Neviens sapnis nav par lielu vai neaizsniedzams

2016. gada 9. februāris 00:00

Jau rīt, 10. februārī, visā Latvijā norisināsies Ēnu diena, kuras ietvaros skolēni kļūs par ēnām visdažādāko profesiju pārstāvjiem. Šīs dienas mērķis ir iepazīstināt skolu jaunatni ar profesiju un nozaru prasībām, tādējādi palīdzot izvēlēties īsto profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Smiltenes bērnudārzā “Pīlādzītis” neviens no audzēkņiem nezina, kas tā tāda Ēnu diena. Arī Trīs pakalnu sākumskolā jaunāko klašu skolēni par to neko nav dzirdējuši. Toties viņi jau šobrīd skaidri zina savu sapņu profesiju. Dažam pat ir stingra pārliecība, ka izaugot savu lēmumu nemainīs. Un pat, ja kāds vēl nav izlēmis, kādu darbu vēlētos strādāt, zina, ko nevēlētos. Vārds bērniem. Sniegs autogrāfusReinis, 6 gadi, būs 7 - Mana nodarbošanās ir saistīta ar sportu. Man mīļākais ir futbols un florbols. Es jau tagad kaut kur nodarbojos ar sportu, bet vēl pulciņos neeju. Izaugot gribu būt slavens sportists, bet tam nepieciešamas grūtas prasmes. Daudz jātrenējas. Sports man sagādā prieku. Man liekas īstais sporta veids būs florbols. Zinu slavenu florbolistu, bet aizmirsu viņa vārdu. Viņš bija no Latvijas, kaut kāds Bergmanis. Vēl neesmu pārliecināts, bet droši vien ar sportu varēs nopelnīt naudu. Par slavenu sportistu varētu būt desmit vai kaut kādos divdesmit gados. Līdz divdesmit jau noteikti, jo tad būšu skolu pabeidzis. Gribētu, lai par mani raksta avīzēs un rāda televizorā. Tā jau droši vien arī būs, bet es vēl to nezinu. Sniegšu arī autogrāfus, tikai nezinu, kā es tad rakstīšu.
Ies tēta pēdāsRoberts, 7 gadi - Es strādāšu tēta vietā. Viņš žāvē gaļu un iemarinē vistas šķiņķīšus, taisa asinsdesu, pastēti, viltoto zaķi, gaļu un parasto desu. Tas viņam sanāk ļoti garšīgi. Es gribētu žāvēt un arī tirgoties. Tas ir mans sapņu darbs. Es jau tagad pamazām mācos no sava tēta, esmu bijis līdzi uz tirgu. Jāzina daudzas garšvielas, piemēram, cukurs, etiķis, sāls. Bišķiņ ir grūti, bet vajag mācīties pacietību. Ar tēti kopā sākšu strādāt 27 gados, pirms tam strādāšu citur.
Būs veterinārārsteMegija, 7 gadi - Man ļoti patīk dzīvnieki, tāpēc, kad izaugšu liela, būšu vetārste. Mājās man ir divi suņi un kaķis. Par vetārstiem uzzināju tāpēc, ka mums suns ir slims un mēs viņu vedam uz klīniku. Es kādos 30 gados būšu vetārste, līdz tam vēl mācīšos, jo jāzina dzīvnieki, visādi rīki, ar kuriem viņi jāārstē. Vairāk gribētu dakterēt kaķus un suņus, kaut arī mēs vienreiz palīdzējām putniņam, kuru gandrīz noķēra kaķis. Man būs pašai sava veterinārā klīnika Valmierā. Es tur gribu dzīvot, kad izaugšu liela, jo Valmiera ir lielāka par Smilteni.Man ļoti patīk arī dejot. Es eju dejošanā “Dadzīšos”. Ja es neārstēšu dzīvniekus, tad būšu tāda deju skolotāja, kā mums kultūras namā ir Māra Leja. Būtu grūti, bet es gribētu.
Izlems desmit gadosEmīlija, 7 gadi - Es nezinu, vēl neesmu domājusi, kas būtu mana sapņu profesija. Es domāju, ka lemšu, kad man būs kādi desmit gadi, tagad es par to nedomāju. Man šķiet interesanti būtu strādāt patversmē un palīdzēt dzīvniekiem. Tagad man labi padodas mācīties.Negribētu strādāt par audzinātāju, jo tas ir grūti, vismaz man mazo brāli Paulu audzināt ir grūti. Rūpēties nav viegli. Arī policiste es negribētu būt. Es neskrienu pārāk ātri. Viņiem jāprot noķert zagļus. Es nezinu, kāpēc es to jautāju, bet mammai vienreiz paprasīju, cik pārdevējām ir alga. Viņa atbildēja 300. Es laikam nebūšu arī pārdevēja.
Konkurents PaulamJānis, 11 gadi- Kad 1. klasē sāku iet mūzikas skolā kora klasē un spēlēt klavieres, zināju, ka būšu mūziķis un pianists – tā kā Raimonds Pauls. Patīk mūzika, un man ir arī absolūtā dzirde. Tā no parastās dzirdes atšķiras ar to, ka spēj atpazīt melodiju. Visiem tādas nav. Es domāju, ka tas varētu būt mans pamatdarbs apmēram no pilngadības. Kad man paliks 18, es varbūt konservatorijā iešu. Kā sevi pierādīt? Ar daudziem konkursiem, jau tagad piedalos. Vēl es labprāt spēlētu grupā “Prāta Vētra”. No viņu dziesmām man vislabāk patīk “Ziemu apēst”.
Pēc dinozauru kauliemMagdalēna, 7 gadi - Būšu zinātniece, jo tad cilvēks kļūst gudrāks. Zinātnieki pēta kaut kādas jaunas lietas, meklē dinozauru kaulus, varbūt arī mamutu kaulus. Zinātnieki to visu dara siltajās zemēs. Tikai jāmāk ļoti labi lasīt, zināt, uz kuru vietu vajag braukt, un labi rakstīt, lai, ja izpēta jaunus dinozauru kaulus, par to uzrakstītu pārējiem. Es vēl domāju, cik gados varētu būt zinātniece. Noteikti negribētu kļūt par policisti, jo viņiem citreiz pa nakti jāstrādā. Naktīs gribētu gulēt.
Privātdetektīvs RīgāGustavs, 6 gadi- Es sapņoju kļūt par detektīvu. Braukt uz Rīgu, jo tur ir hesīši, man ļoti garšo burgeri. Par detektīvu gribu kļūt, jo tur visu var izmeklēt, visur iet, var būt pistole un rokudzelži. Es ķeršu ļaundarus un atklāšu noziegumus. Izlēmu tā, jo skatījos pa televizoru seriālu “Ēnu spēles” un tur galvenie varoņi ir detektīvi. Lai kļūtu par detektīvu, ļoti daudz jāmācās, jāiet ārsti, lai varētu šaut, tur vajag arī speciālu atļauju. Daudz lietu tur vēl vajag. Man nav bail. Par detektīvu es varētu kļūt kaut kādos 40 gados. No Smiltenes gribētu braukt uz Rīgu izmeklēt lietas. Burgeri kaut kā jau būtu saistīti ar darbu, katrs varētu atnest pusdienās. Esmu stingri nolēmis.

+ 2

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Neviens sapnis nav par lielu vai neaizsniedzams

Kategorijas