Ar maisiem uz mežu – pēc atkritumiem

2016. gada 31. marts 00:00

Tur nu viņus atradām - tautas iecienīta meža ceļa malā mellenājos noliktus piecus maisus ar kādas mājsaimniecības virtuves, garāžas un dārza atkritumiem.

Sandra Pētersone

Šis ir viens no kārtējiem Smiltenes piepilsētas mežu piecūkošanas piemēriem, ko šoreiz velosipēdistu, skrējēju un nūjotāju iecienītā maršrutā netālu no Spiciera ezera pamanīja smiltenietis Kaspars Markss un pastāstīja par to “Ziemeļlatvijai”.

Variants – slēgt

nenozīmīgākus ceļus?

Kopā ar Normundu Vīksnu, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības Silvas meža iecirkņa vadītāju atradām norādīto vietu. Savāktie atkritumi aizņēma gandrīz pusi no lielā maisa un arī gana daudz vietas N. Vīksnas automašīnas aizmugures nodalījumā.

Pēdējo gadu laikā nelegālo izgāztuvju Smiltenes piepilsētas mežos gan paliek arvien mazāk, pateicoties tam, ka “Latvijas valsts meži” (LVM) šādus aizmetņus likvidē savlaicīgi. Taču vēl nav izskausta sērga, kad neapzinīgāki cilvēki gluži kā Ansītis un Grietiņa no brāļu Grimmu pasakas aiz sevis mežā atstāj pēdas tukšu pudeļu, konfekšu papīriņu, “Statoil” kafijas krūžu, izlietota pārtikas iepakojuma un citu drazu izskatā, tāpat arī - “uzdāvina” mežam maisos saliktus mājsaimniecības atkritumus.

Par to ir sašutis arī Kaspars Markss, kurš, būdams Smiltenes novada domes deputāts, mežu piedrazošanas tēmu nesen aktualizēja pašvaldības un LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības pārstāvju sanāksmē. Pēc šās sanāksmes Smiltenes novada dome aizvadītajā nedēļā nosūtīja akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecībai aicinājumu izvērtēt labiekārtoto objektu un taku norobežošanu piekļuvei ar transportu sabiedrībai nozīmīgās vietās Smiltenes piepilsētas mežos. Tas, iespējams, varētu izskaust novēroto tendenci aizvest un izgāzt savas mājsaimniecības atkritumus dziļāk mežā.

LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti priekšlikumu izvērtēs, taču jau tagad uzsver, ka mežos ir arī tādas brauktuves un ceļi, kas ir nepieciešami mežu apsaimniekošanai un ugunsapsardzībai vai arī ved tālāk uz privātīpašumiem, un šādos objektos autotransporta satiksmi ierobežot nedrīkst.

“Ir mazi meža celiņi, kam nav stratēģiskas nozīmes un kurus var aiztaisīt ar dekoratīvu barjeru, lai cilvēki pa šiem ceļiem nebrauc ar automašīnu. Lai iet kājām vai brauc ar riteni,” savu viedokli pauž K. Markss. Viņš arī aicina sabiedrības apzinīgāko daļu nepalikt vienaldzīgiem un, redzot mežā izmestus atkritumus, pacelt tos un iznest no meža, kā to dara pats, jo apzinās - LVM nevar savākt katru mežā izmesto pudeli vai papīru.

Bez sabiedrības

līdzdalības neiztikt

Ja to neviens nedarītu, tad mežā būtu jābrien nevis pa sūnām, bet pa cilvēku radītu “kultūrslāni”. Piemēram, ir vajadzīgi 20 gadi, lai sadalītos plastmasas maisiņš, un 450 gadi, lai sadalītos dzērienu plastmasas pudele, norāda portāls tirailatvijai.lv.

Iedzīvotāju aktīvu līdzdalību vides sakopšanā atzinīgi vērtē arī LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības speciālisti.

Smiltenes piepilsētas mežu lielas platības ir LVM valdījumā, un uzņēmums jau daudzus gadus veido un kopj šos mežus kā sabiedrībai pievilcīgu atpūtas vietu, gan slēdzot līgumus ar apakšuzņēmējiem, gan strādājot paši. Piemēram, Silvas meža iecirkņa vadītājs Normunds Vīksna savā darba automašīnā pastāvīgi tur maisus un darba cimdus, lai savāktu mežā pamanītos atkritumus, kas nebūt nav viņa obligāts darba pienākums.

Kopumā Smiltenes piepilsētas meži nav ļoti piedrazoti ar atkritumiem, taču tas ir pastāvīga sakopšanas darba rezultāts, uzsver LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības izpilddirektors Jānis Upens. Ja vide ir skaista, sakopta, tad tādā vietā atkritumus metīs mazāk, un, lai tā notiktu, liela nozīme ir arī sabiedrības attieksmei, kaut vai cilvēkiem pieskatot citam citu.

“Ja mēs katrs, ejot pa mežu, paceltu plastmasas pudeli, tad mežs paliks tīrāks. Nebūs tā, ka Latvijas valsts meži salasīs visus valsts mežos izmestos atkritumus. Tas nav reāli. Sabiedrībai visiem kopā jārada vide, kurā būtu prieks atpūsties,” atgādina LVM Austrumvidzemes mežsaimniecības mežkopības vadītājs Arnis Čams.

Uzrunāt var ar

“neglītām” fotogrāfijām

Skolām, savlaicīgi piesakoties, ir iespēja piedalīties LVM rīkotajās gadskārtējās Meža dienās, arī sakopt dabu no atkritumiem. Piemēram, pērn šādu iniciatīvu izrādīja Grundzāles pamatskola. Skolēni padarīja lielu darbu, lasot mežos pie stāvlaukumiem un iebrauktuvēm Vidzemes šosejas malā izmestos atkritumus. Pie viena no stāvlaukumiem bērni nepilnās 10 minūtēs pielasīja ar atkritumiem 10 lielos maisus un bija pārsteigti par to, ko tikai cilvēki nemet ārā, atceras Grundzāles pamatskolas bioloģijas un ķīmijas skolotāja Dace Matule. Viņa cer, ka šādām talkām ir audzinošs efekts, jo bērni savā starpā runājuši, ka viņi atkritumus mežā neizmestu, jo var taču izmantot arī sadzīves atkritumu šķirošanas laukumus.

Arī Smiltenes novada deputāte, Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina lielu nozīmi piešķir vides izglītībai, tai skaitā ekoskolu izglītības modelim, jo līdz ar saviem bērniem sadzīves atkritumus mācās šķirot viņu vecāki. I. Vergina uzskata, ka arī citām skolām ir vērts pārņemt Smiltenes Trīs pakalnu sākumskolas pozitīvo pieredzi.

“Skolās jau tiek īstenoti arī dažādi citi projekti un programmas. Acīmredzot ir jādomā, kā ar dažādām aktivitātēm uzrunāt pieaugušos, piemēram, veikalos dalīt maisiņus ar uzdrukātu aicinājumu nepiesārņot vidi un izmest atkritumus tiem paredzētās vietās. Var arī publiskās vietās izlikt fotogrāfiju izstādes vai vides instalācijas, norādot uz konkrētām piedrazotām vietām. Parasti mēs rādām skaisto, bet varbūt jāparāda arī tas, kas atrodas aiz šīm skaistajām vietām,” spriež I. Vergina.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ar maisiem uz mežu – pēc atkritumiem

Kategorijas