Novadam jāizdzīvo bez Eiropas naudas

2016. gada 16. februāris 00:00

574

Latvijas novadu pašvaldībās pēdējos gados daudz ir paveikts, pateicoties Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudai. Ir saremontētas ielas un kultūras nami, izbūvēts centralizētais ūdensvads un kanalizācijas tīkli un tamlīdzīgi. Nenoliedzami tādi darbi rada pievilcīgu dzīves vidi novada iedzīvotājiem un veicina novada izaugsmi.
Iepriekšējos gados daudz kas no uzskaitītā ir izdarīts arī Strenču novadā, kas apvieno Strenču un Sedas pilsētas un Jērcēnu un Plāņu pagastus. Taču tagad vietējai pašvaldībai un šā novada iedzīvotājiem ir jārēķinās ar kādu nepatīkamu faktu. ES struktūrfondu darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” ir atvēlēts ļoti maz naudas mazajām pašvaldībām, kur viens no kritērijiem ir iedzīvotāju skaits. Strenču novadā pēc datiem uz 2016. gada 1. janvāri bija 3644 iedzīvotāji, un šis ir viens no Latvijas mazajiem novadiem.“Tāpat jau viss notiks, kā jānotiek, taču ne tik strauji, kā pēdējos četros līdz piecos gados, kad mums bija pieejami daudz lielāki līdzekļi,” intervijā “Ziemeļlatvijai” atzīst Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.- Tātad arī Strenču novads ir to pašvaldību vidū, kas vairs netiks klāt pie Eiropas naudas savu projektu īstenošanai?- Jā. Ja arī kāds domā, ka pašvaldības ir tās, kas nopelna un vienas tāpēc ir bagātākas, citas nabagākas, tad patiesībā naudas sadales principus nosaka valdība pēc konkrētiem kritērijiem, tai skaitā iedzīvotāju skaita. Taču vai tāpēc, ka Strenču novadā dzīvo mazāk cilvēku, tā nav Latvijas daļa un tā nav jāattīsta, tāpat kā pilsētas, kur dabīgi veidojas attīstības potenciāls? Tas ir jautājums, kas jāuzdod valdībai, jo tieši valdība ar naudas sadali, nodokļiem un lēmumiem rada noteikumus tam, cik līdzsvaroti Latvija attīstās un attīstīsies. Mēs to nevaram ietekmēt. Piemēram, pie LAEDER (viena no četrām Eiropas Kopienas iniciatīvām, ko finansē no ES struktūrfondiem - redakcijas piezīme) finansējuma mēs (Strenču novads - redakcijas piezīme) vēl tiksim, taču tas arī faktiski ir viss. Valstij ir tāda nostāja, ka 89 Latvijas pašvaldības, tai skaitā arī mēs, pie normāliem projektiem klāt netiekam. Tas attiecas uz Eiropas naudu, kas paredzēta gan skolām, gan degradēto teritoriju sakopšanai, gan ūdenssaimniecības attīstībai. Piemēram, lai kāda apdzīvota vieta saņemtu Eiropas naudu ūdenssaimniecības attīstībai, iedzīvotāju skaits tajā nevar būt mazāks par diviem tūkstošiem. Kad spēkā bija iepriekšējie kritēriji, neizlaidām nevienu ūdenssaimniecības attīstības kārtu, taču tajās bija jārēķinās ar jau noteiktu konkrētu summu, un tā nu Strenčos (Sūnuciemā) palika neīstenota viena šā projekta kārta, bet Sedā - divas. Taču situācija nav tik pesimistiska. Mēs paši meklējam savus risinājumus un Sedā šovasar noteikti uzlabosim vienu ūdens apgādes tīklu, kas aptuveni būtu vienas projekta kārtas ietvaros, un sakārtosim šo posmu ar aptuveni trīs reizes mazākiem līdzekļiem. Pašvaldības šā gada budžeta projektā līdzekļus tam jau esam ieplānojuši.- Janvāra sēdē domes deputāti jau lēma par pašvaldības līdzdalības koncepciju un iespējām LEADER projektu pieteikumu konkursos 2016.-2020. gada plānošanas periodā. Ko nospriedāt?- Tā ir mūsu novada stratēģija un nostāja, kādos LEADER projektos mēs vispirms piedalīsimies un ko ar šiem projektiem gribam sasniegt visā novada teritorijā, jo tā ir viena no retajām iespējām, kur varam attīstīt novadu. Vienojāmies par principu, ka mēģinām kaut ko izdarīt katrā novada teritorijā un atbilstoši LEADER stratēģijām arī piemeklējam savas vajadzības. Piemēram, Strenčos primārais ir pabeigt vides sakārtošanu vēsturiskajā tirgus laukumā un līdz ar to arī sakārtot ielu tirdzniecību, lai cilvēki netirgotos pažobelēs, bet lai tas notiktu civilizēti. Tad vēl uzlabojumi ir plānoti Jērcēnmuižas parkā un Sedā. Sedas centrā pietrūkst apgaismojuma un ir nepieciešama publiskā tualete. Jāpadomā arī par autobusu pieturu. Plāņu pagastā LEADER projekta pieteikumi ir saistīti ar tautas namu, jo ir sabiedrības sauciens pēc uzlabojumiem gan tautas nama telpās, gan ārpusē. - Jau minētās janvāra sēdes darba kārtībā bija arī iekļauts jautājums par pašvaldības sadarbības iespējām (koncepciju) ar citām pašvaldībām.- Tā nav nekāda sensācija, bet ikdienišķs pasākums, jo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija jau pietiekami daudz ir iniciējusi jautājumu par pašvaldību sadarbības teritoriju veidošanu. Mums sadarbības jautājums ir aktuāls visu laiku, un mēs dažādās jomās orientējamies uz visām pusēm, izglītībā uz Valkas pusi, kādā citā jomā - varbūt uz Valmieras pusi. Piemēram, ar Valkas novadu jau vēsturiski sadarbojamies arī būvvaldes jomā. Taču, lai mēs konkrēti zinātu iedzīvotāju domas, kas viņiem šķiet izdevīgi un uz kuru pusi vai ar ko prioritāri viņi vēlas veidot sadarbību, nolēmām sarīkot aptauju. Te nav runa par apvienošanos vai par kāda nevēlēšanos sadarboties. Mēs esam pietiekami mazs novads, un sadarbība ir normāla parādība. Taču es gribu saprast, kas cilvēkiem ir nepieciešams un kam uz kuru pusi ir vairāk interešu. Man nav konkrētu mērķu. Mēs vienkārši meklējam izdevīgākos sadarbības veidus. - Ja jau sākām runāt par izglītību, tad kāds liktenis gaida Strenču novada vidusskolu? Izglītības un zinātnes ministrija jau paziņojusi, ka, sākot no 2016./2017. mācību gada, minimālajam skolēnu skaitam jābūt ne mazākam par 10 skolēniem 10. klasē vai vismaz 27 skolēniem 10.-12. klasē kopā. Skolas mērķis ir saglabāt vidusskolas klases, kur pašlaik ir 16 izglītojamo.- Neesam labā situācijā, jo vidusskolā ir ļoti maz bērnu. Taču vidusskolēnu skaits ir ievērojami samazinājies daudzviet Latvijā. No tā mums gan vieglāk nekļūst, taču lemsim, ko darīt. Kamēr varam un kamēr ar Ministru kabineta normatīviem netiek uzlikti nepārvarami šķēršļi, tikmēr nodrošinām vidusskolas klases, atbalstot ar savu budžetu. Taču, ja valdība radīs normatīvo dokumentu bāzi, kas mūs vienkārši nožņaugs, tad mums nebūs izvēles. Tā notiks, ja pašvaldībām no sava budžeta neļaus piemaksāt par to desmito trūkstošo skolēnu 10. klasē. Neviens vēl nezina, kādi normatīvie akti būs spēkā šā gada 1. septembrī, tāpēc šobrīd attiecībā uz Strenču novada vidusskolas nākotni neko neprognozēju. Katrā ziņā mēs būsim par skolas saglabāšanu. Vidusskola novadā pozitīvi ietekmē gan pašas skolas, gan sociālo dzīvi, to bagātinot.- Šis gads Strenču novadā iesākās ar sēru vēsti. Viņsaulē aizgāja ilggadējais pašvaldības deputāts, domes priekšsēdētāja vietnieks, psihoneiroloģiskās slimnīcas ārsts Guntis Jukāms, kurš neliedza mediķa padomu arī daudziem strencēniešiem. Vai tagad viņiem neradīsies problēmas saņemt ārsta konsultācijas?- Par veselības aprūpi novadā domājam jau vismaz piecus gadus un visās novada pilsētās un pagastos esam saglabājuši medicīnas pakalpojumu pieejamību. Bija apdraudējums Jērcēnos un Sedā, taču šīs lietas kardināli esam atrisinājuši un arī tur cilvēkiem šis pakalpojums būs. Ir arī ieceres attiecībā uz Strenču doktorātu, taču par tām vēl ir pāragri runāt.- Tagad novada deputātu vidū ir viens brīvs mandāts. Kurš to saņems? - Novada vēlēšanu komisija lēmumu jau ir pieņēmusi. Nākamais, kurš vēlēšanās no šā saraksta saņēma visvairāk balsu, ir strencēnietis Reinis Muižnieks, gados jauns cilvēks ar augstāko meža inženiera izglītību, strādā akciju sabiedrībā “Strenču mežrūpniecības saimniecība” par Meža resursu daļas vadītāju. Savu darbu pašvaldībā viņš uzsāks līdz ar nākamo domes sēdi. Tajā no esošo deputātu vidus arī būs jāievēl jauns domes priekšsēdētāja vietnieks. - Tikpat svarīgs jautājums, kā iespēja izskolot savus bērnus un saņemt mediķu palīdzību, ikviena novada iedzīvotājiem ir arī ceļu stāvoklis. Daudzas pašvaldības saņems finansējumu no Lauku atbalsta programmas pašvaldību vietējās nozīmes grantēto ceļu uzlabošanai.- Mūsu novadam pirmajā kārtā ir piešķirts finansējums diviem ceļu posmiem, kas atbilda šās programmas kritērijiem. Proti, pirmajā kārtā tiks realizēta autoceļa Liepugatves - Grobi pārbūve 2,6 kilometru garā posmā Jērcēnu pagastā un autoceļa Plāņi - Čarnas pārbūve 2,055 kilometru garā posmā Plāņu pagastā. Pašlaik notiek šo divu ceļu tehnisko projektu izstrāde. Otrajā kārtā ir plānota Plāņu pagasta autoceļa Pluķi - Strūciņas pārbūve 2,9 kilometru garā posmā. Strenču novada domei piešķirtā ELFLA finansējuma apjoma kvota, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, uzņēmēju skaitu un citus faktorus, ir 380 tūkstoši eiro, kas ir 90 procentu no kopējām izmaksām. Strenču novada līdzfinansējums ir 42,222,22 eiro. Kritēriji ir tādi, ka nemaz tik rožaina situācija nav, jo mūsu novadam piešķirtās naudas apjoms ir ļoti mazs, nepietiekams attiecībā pret ceļu stāvokli un to kopējo garumu.- Aizvadītā gada nogalē rakstījām par kādu vismaz vienai daļai novada iedzīvotāju aktuālu problēmu. Proti, Strenču novadam nebija noslēgts līgums ne ar vienu no dzīvnieku patversmēm, uz kurieni aizvest noķertos klaiņojošos suņus un kaķus. Kāda situācija ir šobrīd?- Šogad esam noslēguši līgumu ar Valmieras dzīvnieku patversmi par Strenču novadā noķerto klaiņojošo suņu un kaķu izmitināšanu. Mums nav problēmu šobrīd noķert jebkuru šādu klaidoni, taču nav nemaz tik bieži gadījumi, kad kāds būtu jāved uz patversmi. Iespējams, cilvēki vairāk pieskata savus mājdzīvniekus. Attiecībā uz suņu un kaķu turēšanas noteikumiem Strenču novadā mums vēl ir citi plāni. Jau ir izstrādāts pašvaldības saistošo noteikumu projekts, kurā ir paredzēta prasība novada iedzīvotājiem obligāti iegādāties saviem kaķiem un suņiem kakla siksnas ar šo mājdzīvnieku atpazīšanas informāciju. Tas ir nepieciešams, lai novērstu nevajadzīgas konfliktsituācijas mājdzīvnieku aizsardzības jautājumos un veiksmīgāk varētu sadarboties ar mājdzīvnieku īpašniekiem. Noteikumi vēl ir jāapstiprina domes sēdē. Pēc tam būs pārejas periods. Reāli šie noteikumi varētu būt spēkā no šā gada rudens. PAVEIKTAIS 2015. GADĀStrenči• Darbu uzsāka Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs.• Noslēdzās projekts “Riverways”, tika uzstādītas četras jaunas tūrisma norāžu zīmes uz laivu piestātni.Seda• Pabeigti ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbi projektā “Ūdenssaimniecības attīstība rekonstrukcija Sedas pilsētā, 2. etaps”.• Ar Strenču novada domes izsludinātajā projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli 2015” piešķirto līdzfinansējumu biedrība “Cerības pakāpiens” īstenojusi projektu par sportisko aktivitāšu aprīkojuma iegādi Sedas bērnu rotaļu laukumam.Plāņu pagasts• Pabeigts ierīkot brīvdabas pasākumu vietu pie Jaunklidža saieta nama.Jērcēnu pagasts• Strenču novada domes izsludinātajā projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli 2015” piešķirts līdzfinansējums mednieku biedrības “Jērcēni” projektam “Pret rītiem, pret vakariem”, kā rezultātā Jērcēnmuižas parkā sākts veidot gadskārtu ieražu svinēšanas vietu ar rituālu laukumu, šūpolēm un pārvietojamiem soliņiem.• Visā Strenču novadā noslēdzās pašvaldības projekts “Piekļuves iespēju internetam nodrošināšana un paplašināšana Strenču novadā”

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Novadam jāizdzīvo bez Eiropas naudas

Kategorijas