Lai labi dzīvotu, smagi jāstrādā

2016. gada 12. februāris 00:00

Šovakar ar prieku Valkas pilsētas kultūras namā apmeklēšu Lauku balli, kurā godinās lauksaimniekus un novada sakoptāko īpašumu saimniekus. Piedaloties šādos pasākumos, ar apbrīnu skatos uz šiem ļaudīm, kuriem piemīt tas, ko sauc par mīlestību pret zemi un savu sētu. Šodien dzīvošana lauku viensētā, rūpēšanās par saimniecību un uzturot kārtībā dārzu, kas priecē ne tikai pašus, bet arī apkārtējos, tik tiešām pelna uzslavas. Kādreiz iedomājos, vai es tā varētu dzīvot, no rīta agri celties, teciņus uz kūti apkopt lopiņus, ja ir, izslaukt govis, pēc tam gatavot brokastis un tad visu dienu rosīties simts un vienā citā mājas darbā. Diezin vai, jo bērnībā līdz sešpadsmit gadu vecumam lauku dzīvi izbaudīju uz savas ādas, jo tēvs kūtī turēja ne tikai cūkas un vairākus buļļus, bet audzēja lopbarības bietes un kartupeļus pārdošanai. Ar šodienas prātu saprotu, ka vecāki vēlējās ģimenei nodrošināt labākus dzīves apstākļus, iegādāties automašīnu, ar kuru visi vismaz reizi gadā varētu doties ārpus Latvijas robežām. Tas arī viņiem izdevās, bet ar nežēlīgi smagu darbu. Savā pusaudžu vecumā protestēju pret to, jo man daudz labāk patika lasīt grāmatas, nevis celties no rīta sešos un kaplēt bietes. Uz jautājumu, kāpēc tas vajadzīgs, saņēmu atbildi – lai mums būtu cukurs. Tā lūk, lai pie tējas varētu pielikt vairākas karotes cukura, bija jākaplē, bet pēc tam pa rudens drēgnumu jānovāc, jānogriež lielās slapjās lapas, jāsamet lielajā piekabē, ar kuru pēc tam tēvs devās uz Jelgavas cukurfabriku. Ja par to, ko piedzīvoju stāstu saviem bērniem un viņu draugiem, jūtu, ka viņi nemaz netic, ka kaut kas tāds ir iespējams. Zinu, ka ir, jo arī tagad laucinieki smagi strādā, jo ne visiem pa kabatai ir iegādāties modernu tehniku.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Lai labi dzīvotu, smagi jāstrādā

Kategorijas