Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Smiltenes tehnikuma spēkavīrs Mārtiņš Šnēbergs

Baiba Vahere

2016. gada 13. aprīlis 09:00

1175
Smiltenes tehnikuma spēkavīrs Mārtiņš Šnēbergs

Par skolas sporta cilvēku martā ievēlēts 4. a transporta kursa audzēknis Mārtiņš Šnēbergs. 31. martā viņš Mālpilī AMI SK 26. sporta spēļu kausa izcīņas sacensībās svaru stieņu spiešanā guļus izcīnīja kausu svara kategorijā līdz 93 kg, paceļot 130 kg smagu stieni. 22. martā Mārtiņš azartiski pārstāvēja Smiltenes tehnikumu AMI SK 26. sporta spēļu sacensībās florbolā Priekuļu tehnikumā. Jaunietis vairākkārt ar labiem panākumiem startējis vieglatlētikas sacensībās.

Skolas sporta dzīves organizators Leons Peļņa uzteic jaunieti par regulāro treniņu apmeklējumu un mērķtiecību. “Izcīnītais kauss ir neatlaidīga četru gadu darba rezultāts. Sacensībās svaru stieņu spiešanā guļus citādāk arī neko sasniegt nevar. Atšķirībā no citiem sporta veidiem šeit veiksme nav noteicošā. Mācoties otrajā un trešajā kursā, Mārtiņš sacensībās palika ceturtajā vietā, bet šogad domāju, ka viņš spētu pacelt arī vēl smagāku stieni.”

Par titulu “Mēneša sportists” Mārtiņš pirmajā brīdī ļoti pārsteigts. “Domāju- gan jau kāds cits sasniedzis vēl vairāk. Bet, protams, patīkami, ka tavu darbu pamana un novērtē.”

Sports Mārtiņam ir dzīvesveids. “Jūtos slikti, ja nedēļu neesmu bijis sporta zālē. Trīs četri treniņi nedēļā – tā ir norma. Bez florbola un svaru stieņu spiešanas guļus vēl nodarbojos ar kikboksu. Par sportista karjeru gan nekad pārāk sapņojis neesmu. Katrā ziņās tas nav apvienojams ar “ceļinieka” profesiju, kurā visa diena paiet fiziski ļoti smagā darbā.” Taču kāds sapnis attiecībā uz sportu Mārtiņam ir – viņš vēlētos vēl pacelt 200 kg smagu stieni...

Mārtiņš Smiltenes tehnikumā ieradies no Bauskas puses. Pabeidzis Īslīces vidusskolu, nolēma paralēli vidējai izglītībai iegūt profesiju. Lai stabilāks pamats zem kājām. “Tā kā ļoti patīk braukt ar mašīnām un arī tās labot, izvēlējos celtniecības un ceļu būves mašīnu mehāniķa specialitāti. 

Darbs interesants, arī labi apmaksāts. Taču pēc tehnikuma, droši vien, turpināšu mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē vai kādā no Rīgas augstskolām, kur var izmācīties par inženieri. Ja vēlos sasniegt ko vairāk, ar tehnikuma izglītību vien par maz. Tāpat skaidri zinu, ka visu mūžu negribētu pavadīt, strādājot ar lāpstu vai, sēžot mašīnas kabīnē.”

Līdz izlaidumam pāris mēneši. Vairs tikai jānokārto profesionālās kvalifikācijas eksāmens. Šķiroties no tehnikuma, Mārtiņš sev līdzi paņems atmiņas par draudzīgo kursu. Par skolasbiedriem, ar kuriem sadraudzējis, kopā sportojot. 

Jaunietis ar smaidu atceras pirmās dienas skolā. “Pirmajā pusgadā, kamēr iejutos, negāja viegli. Tuvumā neviena savējā, viss svešs.” 

Tiem, kuri vēl tikai domā – pēc devītās klases doties projām no mājām vai nē, Mārtiņš iesaka nebaidīties un darīt visu iespējamo, lai piepildītu savus sapņus. 

Puisis mācību laikā izmantojis arī “Erasmus+” piedāvāto iespēju daļu profesionālās kvalifikācijas prakses iziet Itālijā. “Strādāju vienas ģimenes uzņēmumā, pārsvarā betonējām kāpnes un flīzējām ietves. Taču tā bija laba praktiskā pieredze. Katrs darbs, ko iemācies, ir vērtība. Otrs liels ieguvums – svešvalodu zināšanas. Skolā angļu valodā nekāds “pirmrindnieks” nebiju. Itālijā pašam sev par lielu pārsteigumu tik viegli un ātri sāku runāt angliski...

Brīvajā laikā mazliet arī paceļojām. Ļoti patika Itālijas skaistā daba, jūra un kalni. Pie mums, Latvijā, tad jau bija auksti, koki nometuši lapas, bet Itālijā novembra vidū – kokos mandarīni, laukā - +20 °C. 

Praksē Latvijā, ko Mārtiņš aizvadījis SIA “Tilts” Rīgā, darba dienas galvenokārt pagājušas, sagatavojot ceļu asfalta ieklāšanai un bruģēšanai. “Mazliet pastrādāju arī ar Bobcat traktorīti. Galvenā atziņa – ceļinieku darbā būtiska ārkārtīgi liela precizitāte. Skola man ir iedevusi labas teorētiskās zināšanas, bet profesionālo pieredzi var iegūt tikai strādājot.”