Ja līmenis zem Eiropas vidējā

2010. gada 11. februāris 11:01

1633

Februāra pirmajās dienās Brumenddales pilsētiņā Norvēģijā sapulcējās sešu Eiropas valstu skolu pārstāvji, lai veidotu "Comenius" projekta pieteikumu par tēmu "Lasītprasmes un matemātisko iemaņu pilnveidošana skolā".

Projektā pārstāvētās valstis ir Norvēģija, Dānija, Latvija, Rumānija, Slovēnija un Vācija. Valkas ģimnāziju pārstāvēja skolotāja Ingrīda Hedemarka. Pēc pēdējām ziņām, šajā projektā vēlējās piedalīties 70 skolas no daudzām Eiropas valstīm, tostarp arī 10 no Latvijas. Valcēnieši izcēlās ar operatīvām atbildēm uz e-vēstulēm un labi sagatavotu savas skolas digitālu prezentāciju. Tas arī bija iemesls, lai kļūtu par gatavojamā projekta partneriem.

Norvēģiem slikti ar lasīšanu"Interesanti, ka vietu, kur notika saiets, sauc par Hedmarkas grāfisti, un tad jau nebija nekādu šaubu, ka turp jādodas skolotājai Ingrīdai Hedemarkai," smaida skolas direktore Lilita Kreicberga.

Šis projekts paredzēts skolotājiem, bet caur viņiem labums būs bērniem. Norvēģi konstatēja, ka, sekojot starptautiskām pārbaudēm, viņu bērniem prasmes šajos mācību priekšmetos ir zem vidējā Eiropas līmeņa un šis fakts viņus satrauc. Tāpēc arī uzsākts šis jaunais projekts.

I. Hedemarka uzskata, ka arī mūsu skolās ir problēmas ar bērnu lasīšanas prasmi, jo daudzi lasa lasīšanas pēc, nevis iedziļinās teksta saturā. Līdzīgi ir arī matemātikā vēsturē un ģeogrāfijā. Tas viss dēļ lasīšanas bez izpratnes. Markvedas skolā, kuru vada direktors Arnsteins Nerli, 35 pedagogu vadībā mācās 300 skolēnu.

Skolā pusdienas neēd"Diemžēl mums tur mācību stundas izdevās redzēt tikai epizodiski. Lielāko laika daļu veltījām projekta sagatavošanai," stāsta skolotāja Ingrīda. Viņa ļoti daudz pastāstīja, kā notiek mācību stundas šajā skolā, taču šajā ziņā tam varam pieskarties tikai nedaudz.

Norvēģijā uz skolu jāiet neatkarīgi no temperatūras ārā, pat 30 un 40 grādos. Viens garais starpbrīdis (apmēram 20 minūtes) obligāti ir jāpavada ārā, arī aukstajās dienās. Tur skolā pusdienas neēd, vien no mājām līdzpaņemtās sviestmaizes. Skolā var nopirkt tikai mazo piena paciņu.

Norvēģijā projektus skolām raksta cilvēks no pašvaldības, jo skolotājiem nav tik daudz brīva laika, lai tos kvalitatīvi uzrakstītu. Nākamā tikšanās paredzēta septembrī Dānijā un tur jau varēs pamatīgāk iepazīties ar viņu praktizēto apmācības sistēmu. I. Hedemarka vēlas redzēt kādu stundu no tās sākuma līdz beigām, lai varētu gūt pilnīgāku priekšstatu, kā tas dzīvē notiek.

Vācijas skola būs atbildīga par projekta mājas lapu. Valcēnieši kopā ar rumāņiem ir atbildīgi par avīzītes sagatavošanu reizi četros mēnešos. Nepāra avīzes izdos rumāņi, bet pāra numurus - latvieši.

Sazināsies ar slovēņiem un rumāņiemValka viesus uzņems 2012. gadā. Saieta galvenā tēma būs par to, kā ar āpusstundu aktivitātēm var veicināt lasītprasmi un arī iemaņas matemātikā. Piemēram, piedalīšanās olimpiādēs, kur jāiegulda liels papildu darbs.

Tie vēl ir zinātniski pētnieciskie darbi, bērnu žūrija, erudītu un ātrrēķināšanas konkurss un citas lietas. Vēl valcēnieši ziemeļniekus sola pārsteigt ar skolēnu ēdināšanas sistēmu ģimnāzijā.

Valkas ģimnāzijas 7. un 8. klasei ir iespēja uzsākt vēstuļu apmaiņu ar Slovēnijas un Rumānijas vienaudžiem. Visas šīs prasmju lietas ir jāizstrādā pamatskolas posmā. Septītklasnieki jau ir izdarījuši visus priekšdarbus, lai uzsāktu iepazīšanos. Astotajiem šīs lietas kavējas, taču sazināšanās šīm klasēm ar slovēņiem un rumāņiem solās būt interesanta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Ja līmenis zem Eiropas vidējā

Kategorijas