Apzinās traģiskos vēstures brīžus

2016. gada 29. marts 00:00

Ceturdien Kārķos pie Pelēkā akmens un Kārķu tautas namā notika 1949. gada 25. marta komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums “Es sapni par dzimteni pagalvī likšu”.

Sintija Kvēpa

Tā jau ir kļuvusi par ilgadēju tradīciju, ka Kārķi martā aicina uz pasākumiem radošas personības un cilvēkus ar vēstures zināšanām un izpratni, lai dziļāk izzinātu vēsturisko patiesību un likumsakarības, pasākumu iesākot saka organizatore Sandra Pilskalne. Šoreiz ar savām zināšanām dalījās LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte Kristīne Rotbaha, literatūrzinātniece un filoloģijas doktore Janīna Kursīte un militārais arheologs Tālis Ešmits. Pasākumu kuplināja Kārķu senioru ansamblis “Baltie taureņi” un Kārķu skolas audzēkņu muzikāli priekšnesumi.

Aicina apzināties

tradīciju nozīmi

Tradicionāli piemiņas pasākums iesākās ar skolēnu, represēto, pagasta iedzīvotāju un viesu gājienu no Kārķu pamatskolas līdz Pelēkajam akmenim, kur svinīgās uzrunas teica Kārķu pagasta pārvaldes vadītājs Pēteris Pētersons un Valkas novada domes izpilddirektors Aivars Cekuls. Filoloģijas doktore Janīna Kursīte uzsvēra skolotāju un skolēnu nopelnu vēstures izzināšanā un tradīciju saglabāšanā. P. Pētersons, uzrunājot klātesošos, aicināja novērtēt to, ka mums ir sava valsts, valoda un neļauties diskusijām, kas apšauba šīs fundamentālās vērtības. Kārķēniešiem nedraud vēstures aizmiršana, ir pārliecināta Burtnieku novada Ēveles pagasta bibliotekāre Aelita Punkstiņa, kura piemiņas pasākumu Kārķos apmeklē teju katru gadu un apbrīno kārķēniešu spēju saglabāt un uzturēt dzīvu represēto piemiņu.

Vēsture līdzās

Pēc ziedu nolikšanas pie Pelēkā akmens atceres pasākuma dalībnieki pulcējās Kārķu tautas namā, lai uzklausītu pieaicināto viesu stāstījumus. Īpaši emocionāls izvērtās Kristīnes Rotbahas stāsts par savu pētījumu “Latvju Nacionālās Jaunatnes Apvienības (LNJA) Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums”. Šogad 15. martā apritēja septiņdesmit gadu, kopš kara tribunāls notiesāja 19 jauniešus par nevardarbīgu pretošanos, dalību “pretpadomju organizācijā” vecumā no 14 gadiem, tajā skaitā par tādiem “noziegumiem” kā sarkanbaltsarkanu papīra karodziņu izgatavošana, kā arī Latvijas brīvības cīnītāju kapu apkopšana. K. Rotbaha stāsta, ka šis pētījumus ir arī personīgi īpašs un svarīgs, jo viena no grupas dalībniecēm bija viņas tēva māsa Dzintra Purviņa, kura Tomskā mira 1946. gadā piecpadsmit gadu vecumā. Pasākuma organizatore Sandra Pilskalne, kuras mamma bija izsūtīto skolēnu klasesbiedre, ar asarām acīs uzsver, cik svarīgi zināt vēsturi, kura ir mums līdzās, lai mēs vairs nenonāktu situācijā, kad atkal „akmenim jāraud”, kad nevainīgi cilvēki iet bojā tikai tāpēc, ka mīl dzimteni.

Godinot iepriekšējās paaudzes

Janīna Kursīte kā vienmēr izvēlējās stiprus un spēku nesošus vārdus, tā Valkas ģimnāzijas direktore L. Kreicberga raksturo profesores uzstāšanos. Profesore vērsās pie klātesošajiem ar kopīgu lūgšanu un aicināja katru izprast spēku, kuru sniedz Latvijas daba, tradīcijas un cilvēki.

Apzinoties vēsturi, svarīgi godināt ne vien represētos, bet arī karavīrus, tā Brāļu kapu komitejas biedrs Tālis Ešmits klātesošos iepazīstināja ar komitejas darbu, apzinot karavīru apbedījumus. Vienlaikus T. Ešmits lūdza ziņot par zināmajiem Otrā pasaules kara apbedījumiem zvanot vai rakstot Brāļu kapu komitejai.

Eduards Dzilna, kurš atkal un atkal atgriežas bērnības zemē Kārķos, priecājās par kārķēniešu spēju iesaistīt jauniešus šādos pasākumos. Savukārt valcēniete Maija Puriņa norāda, ka Valkas pilsētas atceres pasākumos skolēni ir reti sastopami un līdz ar to ir saprotama skolēnu neizpratne vēstures jautājumos. Bērniem ir svarīgi „iemācīt mīlēt Latviju, jo tikai tā mēs varam būt stipri”, uzsvēra Janīna Kursīte.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Apzinās traģiskos vēstures brīžus

Kategorijas