Kā nenoslīkt atkritumos?

2016. gada 29. janvāris 00:00

Ekologi aizvien biežāk brīdina, ka slīkstam pašu saražotos mēslos. Jo īpaši tas attiecas uz Baltijas jūras piesārņotību ar plastmasas pudelēm un maisiņiem. Pēc pārdesmit gadiem atkritumu jūrā būšot vairāk nekā zivju. Kāds mans paziņa, kurš dažkārt ar savu jahtu dodas uz Sanktpēterburgu, stāsta, ka, tuvojoties šai miljonu pilsētai, jūras ūdeni klāj biezs slānis plastmasas izstrādājumu. Mazākā mērā piesārņots ir 500 kilometru jūras krasts Latvijas teritorijā. Atkarībā no vēja virziena krastā izskalo ne mazumu atkritumu. Protams, savu tiesu atstāj arī atpūtnieki. Jo vecāks kļūstu, jo vairāk šīs lietas mani satrauc. Tagad, šķiet, nav nopietni atcerēties jaunības laikus, kad pienu pārdeva standarta stikla puslitra un litra pudelēs, kas bija nosegtas ar alumīnija folijas vāciņiem. Ikviens tās izmazgāja un nesa uz veikalu, lai apmainītu pret pilnajām. Nekādu problēmu, jo šo taru varēja izmantot daudzkārt. Tas pats attiecās arī uz dažādu dzērienu stikla pudelēm. Protams, tas laiks, visticamāk, neatgriezīsies, jo tagad uzvaras gājienu turpina svinēt vienreiz lietojamās PET pudeles visdažādākajos tilpumos un formās. Tās tiek gatavotas no naftas, un tātad pēc definīcijas tās ir organismam kaitīgas, jo šajās pudelēs ir ne mazums mikroplaisu, no kurām šķidrumā izdalās organismam kaitīgas vielas. Lielākā problēma ir tās savākt. Valkā ir vienkāršāk – tās vairākās vietās pret atlīdzību var nodot taras automātos Valgā. Savā ziņā ar to piepelnās “vides sanitāri”, tas ir, bezpajumtnieki, un arī taupīgi cilvēki. Taču ar to ir daudz par maz. Atceros, ka agrāk pie veikala “top!” bija liels konteiners un tas vasaras mēnešos itin ātri piepildījās ar plastmasas pudelēm. Varbūt kādreiz nonāksim pie bioiepakojumiem, kas itin ātri sadalās, taču būs dārgāki.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kā nenoslīkt atkritumos?

Kategorijas