Jaunais mājdzīvnieks – ežulis

2010. gada 18. februāris 13:23

3190

Pašā Ziemassvētku vakarā smilteniete Liene Jansone devās mājās no pilsētas centra. Te pēkšņi viņas meita Dārza ielā pamanīja kaut ko sniegā kūņājamies. Tas bija mazs ezītis. Abas, ilgi nedomādamas, ielika mazulīti azotē un aiznesa siltumā. Šobrīd ezis ir apvēlies un savās jaunajās mājās jūtas labi.

„Šitādu mazu kunkulīti jau nevarēja atstāt ziemā uz ielas, jo viņš uzreiz aizietu bojā. Atceros, ka Ziemassvētku vakarā bija diezgan auksts. Mājās ezim sataisīju midziņu kaktā pie krāsns, kur mazāk cilvēki staigā. Pirmās divas nedēļas viņš nogulēja, augšā nemaz necēlās. Pēc tam tik sākās joki, nolika kaķus Bellu un Rūdi un suni Cēzaru pie vietas," stāsta L. Jansone.

Ar raksturiņuSmiltenietei šī nav pirmā saskarsme ar ežiem. Vasarās tie viņu bieži apciemo, tāpēc ežus mazliet ir iepazinusi. Tomēr viņai ne prātā nenāca, uz ko ir spējīgs ezis. „Pa dienu mūsu mīlulītis saldi čuč. Ap septiņiem astoņiem vakarā ceļas augšā un sāk skraidīt pa istabu. Sajūta, ka viņam kājās būtu dzelzs zābaki," saka L. Jansone.

Viņa atzīst, ka suns un kaķi ar ezi satiek labi, jo pie šādiem ciemiņiem ir pieraduši. Vienīgi Cēzars izrādījis neapmierinātību brīdī, kad jaunais mājdzīvnieks gribējis ierušināties suņa migā. Minčiem gan nekas nav pret.

Saimniece stāsta, ka ezim esot raksturs. Ja naktī viņš ir izsalcis, nāk pie gultas un skaļi šņāc, tas nozīmē, ka saimniecei jāceļas un jāgatavo maltīte. Izrādās, ka mazais ezītis ir ļoti ēdelīgs. „Viņš dienā apēd vairāk nekā divi kaķi. Dotu ezim sauso kaķu barību, lutinu ar krējumu un mīkstām desiņām. Kaķu konservus gan nedrīkst dot. Lasīju internetā, ka no tiem var būt šķidrs vēders. Uzzināju, ka labāk dot padzerties ūdeni, nevis pienu," stāsta L. Jansone.

Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza informācijas nodaļas darbinieks Andrejs Briņģis uzsver, ka ne vienmēr labākais variants ir uzņemties rūpes par savvaļas dzīvnieku. "Viņa vieta ir dabā. Tomēr, ja ezis paņemts mājās, viņš būtu jātur vēsumā un jāļauj izbaudīt ziemas miegu. Kad ārā parādīsies plus grādi, ļoti vēlams ezim ļaut dzīvot dabā," saka A. Briņģis.

Lutināts akrobātsSieviete domā, ka ezis dzimis vasarā, jo izskatās diezgan jauns. Kad ziemā abas ar meitu to atradušas, viņš bijis savārdzis. „Tagad mūsu ezītis ir apvēlies, jo tiek lutināts un lolots. Kažociņš palicis spīdīgāks," teic smilteniete.

Viņa novērojusi interesantas lietas. Kādu dienu atnākot mājās no darba, ieraudzījusi, ka ezis uzrāpies uz rakstāmgalda. "Arī uz visai augstās dekoratīvās kastes paspējis tikt. Savā dzīvē ko tādu pirmo reizi redzēju. Nav ne jausmas, kā viņš tik augstu spējis uzlīst. Ievēroju, ka viņš arī ielien istabas stūrī, atspiežas ar muguru pret sienu un pieceļas uz divām ķepiņām," stāsta L. Jansone.

Likteņa pieskāriensSievietes tuvākie cilvēki jau zina, ja kādai dzīvai radībiņai klāsies grūti, Liene tai palīdzēs. "Agrāk izglābu suni no nošaušanas, esmu arī no Rīgas atvedusi mājās piecus miskastes kaķus. Šie kaķi daudz vairāk spēj novērtēt dzīvi kā mājas minči.

Nācies arī izglābt ezīti no sabraukšanas, kaut gan mašīna varēja notriekt arī mani. Vienā vasaras naktī izgāju ārā. Kad pamanīju, ka uz ceļa ir ezis un tuvojas mašīna, skrēju ezi nonest malā. Laikam esmu mazliet traka, jo tajā brīdī nedomāju par sevi," stāsta Liene.

Glābšana nav apzināta rīcība. "Ja redzu, ka kādam klājas grūti, nespēju nepalīdzēt. Tas viss nāk pats no sevis," tā L. Jansone.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Jaunais mājdzīvnieks – ežulis

Kategorijas