Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Pūcēm šoziem bargi apstākļi. Vai traģēdija?

Kultūra un Izklaide

2010. gada 16. februāris 14:11

2293
Pūcēm šoziem bargi apstākļi. Vai traģēdija?

Pēdējā laikā bieži parādās ziņas par pūcēm, kuras redzētas tām neraksturīgā pilsētas vidē, ir novārgušas un vārnveidīgo putnu trenkātas. Nereti pūces tiek atrastas mirušas... Ornitologi un citi dabas aizsardzības speciālisti saņem daudzus telefona zvanus un e-pastus ar lūgumiem palīdzēt, izskaidrot un ieteikt, kā rīkoties. Vai traģēdija?

Protams, ikvienam ir žēl skaistā putna, kuru ieraugām sastingušu ziemas salā un sniegā. Īpaši tādēļ, ka pūci izdodas ieraudzīt ļoti reti.

Tomēr tas ir dabas likums - dabiskā izlase. Šī gada ziema pūcēm ir liels pārbaudījums. Biezā sniega sega dod lielisku patvērumu pūču galvenajai barībai - peļveidīgajiem grauzējiem. Tie jūtas ļoti komfortabli zem kupenām, kur ir siltāks, kur netiek klāt ne pūces, ne dienas plēsīgie putni, ne lapsas, ne citi plēsēji.

Saprotams, ka pūce saklausa grauzēju rosīšanos zem sniega, taču ar savu ķermenīti nespēj „izsisties" cauri pusmetru dziļai sniega segai (meža pūce sver ap 500 gramu). Barības meklējumus vēl vairāk apgrūtinās sērsnas parādīšanās, kas paredzama marta sākumā pēc pirmajiem atkušņiem. Šādi pūču izdzīvošanai skarbi dabas apstākļi pieredzēti vēl nesenā pagātnē. 1996. gada martā mani kā pūču speciālistu marta pirmajā pusē sasniedza vairāki desmiti ziņu par „kritušām" pūcēm.

" Kāpēc Jūs, ornitologi, nepalīdzat! Vai tiešām tikai fotografēt un pētīt interesē? Mēs taču būtu pa latiņam sametuši, lai palīdzētu...."- uztraucas un pārmet cilvēki, atrodot beigtus vai novārgušus putnus. Palīdzēt mēs tomēr nevaram.

Nav iespējams pabarot savvaļā dzīvojušu pūci. Turklāt skarbo apstākļu pavadonis ir ne tikai bads, bet arī dažādas traumas, slimības, arī parazīti. Atrastu novārgušu putnu vislabāk novietot turpat kādā vietā, kur tam netiek klāt suņi un kaķi vai vārnveidīgie putni.

Cilvēku apdzīvotā vidē ir mazliet siltāks un šeit lielā daudzumā uzturas arī mūsu atkritumu „pārstrādātāji" - vārnveidīgie putni, mājas baloži un zvirbuļi, Rīgā - kaijas, arī grauzēji, kas pūcēm ir vilinoša barība. Tomēr apdzīvotās vietās (arī viensētu pagalmos) tiek atrasts daudz beigtu pūču.

Šeit slēpjas kāds bīstams paradokss - pūces iet bojā, mielojoties ar saindētiem grauzējiem, jo ļoti bieži grauzēju skaita ierobežošanai izmantojam tā saucamās „žurku zāles"- rodenticīdus. Protams, ka pūcei vieglāk barību iegūt pagalmos ar tīrītām taciņām, kur pelīte pārskrien no kūtiņas uz šķūnīti. Bet pietiek ar dažām pelītēm, kuru organismā uzkrājies kaut nedaudz indes, lai pūces ķermenī tas sasniegtu kritisku līmeni.

Turēt mājās savvaļas dzīvniekus mums aizliedz „Dzīvnieku aizsardzības likums". Rīgas Zooloģiskais dārzs nespēj uzņemt visus savārgušos dzīvniekus, bet ar dzīvnieku patversmēm mums Latvijā ir tā, kā ir. Likumu mēs daudzi pārkāpjam - tīri humānu apsvērumu vadīti. Tomēr jāatceras, ka bez zināšanām mēs savvaļas dzīvniekiem varam nodarīt vēl lielāku postu.

Pirmkārt, pūcēm nepieciešami ļoti specifiski apstākļi un īpaša barība (te neder vienkārši „gaļa"). Otrkārt, bieži bēdīgi beidzas pūču mazuļu „glābšana". Visi pūču mazuļi ligzdu atstāj pirms iemācās lidot. Mazuļi uz zemes mums šķiet bezpalīdzīgi, neaizsargāti un glābjami.

Mazos putnēnus var uzcelt kādā zarā 1,5-2 m augstumā, bet nedrīkst nest prom, jo to vecāki ir tuvumā un vēro mūs (tieši tāpat ar visiem savvaļas dzīvnieku mazuļiem). Lai gan lauku ainavā meža pūces mazuļus izved maijā, lielajās pilsētās tas notiek jau tagad!

Jūs varat palīdzēt noskaidrot pūču bojā ejas cēloņus un sekmēt šo putnu aizsardzību, ja informēsiet par atrastām pūcēm dabas aizsardzības speciālistus, ornitologus.

Kategorijas

Kategorijas