Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Zvārtavā būs sākumskola

Aivars Zilbers

2016. gada 12. februāris 00:00

164
Zvārtavā būs sākumskola

Valkas novada dome Zvārtavas pagastā ir nolēmusi reorganizēt Ozolu pamatskolu par sākumskolu.
Pirms kāda laika lēmējvara gan domāja pārveidot arī Vijciema un Ērģemes pamatskolas par sākumskolām, tomēr beigās deputāti vienojās, ka reorganizācija jāveic pilsētas skolās un Ozolu pamatskolā.Mācības Ozolu sākumskolā sāksies 2017. gada 1. septembrī. Novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis stāsta, ka tas tagad ir galīgi izlemts, jautājums vienīgi tāds, vai skolā būs pirmās četras vai sešas klases. “Divos gados redzēsim, vai skola ar vietējiem pedagogiem varēs nodrošināt mācāmās vielas pasniegšanu vēsturē, ģeogrāfijā un ķīmijā. Ja tas tā būs, tad, iespējams, būs sešas klases. Skolotāji man ir teikuši, ka paši mācīsies, lai to varētu izdarīt. Ja valsts vairs nefinansēs mazās lauku skolas, tad pašvaldība meklēs līdzekļus, lai tās turpinātu strādāt,” saka V. A. Krauklis.
Fantastiska skola, bet nav bērnuViņš piebilst, kā pārējās novada skolās – Ērģemē, Kārķos un Vijciemā - pašvaldībai nav plānu turpmākajos divos gados veikt reorganizāciju. Pašlaik lēmums par reorganizāciju attiecas tikai uz Ozolu pamatskolu. Pagastos pašvaldības vadība ir tikusies ar vecākiem un šos jautājumus izskaidrojusi. “Bērnu vecāki saprot situāciju. Zvārtavā neviens neiebilda pret reorganizāciju,” saka V. A. Krauklis.Domes Izglītības un kultūras daļas vadītājs Aivars Ikšelis norāda uz valdības deklarāciju, kurā no 100 punktiem 20 ir veltīti izglītībai. “Tie, kuri interesējas par politiku, būs lasījuši, ka valdība nolēmusi skolas, kurās mazāk par 60 bērniem, slēgt. Tas ir ļoti satraucošs lēmums. Mūsu novadā tad paliek tikai skolas Valkā.Tas nozīmē, ka nauda, kas seko skolēnam, šajās skoliņās no valsts vairs nebūs. Zvārtavas pagastā ir fantastiska pamatskola un labi pedagogi, tomēr bērnu skaits tajā ir vismazākais. Skolā mācās tikai 35 bērni: 1. klasē – viens, 2. klasē – četri un tālākajās klasēs - pa divi, pa trīs bērni. Skolā pašlaik strādā 11 pedagogi. Tas nekādi neiet kopā,” skaidro A. Ikšelis. Pēc viņa domām, reālākais variants nākotnē ir četras klases sākumskolā. Izglītības un kutūras daļas vadītājs saprot, ka mazajiem nepieciešams mācīties tuvu dzīvesvietai, lai nebūtu tā, ka jau bērnībā viņus aizrauj projām no mājām. Tomēr patiesā situācija ir tāda, ka bērnu nav, jo daudzi vecāki atstājuši laukus. Pašvaldība pati nav spējīga uzturēt  skolas, kurām nebūs valsts finansējuma. “Jau tagad mēs apzogam Valkas pamatskolu un ģimnāziju, noņemot tām naudu un izdalot to lauku skolām. Katru mēnesi no Valkas pamatskolas budžeta noņemam 6 procentus jeb 2259 eiro, bet no ģimnāzijas – 12 procentus jeb 2828 eiro,”atklāj A. Ikšelis.
Skolēnu vairāk nebūs arī turpmākSkolas reorganizācijai piekrīt arī pagasta pārvaldes vadītājs Raitis Priede, jo secinājis, ka bērnu skaits nākotnē pagastā nepalielināsies. “Pēc diviem gadiem katrā klasē nebūs vairāk par vienu vai diviem skolēniem. Tur nekas nesanāks arī apvienojot klases. Es domāju, ka vietējie skolotāji paliks darbā un mācīs pirmās četras klases. Pagaidām izskatās, ka nebūs vairs to, kuri brauc no citurienes mācīt skolēnus,” spriež R. Priede.Viņš uzskata, ka pašlaik doma reorganizēt skolu ir labākais variants, jo tā tomēr pagastā ir viens no kultūras centriem, ko nevajadzētu pilnīgi likvidēt. “Skola daudzus pasākumus rīko kopā ar pagasta jaunatni, tās nozīme nemazināsies arī turpmāk,” atzīst R. Priede. Viņš piebilst, ka ar vecākiem nav bijušas domstarpības par sākumskolu. “Viņi izprot situāciju un apzinās, ka neko citu nav iespējams darīt,” stāsta R. Priede.Pedagogi gan uzskata, ka izdosies paturēt pirmās sešas klases skolā. Pamatskolas direktore Ligita Ziemiņa stāsta, ka skolotāji ir gatavi mācīties, lai varētu pasniegt priekšmetus, kuros nav pasniedzēju. “Mēs jau varam domāt un teikt nezin ko, bet esam tikai izpildītāji. Skolu likteni neizšķiram mēs, to nosaka citur,” saka L. Ziemiņa.