Skolēniem stāsta par barikādēm

2016. gada 2. februāris 00:00

Valkas ģimnāzijā viesojās tās absolvents, 1991. gada barikāžu muzeja direktors Renārs Zaļais, kurš par tā laika notikumiem sarunājās ar 7., 10. un 12. klašu skolēniem.
Ģimnāzijas direktores vietniece ārpusklases darbā Andriga Lozda stāsta, ka saistībā ar barikāžu laika 25 gadu jubileju skolas vadība uzaicinājusi kādreizējo skolnieku un barikāžu laika dalībnieku, kurš pats, aizstāvot Iekšlietu ministriju no neatkarības pretinieku uzbrukuma, tika ievainots, pastāstīt bērniem, kas un kā notika 1991. gada janvārī.
Filmā apkopoti galvenie faktiPirmā tikšanās R. Zaļajam notika ar 10. klašu audzēkņiem. Muzeja direktors vispirms parādīja multiplikācijas filmu par barikādēm, kas šādā veidā bija uzņemta, lai filma būtu saprotama arī pirmklasniekiem. Multfilmā bija vairāki nozīmīgi fakti, un to ar interesi var skatīties ikviena vecuma pārstāvis. To apliecināja arī R. Zaļais. Skolēni gan bija diezgan kautrīgi un uz aicinājumu uzdot jautājumus atsaucās retais. Vēstures skolotāju Vinetu Skutāni interesēja, kā filmu vērtē paši barikāžu dalībnieki. R. Zaļais stāstīja, ka filmā ļoti koncentrētā veidā iekļauti būtiskākie 1991. gada janvāra notikumi, par kuriem var stāstīt vairākas stundas. Tieši šī īsuma dēļ, kurā var gūt pilnīgu priekšstatu par visu barikāžu laiku, dalībnieki izteikušies pozitīvi. Protams, tā laika izjūtas grūti parādīt filmā. R. Zaļais atklāj, ka toreiz žurnālisti pārcentās un kritušo vidū ierakstījuši arī viņa vārdu. To grūti aprakstīt, ko toreiz pirmajos mirkļos pārdzīvoja tuvinieki, dzirdot par Renāra nāvi. Klausītājus interesēja, kā toreiz neatkarības aizstāvji sazinājās, jo mobilo tālruņu nebija. R. Zaļais skaidro, ka pats galvenais informācijas sniedzējs bija Latvijas radio.
Barikādes bija arī citās pilsētāsRadiouztvērēju daudzi nēsāja līdzi jau no 80. gadu beigām, kad notika Baltijas ceļš. R. Zaļais stāsta, ka krievu militāristi brīnījušies, kā tik ātri divi miljoni cilvēku spēj sazināties un mirklī starp trim valstīm sadoties rokās. Skolēniem bija atklājums, ka ne tikai galvaspilsētā, bet arī vairākos toreizējos rajonos izveidoja barikādes un ceļa malā jaudīgas tehnikas vadītāji gaidīja signālu, lai nobloķētu ceļus. “Barikādes cēla Liepājā, Cesvainē, Kuldīgā un Siguldā, vairākviet cilvēki bija gatavi arī nobloķēt tiltus, ja tas būtu nepieciešams. Diemžēl fotogrāfijas ir tikai par barikāžu laiku Rīgā. Esmu jautājis brīvības aizstāvjiem, kuri barikādēs atradās citur, vai ir kāds foto, bet atbilde bija noliedzoša,” saka R. Zaļais. Skolēni vaicāja, vai neatkarības pretinieki uzbrukuši arī citviet, ne tikai Rīgā. R. Zaļais informēja, ka OMON vienības ieņēmušas Preses namu, uzbrukušas milicijas skolai, kur ieguva ieročus, bet īsta kauja bija tikai pie Iekšlietu ministrijas.10. klases skolniece Kate Čākure stāsta, ka šo to par barikādēm zina, bet šajā stundā uzzinājusi sīkāk par tālaika notikumiem. “Mani vecāki nepiedalījās barikādēs, visu informāciju esmu ieguvusi skolā,” saka K. Čākure. Savukārt skolnieks Gusts Svens Pētersons informāciju par barikāžu laiku uzzinājis no tēta, kurš piedalījās neatkarības aizstāvēšanā. “Šeit uzzināju, ka arī citur, ne tikai galvaspilsētā, bija barikādes, kur cilvēki bija gatavi aizstāvēt brīvību,” apliecina G. S. Pētersons.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Skolēniem stāsta par barikādēm

Kategorijas