Minorīgā tonalitāte liekas saistoša ar savu dziļumu un smeldzīgumu

2010. gada 2. februāris 17:34

2548

Minorīgā tonalitāte liekas saistoša ar savu dziļumu un smeldzīgumu

Kopā ar Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas audzēkņiem savu 18 gadu jubileju ar koncertu Valkas kultūras namā atzīmēja šīs skolas audzēknis Janeks Niklavičs. Gandrīz pilnā zāle liecināja, ka valcēniešu interese par šo koncertu bija gana liela.

Janeks mācās Dārziņskolas 1. kursa alta klasē pie skolotājas Ināras Brīnumas. Tiesa, J. Cimzes mūzikas skolu viņš pabeidza vijoles klasē pie pedagoģes Liesmas Freibergas. Viņa Janekam ieteica pamēģināt altu, un tā viņš sāka ar 8. klasi Rīgā un nu to apgūst jau trešo gadu.

"Tas bija ļoti skaists, turklāt muzikāli interesants notikums. Man patika Janeka rakstītā kompozīcija. Tajā varēja just gan dziļu domu, gan godprātīgu attieksmi," vērtē J. Cimzes mūzikas skolas pedagogs Raimonds Reinholds. Viņš uzskata, ka Janeks muzikālajā ziņā ir ļoti audzis un tas jau arī saprotami, jo citādi Dārziņa skolā nevar. R. Reinholds piebilst, ka šādu koncertu noorganizēt nav viegli, un priecājas, ka Valkā ir veidojies šāds mūziķis.

Līdz skolas beigām būs gatavsPozitīvais aspekts ir tas, ka mūzikas tirgū šis instruments nav tik izplatīts kā vijole, tāpēc ir vieglāk konkurēt ar citiem. "Sākumā it kā nožēloju šo izvēli, jo nebija viegli pierast, taču tagad to nenožēloju ne mirkli. Šim instrumentam ir gana daudz pārlikumu no citiem instrumentiem, tāpēc par repertuāra nabadzību žēloties nav iemesla. Man patiešām patīk," skaidro J. Niklavičs.

Lielākoties visi altisti spēlē orķestros. Pazīstams altists ir Arigo Štrāls, kurš ir mācībspēks Mūzikas akadēmijā. Lielākoties visi perspektīvie un talantīgie ir atraduši darbu ārzemēs.

Daudzus pārsteidza Janeka komponētais skaņdarbs "Dzīvība". Tas ir iecerēts kā koncerts altam ar orķestri. Pašlaik ir uzrakstīta pirmā daļa, taču, domājams, ka līdz skolas beigšanai būs gatavs viss skaņdarbs. J. Niklavičs atzīst, ka tas ir minorīgā tonalitātē, jo viņam tā pašlaik ir tuvākā, un allaž bijis saistošs. Tas ir dziļāks un smeldzīgāks. Viņa mēģinājumi rakstīt mažorā, šķietot kaut kur jau dzirdētas un tāpēc atmestas.

Koncertā palīdz kursabiedriJ. Niklavičs jau sen bija izdomājis, ka 18. dzimšanas dienu nosvinēs ar koncertu Valkā. "Tā nav jauna ideja. 2008. gada decembrī Kristiāna Ozoliņa savu dzimšanas dienu līdzīgi nosvinēja savā dzimtajā vietā Brenguļos. Nolēmu, ka man jādara kaut kas līdzīgs," smaida Janeks. Arī citi audzēkņi skolā nozīmīgus skaitļus atzīmē ar tādu vai citādu koncertu.

Janekam šoreiz palīdzēja draugi un kursabiedri Stella Zaķe, Kristiāna Ozoliņa (vijole), Dārta Svētiņa (čells), Santa Zaķe, Asija Ahmetdžanova, Magone Runka (klavieres), Pēteris Trasūns (alts) un Agnese Skrastiņa (klarnete). Programmu vadīja Vita Rozēna un Edgars Vaivods.

Spēlē Riču ģimeneiJaneks atzīst, ka viņš Rīgā mūziķu vidē ir labi iedzīvojies. Parasti, iestājoties Dārziņskolā, prasības ir augstas un nav viegli pie tām pierast. "Ja audzēknis dara visu to, ko liek pedagogi, itin ātri viss process kļūst vienkāršs un saprotams," secina Janeks. Viņam skolā aizrit visa diena. Arī sestdienas un svētdienas nereti tiek izmantotas spēlēšanai. Protams, savas stundas jāatlicina arī izklaidēm, taču mācības neapšaubāmi ir prioritāte.

Līdzās zinību apguvei Janeks piedalās arī dažādos muzikālos projektos. Šovā "Dziedošās ģimenes" viņš kopā ar vēl dažiem jaunajiem mūziķiem palīdzēja Riču ģimenei. Arī skola katru mēnesi rīko dažādus koncertus. Piektdien Dārziņskolas simfoniskā orķestra koncerts būs Smiltenē. Martā atkal būs pasākums kopā ar Riču ģimeni.

J. Niklavičs Rīgā apmeklē viņu interesējošos koncertus, operas un baleta izrādes. Pirmajā gadā Rīgā viņš operu apmeklēja katru nedēļu. Tagad lielākoties noskatās tikai jaunos iestudējumus.

Esmu no ValkasJautāts par nākotnes plāniem, Janeks atzīst, ka ļoti vēlētos mācīties Grācā (Austrijā) pie profesora Matiasa Maurera. Tas varētu notikt apmaiņas programmas ietvaros, mācoties Mūzikas akadēmijā Latvijā.

Visiem tiem, kuri, mācoties mūzikas skolā, vēlas turpināt muzikālo izglītību, viņš iesaka tai pievērsties pēc iespējas nopietnāk, nevis darboties kā vaļasprieka pulciņā. "Arī es biju diezgan slinks un paviršs un tikai pēdējā gadā Valkā, kad sapratu, ka bez mūzikas dzīvot nevaru, tai pievērsos maksimāli nopietni," atzīst Janeks.

Valka Janekam vienmēr paliks atmiņā kā viņa pirmā pilsēta, kurā ielikti mūzikas pamati un iegūti pirmie draugi. "Nezinu, kur nākotnē būšu, taču pirmais, ko teikšu, esmu no Valkas," smaida Janeks.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Minorīgā tonalitāte liekas saistoša ar savu dziļumu un smeldzīgumu

Kategorijas