No līdzcilvēkiem un kolēģiem – laba pleca sajūta

2016. gada 4. februāris 00:00

394

No līdzcilvēkiem un kolēģiem – laba pleca sajūta

Dzīvi Grundzāles pagastā, tāpat kā jebkurā citā, var pasniegt dažādi. Pesimists vispirms ieraudzīs slikto, taču optimists notiekošo uzlūkos pretēji, sakot: “Mums ir viss, lai būtu dzīvošanai ērti apstākļi, savs zemes pleķītis, kurā audzēt dārzeņus, augļu kokus; skola, uz kuru ik rītu palaist savus bērnus; kultūras nams, kurā darbojas vairāki pašdarbības kolektīvi un notiek pasākumi gan bērniem, gan pieaugušajiem; bibliotēka, kurā ikvienu sagaida labestīga bibliotekāre; ir veikals, pasts, feldšerīte, laba satiksme, jo Grundzālei cauri ved autoceļš Rīga – Veclaicene. Bet pats galvenais mums ir cilvēki, kas ar savām zelta rokām, izveicīgām kājām, erudīciju un neatlaidību pierāda, ka dzīve laukos nav šķērslis, lai kļūtu par panākumiem bagātu sportistu, labu dejotāju, veiksmīgu uzņēmēju un zemnieku. Arī Smiltenes novada mērs Gints Kukainis ir grundzālietis, kurš ar savu ģimeni joprojām par mājām sauc tieši Grundzāles pagastu”. Protams, katram ir arī savi klupšanas akmeņi, Grundzālei skaļākais no tiem ir tā saucamā “Dolomīta lieta”.
“Ziemeļlatvija” dodas ceļā pie Grundzāles pagasta pārvaldes vadītājas Aldas Zvejnieces, kura šai tikšanās reizei ir gatavojusies. Viņa laikrakstā izlasījusi kolēģu sniegtās intervijas par Blomes, Bilskas, Palsmanes un Launkalnes pagastiem, tāpēc, stāstot par Grundzāles pagastu, vēlas izcelt atšķirīgo.
- Grundzāles pagasta pārvaldes ēku no citām Smiltenes novada pagastu pašvaldībām atšķir spilgtas un dzīvespriecīgas krāsas, kuras nevar nepamanīt, atverot nama galvenās durvis. Jūs teicāt, ka pērn veiktais remonts atstājis iespaidu uz daudziem, kā tieši? - Pagājušais gads mums bija darbīgs. Nekādu grandiozu projektu nebija, toties esam padarījuši vairākas labas lietas: kultūras nama zālē nomainījām visus vecos, saplaisājušos logus, veicām kosmētisko remontu koridorā, kas ved uz dažādām iestādēm, bet spilgtākais vārda tiešākajā nozīmē bija remonts ēkas vestibilā. Košās mēbeles un dzīvespriecīgās sienas patīk mums pašiem un apmeklētājiem. Tagad vēl vairāk patīk nākt uz darbu, jo, atverot stiklotās durvis, viss tāds priecīgs, uzlabojas oma. Gribas pat teikt, paaugstinājusies darba kvalitāte. Vēl esam atjaunojuši akmens mūrīti un kāpnes ārpusē pie otras ieejas kultūras nama zālē. Plānojot šā gada budžetu, man svarīgi šķita iekļaut divas lietas. Pērn, kad mainījām ieejas durvis, uzmanību pievērsām tam, lai ēkā būtu ērta un droša iekļūšana cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šogad esam nolēmuši pārbūvēt tualetes, lai tās būtu ērtas arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Pasaule ir tik strauja, un mēs nekad nevaram paredzēt, kādā situācijā paši varam nokļūt ilgākā vai īsākā laika periodā. Otra iecere, kas liekas svarīga, ir izgaismot iekšpagalmus starp daudzdzīvokļu mājām Gaujas ielā. Tiklīdz būs pieejami Eiropas Savienības struktūrfondu projekti, rīkosimies tā, lai tiktu uzlabota ceļu kvalitāte, saremont’ts tilts Vizlas pusē, kā arī tautas deju kolektīvs varētu atjaunot un papildināt savus tautas tērpus. Vēlamies arī tālāk attīstīt estrādes teritoriju un dabas taku gar Palsas upes krastiem. Estrādes būvniecība mums patiešām pēdējo gadu laikā ir lielākais īstenotais projekts, kurā artavu sniedza ļoti daudzi vietējie iedzīvotāji. Tas bija mūsu kopīgi izlolots sapnis. - Grundzāles ciems pagastā ir redzamākais, te ir iestādes, veikals, vārdu sakot, liela rosība, bet ar ko īpaša ir Vizla un Aumeisteri?- Man ir prieks par Aumeisteriem, kurus nākotnē saredzu kā ainaviski skaistu vidi, kur pļavās ganās aitas un govis. Tur jau šobrīd ir saimniecības, kurās audzē dzīvniekus. Aumeisteros vairākus īpašumus ir iegādājušies investori, kas šeit grib attīstīties. Viens investors Aumeisteru centrā iegādājies divus īpašumus ar konkrētu mērķi. Ja investoru plāni īstenosies, Aumeisteri pēc pieciem desmit gadiem piedzīvos uzplaukumu. Savukārt dodoties uz Aumeisteriem pa ceļam jau ir skaistas vietas, kuras vērts apskatīt. Viena no tādām ir atpūtas komplekss “Trīssaliņas”, kuru darbīgi ļaudis izveidojuši tā, lai cilvēki no visas Latvijas vēlētos uz turieni braukt atpūsties, svinēt svētkus un pat salaulāties.- Ar Vizlas pusi man asociējas dolomīta atradņu ieguves vieta, kas ietekmēja vietējo ļaužu dzīves kvalitāti. Atceros, ka savulaik tieši dolomīta lieta bija iemesls daudzajām viesošanās reizēm Grundzāles pagastā. 2015. gadā dolomīta lieta bija aktuāla un sagādāja galvas sāpes ne vienam vien, arī jums?- Bez šaubām, sagādāja un arī turpmāk sagādās. No vienas puses, es saprotu, ka uzņēmējdarbība ir jāattīsta, bet, no otras puses, cilvēki paaudžu paaudzēm te ir dzīvojuši un tikpat droši un mierīgi grib dzīvot turpmāk. Dažiem liekas, ka nostājos uzņēmēju pusē, bet esmu tikai tik ieinteresēta, lai šeit būtu aprite, cilvēkiem darbs. Pati esmu Grundzāles pagasta iedzīvotāja, un man rūp mūsu cilvēku labklājība. Viena no labajām lietām, ko esam paveikuši saistībā ar dolomīta lietu, ir monitoringa stacijas ierīkošana ar mērķi veikt ūdens analīžu mērījumus Palsas upē un sekot līdzi rezultātiem. Tas ir labs ieguvums vides aizsardzības jomā.- Ko jūs kā pagasta pārvaldes vadītāja izprotat ar vārdu labklājība?- Es šo vārdu uztveru ļoti piesardzīgi. Piemēram, Dānijā pie mājas aug viena puķīte, sakņu dārziņa vispār nav, jo cilvēki aiziet un visu nopērk veikalā. Mums, latviešiem, nemaz nepiestāv un neder tāda labklājība, jo piemīt zaļā domāšana. Kas gan tas par īstu latvieti, kuram nebūtu sava zemes pleķīša, puķudobes un vagas. Pie mums ir daudz viensētu, kurās katrs kaut ko audzē un ir lepns, ka dzīvo laukos. Gribu uzslavēt divas zemnieces, kas nodarbojas ar tiešo tirdzniecību, un šī darbība vēršas plašumā. Patiesībā tā ir niša, ko laukos var attīstīt.Vēl, ja runājam par labklājību, tad pēdējo gadu laikā daudz esam ieguldījuši līdzekļus infrastruktūrā. Nupat jau varam teikt, ka normālai dzīves kvalitātei mums ir viss nepieciešamais, protams, vienmēr ir kaut kas ko uzlabot, un tas arī jādara. Uzskatu, ka katrā pagastā nevajag pilnīgi visu, jo attālumi sarūk. Piemēram, pie mums no kaimiņu pagastiem atbrauc uz teātra izrādi, mēs savukārt uz koncertu varam aizbraukt uz citu pagastu vai pilsētu. - Ja jūsu kādam stāstītu par spilgtāk piedzīvotajiem mirkļiem aizvadītajā gadā Grundzālē, kādi tie būtu?- Nešaubīgi varu teikt, ka tos piedzīvoju kopā ar grundzāliešiem Rīgā pagājušajā vasarā notiekošajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Tas bija svētku gājiens, kuru pēkšņi atcēla un kas radīja cilvēkos apjukumu. Atceros Smiltenes novada svētku dalībnieku vienoto nostāju, ka mēs iesim gājienā. Stāstot man skudriņas skrien pār ķermeni, jo man bija ārkārtīgi liels gods gājienā doties kopā ar saviem Grundzāles dejotājiem. Iedomājaties, tie bija gandrīz visi Grundzāles pamatskolas skolēni, kas citviet Latvijā ir retums. Pamatskola un bērni ir tie, kas Grundzāles ciemā rada lielāko rosību. Skola pagastā ir vērtība, un man jādara viss, lai tā būtu vēl labāka. Mēs visi esam vienā laivā, ja paši būsim aktīvi un darbīgi, skolai klāsies vēl labāk, savukārt skolēni ar savām prasmēm, talantiem un aktivitātēm pagasta pasākumos padara bagātīgākus mūs. - Zinu, ka rosīgi ir ne tikai skolēni, bet arī vidējās un vecākās paaudzes grundzālieši. Vai ikdienā izjūtat viņu atbalstu?- Pavisam droši varu teikt ‒ jā! Spilgts piemērs ir Skaidrīte Rence, kura nāca ar iniciatīvu Grundzālē izveidot piemiņas akmeni represijās cietušajiem. Tagad mums ir ne tikai piemiņas akmens, bet sāk veidoties skvērs. Šādus piemērus varētu uzskaitīt vēl un vēl. Labu pleca sajūtu sniedz arī kolēģi pagasta pārvaldes ēkā. Katru pirmdienu pulksten 9 pulcējamies uz sapulci, kurā pārrunājam, kas aizvadīts, ko vēl tikai plānojam, izrunājam gan kļūdas, gan labo. Tāpat noskaidrojam par katra gaidāmajiem braucieniem šajā nedēļā, lai kooperētos un rīkotos ekonomiski. Sapulce ir arī laiks, kad varam izstāstīt savu sāpi vai, tieši pretēji, nākam klajā ar idejām. Kaut gan Smiltenes novadā viss sadalīts pa struktūrām un, piemēram, pagastu kultūras nami ir novada Kultūras pārvaldes pakļautībā, mēs to šeit ikdienā nejūtam. Esam vienoti. Šajās sapulcēs patiešām izskan labas idejas un ierosinājumi, reizēm tas ir tikai mazs nieciņš, bet citreiz lielāks projekts. Izstāstīšu vienu piemēru. Kolēģi vīrs atveda uz darbu un pamanīja karoga mastus uz ēkas. Teica, kādi jums viņi tur švaki. Domājām kā tos uzlabot. Vārds pa vārdam un mums radās ideja. Sapratām, ka daudz piemērotāka vieta karoga mastiem būtu zaļā zona tepat pie kultūras nama. Paredzēju budžetā līdzekļus un pērn Lielās talkas laikā kopā ar grundzāliešiem atklājām jauno karoga mastu. Iedzīvotāju ierosinājumu, līdzdarbošanās ir liela vērtība, jo viens nevar redzēt un izdarīt pilnīgi visu. - Vai jūtaties privileģētāki, ka Smiltenes novada domes priekšsēdētājs ir grundzālietis?- Emocionālajā ziņā jūtamies lepni, ka Gints ir mūsējais, bet nekad nav nācis prātā to izmantot ļaunprātīgi, lai pagastam izlūgtos, ko īpašāku. Sajūtu, ka Smiltenes novadā viss attīstās vienmērīgi. Jāteic, ka Gints arī pirms priekšsēdētāja amata kopā ar savu sievu Agiju bija vieni no aktīvajiem grundzāliešiem, kas nāca ar idejām un palīdzību, lai mums būtu sava brīvdabas estrāde. Priecājos, ka šādas jaunas ģimenes dzīvo laukos. Tādu Grundzāli saredzu arī pēc gadiem desmit, kad aizvien lielāka rosība notiktu viensētās, kuru pagalmos spieto bērni, veidojot pēctecību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

No līdzcilvēkiem un kolēģiem – laba pleca sajūta

Kategorijas