki bija no Krievijas, Vācijas, Meksikas, Indonēzijas, Taizemes un Itālijas. 

Vai bija kādas lietas, par ko nācās vilties, vai arī kas tāds, kas lauza tavus stereotipus/ iedomas par Krieviju? 

Renārs: Pirmais pārsteigums bija tas, ka, ierodoties nometnē, mums paņēma visus dokumentus, arī pasi, kuru atdeva tikai pirms izbraukšanas uz mājām. Vislielākā un tai pašā laikā ne sliktākā vilšanās bija tā, ka es biju iedomājies, ka viss notiks angļu valodā, jo zināju, ka nometne ir starptautiska. Iesākumā grūti bija saprast rakstīto informāciju, kuras lielā dalībnieku skaita dēļ, bija daudz. 

Kādi bija tavi uzdevumi nometnē? Zinu, ka bija jāprezentē Latvija. Par ko stāstīji? Vai bija kādas lietas par Latviju, kas pārsteidza pārējos dalībniekus? 

Renārs: Nometnē visi 140 dalībnieki tika sadalīti 9 grupās. Es biju vienas grupas palīgs. Man otrā nometnes dienā visiem dalībniekiem bija jāprezentē Latvija. Es biju paņēmis līdz dažādus prezentācijas materiālus un Latvijas karogu. Prezentācijas noslēgumā es visiem iemācīju „Plaukstiņpolku”, par kuru visiem bija liels prieks. Prezentācijā es pastāstīju par Latvijas atrašanās vietu, par Baltijas jūru, karogu, himnu, valodu, ievērojamākajiem kultūras un dabas objektiem, cilvēkiem. Visus pārsteidza tas, ka Latvijā ir tik maz cilvēku, bet ir tik ievērojami sportisti un mūziķi. Krievijas skolēni visi zināja, kas ir Raimonds Pauls un Laima Vaikule.

Es vadīju arī latviešu valodas meistarklasi, kur divām grupām mācīju latviešu valodu. Par latviešu valodu bija ļoti liela interese, tāpēc interesenti tika sadalīti divās grupās. Es iemācīju latviešu alfabētu, skaitīt no 1 - 10, pieklājības frāzes un dažas sarunvalodas frāzes. Stundu noslēgumā es iemācīju skaitāmpantiņu „Cepu, cepu kukulīti!”.

Kāds ir tavs kopējais iespaids par nometni? 

Renārs: Kopējais iespaids par nometni ir ļoti labs. Visas dienas bija ļoti noslogotas - no agra rīta līdz vēlai naktij. Katru dienu bija kāds kopīgs pasākums, kuram visi gatavojāmies. Visinteresantākais bija 7. janvāris, kad Krievijā svin Ziemassvētkus. Arī nometnē tika svinēti Ziemassvētki pēc krievu tautas tradīcijām.

Kādas lietas esi guvis no šī brauciena? 

Renārs: Tagad man ir draugi dažādās pasaules valstīs. Esmu ieguvis draugus Krievijā. Noklausoties dažādu valstu prezentācijas, guvu neaizmirstamas atziņas par dažādām pasaules valstīm. Apmeklēju taju valodas un indonēziešu valodas meistarklases. Ļoti patika skanīgā un melodiskā indonēziešu valoda. Pirmo reizi mūžā prezentēju Latviju tik lielas auditorijas priekšā. Esmu gandarīts, ka viss ieplānotais man izdevās. Esmu kļuvis pārliecinātāks par savām spējām un saprotu, ka ir jāizmanto visas dotās iespējas, jo tā ir ļoti laba pieredze.

Kā tu pāris vārdos raksturotu Krieviju? 

Renārs: Pāris vārdos grūti raksturot Krieviju, jo es braucu uz Maskavu ar konkrētu mērķi – nometne. Mani pārsteidza plašā metro satiksme. Visi sastaptie cilvēki bija ļoti atsaucīgi un laipni (pretēji Latvijā sastaptajiem krievvalodīgajiem). Es iesaku – nebaidīties un noteikti piedalīties visos iespējamos projektos!