Grāmatu mantinieki

2010. gada 8. marts 08:16

681

Kopš Gūtenbergs izgudroja iespiedmašīnu, grāmata bijusi ne tikai drošs ceļš, kā pieredzi un atziņas nodot nākamajām paaudzēm, bet arī jauks sabiedrotais brīvā laika īsināšanai. Lai gan šajā ciešajā draudzībā jau vairākus gadus apņēmīgi iejaucas dators, pretendēdams uz galvenā izklaidētāja lomu, grāmatas no mūsu dzīves nav izspiestas. Iespējams, tās pat kļūs populārākas, jo talkā nāk moderna ierīce - elektronisko grāmatu lasītājs.

Spriežot pēc tā, kas janvārī notika patērētāju elektronikas izstādē CES 2010 Lasvegasā, kļūst skaidrs, ka ražotāji nolēmuši mūs šogad atradināt no papīra grāmatām, kas daudziem mājās aizņem veselas istabas. To vietā nāks plānas plastmasas vai metāla plāksnītes ar blāvu ekrānu, kas nodēvētas par e-grāmatu lasītājiem.

Kā tas darbojasE-lasītāji ir elektroniskas ierīces, kas īpaši veidotas, lai tajās būtu viegli lasīt tekstu. Parasti tie sastāv no plastmasas korpusa un liela ekrāna, kas radīts īpašā «eInk» jeb e-tintes tehnoloģijā. Līdzīgā materiālā, kāds vēl nesen tika izmantots fotogrāfiju filmiņām, iestrādāti miljoniem sīku kapsulu, kas nav lielākas par cilvēka mata biezumu. Katrā kapsulā ir pozitīvi lādētās gaišās daļiņas un negatīvi lādētās tumšās. Ikreiz, kad tiek pāršķirta virtuālā lapa, ierīce dod signālu ekrānam, lai tas vajadzīgās vietās iedarbina pozitīvu vai negatīvu magnētisko lauku, tādējādi izveidojot gaišu pamatni (ne gluži baltu) un tumšus burtus.

Līdzīgi top arī attēli. Jau tuvākajā laikā gaidāmas analogā veidā funkcionējošas krāsainas e-tintes lapas.Tehnoloģijas lielākais pluss ir tāds, ka ierīce elektrību patērē vien tad, kad tiek pāršķirta jauna lapa. Datora monitors «ēd» akumulatora saturu nepārtraukti. Līdz ar to e-lasītāji ar vienu uzlādes reizi darbojas pat nedēļām un ļauj pāršķirt pat desmit tūkstošus lapu, tātad izlasīt vairāk nekā desmit biezus romānus.

Tā kā e-tintes ekrāns ir blāvs un neizstaro gaismu, lasīšana ir gandrīz tāda pati kā no papīra. Acis netiek kairinātas un nesāp, kā tas ir pēc intensīvas datora lietošanas, turklāt ekrāns ir labi redzams spilgtā saules gaismā.

Bibliotēka kabatāEkrānā redzamās lapas parasti izskatās tieši tādas kā grāmatu drukātajā versijā, vienīgā atšķirība - paši nevaram ar roku pāršķirt lappuses. To iespējams izdarīt ar taustiņa palīdzību. Labāko e-lasītāju atmiņā ir vieta aptuveni 1500 grāmatu saturam. Ja ierīce atļauj pievienot atmiņas karti, iegūstam iespēju ikdienā nēsāt līdzi veselu bibliotēku. Daži modeļi ļauj atskaņot mūziku mp3 formātā, vienlaikus pildot arī fonotēkas pienākumus. Vēl daži spēj paši balsī lasīt tekstu un, piemēram, laiku pa laikam nomainīt vecākus, kad bērniem jāpalasa pasakas pirms miega.

Ražotāju ideja ir pat cēla - atsakoties no papīra grāmatām un avīzēm, cilvēce ietaupīs miljoniem koku, kas būs noderīgāki ogļskābās gāzes pārstrādei skābeklī. Bet vai mēs spēsim pieņemt šādu lasīšanas veidu? To rādīs laiks. Skaidrs, ka grāmatu digitalizēšanas vilnis sācis velties un pieņemas spēkā. Nu jau arī Latvijā parādījušies pirmie oficiāli pieejamie e-lasītāji un interneta vietnes, kur var iegūt grāmatu saturu dzimtajā valodā. Pagaidām klāsts ir neliels, bet tas noteikti augs.

Pirmo soli drukāto grāmatu aizstāšanas virzienā spērusi grāmatnīca «Valters un Rapa», kas kopš gadu mijas ļauj iegādāties e-lasītājus «Pocketbook». Salīdzinājumā ar CES 2010 izrādītajiem jaunākajiem eksemplāriem šis šķiet mazliet novecojis un ar mazu ekrānu. Toties tam ir izvēlne latviešu valodā, nav problēmu ar latviešu burtu attēlošanu un ir garantēts serviss tehnis

kas ķibeles gadījumā. Tiesa, aptuveni 200 latu cena neiedvesmo nekavējoties skriet uz veikalu.

Kā īsta grāmataTaisnības labad jāteic, ka interneta veikalos tirgotie «Sony» un citu ražotāju e-lasītāji nebūt nav lētāki. Cena svārstās no 150 līdz pat 550 latiem. Lielākajiem eksemplāriem ir 10 collu (25,4 centimetrus) ekrāns pa diagonāli, dažiem pat vēl iespaidīgāks, tātad tie ir tikpat lieli kā grāmatas. Turklāt daudziem iespējams mainīt burtu izmēru, tādējādi atņemot tradicionālo datorlasīšanas nīdēju argumentu, ka ekrānā burti ir par mazu un nav saskatāmi.

Daži jaunākie modeļi, kas šā gada laikā varētu parādīties arī Latvijā, aprīkoti pat ar diviem ekrāniem. Viens ir e-tintes, bet otrs - šķidro kristālu jeb LCD. Dažiem abi ekrāni atrodas uz vienas plāksnes - viens zem otra, bet citi veidoti kā īsta aizverama grāmata, kurai katra vāka iekšpusē ir pa ekrānam. Parasti LCD ekrāns paredzēts sērfošanai internetā, bet, ja vēlaties izlasīt kādu tikko atrastu avīžrakstu, tekstu ar vienu pogas spiedienu var pārsūtīt uz e-tintes ekrānu.

Masu mediju eksperti apgalvo, ka e-lasītāji ir arī laikrakstu nākotne. Žurnāls «Esquire» jau 2008. gada oktobrī izmēģināja nākotnes sistēmu, izdodot numuru šādā formātā. E-tintes tehnoloģija ļaus katru rītu ielādēt jauno avīzes numuru lasītājā un izlasīt, vai nu malkojot rīta kafiju, vai arī braucot sabiedriskajā transportā.

Par visskaļāko publicitāti parūpējies interneta grāmatnīcas «Amazon» radītais lasītājs «Kindle». No tehniskā viedokļa tas nebūt nav modernākais - CES 2010 bija tādi modeļi, uz kuru fona «Kindle» varēja sajusties kā žigulis Monako ielās -, taču «Amazon» garantētā piekļuve tūkstošiem grāmatu digitālā formātā ļāvusi ierīcei kļūt apskaužami pieprasītai. Topā ir arī «Sony Reader» modeļi, «Barnes&Noble Nook«, «BeBook Reader», «IRex Dr800SG», «Que» un arī «Skiff Reader».

Tehnoloģiju fani pēdējo gaida ar pastiprinātu satraukumu, jo tas drīzāk paredzēts laikrakstu, ne grāmatu lasīšanai. Ekrāns uzklāts uz lokanas metāla plāksnes, ko varēs sarullēt gluži kā papīra avīzi. Šis ir visplānākais no visiem lasītājiem, turklāt arī triecienizturīgs, ar iespēju piekļūt internetam gan caur «WiFi», gan 3G tīklu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Grāmatu mantinieki

Kategorijas