Valkā nebūs Starptautiskā studiju centra, pusmiljons aizlaists vējā

2010. gada 30. janvāris 11:29

3758

Valkā nebūs Starptautiskā studiju centra, pusmiljons aizlaists vējā

Pirmā šīgada Valkas novada domes sēde daudziem paliks atmiņā kā diena, kad deputāti atklātā balsojumā pateica "nē" sešu gadu darbam pie ieceres bijušo Tēraudskolas ēku, to rekonstruējot pārveidot par Starptautisko studiju centru.

Deputāti karstās diskusijās gandrīz divu stundu garumā "lauza šķēpus un skaldīja matus" par projekta tālāku virzīšanu, lai tā atbalstīšanas gadījumā varētu atsākties būvniecības darbi uz laiku iekonservētajā vēsturiskajā ēkā.

"Ziemeļlatvija" jau rakstīja, lai īstenotu ieceri par Tēraudskolas rekonstrukciju, nepieciešams viens miljons trīs simts tūkstoši latu. Skaidrs ir arī tas, ka pie tik ar tautības jostu sažmiegta novada budžeta vēl viena vērienīgu projekta īstenošana diezin vai būtu pa spēkam.

Nauda aizlaista vējā 2004. gadā, kad sākās toreizējās Valkas domes aktivitātes pie šīs idejas īstenošanas, domnieki ar priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli jau bija piedzīvojuši neveiksmīgu mēģinājumu atrast ārzemju investorus, lai Tēraudskolu pielāgotu smalkas viesnīcas vajadzībām.

Ceturtdienas domes sēdē projekta lielākie aizstāvji bija seši deputāti, kas novada domē ievēlēti no Tautas partijas saraksta. Tas ir saprotams, jo darbs pie šīs ieceres sākās laikā, kad toreizējo pilsētas domi vadīja tautpartejietis V. A. Krauklis, bet viņa vietniece Unda Ozoliņa vadīja projektu par pamestā Meliorācijas rajona pielāgošanu studentu pilsētiņas vajadzībām un pie izdemolētās Tēraudskolas visu caurumu aizmūrēšanas, jumta uzlikšanas un nožogošanas.

Šajās aktivitātēs ir jau iztērēts vairāk nekā pusmiljons latu no Eiropas Savienības Phare programmas, valsts un toreizējās pilsētas domes līdzfinansējuma. Skaidrs, ka neturpinot projektu lielākā daļa naudas ir aizlaista vējā, bet arī iztērētā milzīgā naudas summa nebija arguments opozīcijā.

Lieli sapņi jāizauklē Tautpartejieši aicināja pārējos deputātus atbalstīt vairāku gadu loloto ideju par pilsētas atdzīvināšanu ar jaunu cilvēku piesaistīšanu, radot iespēju te iegūt augstāko izglītību. Unda Ozoliņa lūdza šo projektu nesaistīt ar viņu personīgi, bet domāt par novada attīstību kopumā.

"Pašlaik deputātiem ir jābalso tikai par ideju, nevis finansējumu," uzsvēra U. Ozoliņa. Ēka un ideja par centra izveidi ir nedalāmi, jo tā ģeogrāfiski atrodas izdevīgā stāvoklī - blakus ģimnāzijai un pašā pilsētas centrā.

Ernests Lībietis atzinās, ka pirms dažiem gadiem Valku par savu dzīvesvietu izvēlējies tikai tāpēc, ka nevienai citai mazai pašvaldībai Latvijā nav bijušas tik skaidri iezīmētas attīstības vīzijas. Viņš pilsētas attīstības iespējas redz tikai sadarbībā ar igauņiem.

Pirmais solis būtu izglītības centra izveide. Sandra Pilskalne uzskata, ka lieli sapņi ir jāizauklē ilgi un pamatīgi, tāpēc nebūtu pareizi projektu iemest atkritumu urnā. Agris Simulis piebilda, ka projekta atbalstīšana neuzliek pienākumu jau domes sēdē lemt arī par tā finansēšanu. Gadījumā, ja novada budžets neatļautu piedalīties līdzfinansēšanā, viņš sola būt pirmais, kurš aicinās pārējos deputātus balsot pret.

Raimonds Videmanis neredz citu iespēju pilsētai piesaistīt investorus un jaunus iedzīvotājus. Viņš pieļauj, ka ar laiku studentu kopmītnes varētu iekārtot arī bijušajā Rūjienas ielas muitas punktā. Andris Vējiņš negrib būt starp tiem, kuri "norok" šo ideju, bet gan tas, kas domājis par novada attīstību. Projekta atbalstītājiem piepulcējās arī Aivars Sjademe (demokrāti.lv), kurš uzticas igauņu sadarbības partneru solītajam finansiālajam atbalstam gan ēkas uzturēšanas izdevumu līdzfinansēšanā, gan arī projekta tālākvirzīšanai.

Opozīcija pārmet vāju izpētiProjekta atbalstītājiem nācās uzklausīt pārējo deputātu pārmetumus par novecojošajiem izpētes datiem, pārāk ambiciozu un nepamatotu pieņēmumu, ka centrā varētu izglītību iegūt vismaz tūkstošs studentu. "Iespējams, ideja par centru ir laba, bet tai nav nekāda pamatojuma - tikai vienas vīzijas. Tērēt tik milzīgu naudu vīzijā, nez vai to pieļaus Eiropas Savienība?" jautā Valdis Šaicāns.

Viņš nevēlas būt divkosis un igauņu partneriem dot solījumu, labi zinot, ka naudas novada budžetā tuvākajos gados vairāk nebūs.

Mārtiņš Pētersons sola nebalsot "pa spalvai", norādot, ka viņu nav pārliecinājusi U. Ozoliņas projekta prezentācija un arī publiskās apspriešanas rezultāti.

Mārtiņu Kreili satrauc tas, ka esam pievīluši projekta partnerus, citas valsts pārstāvjus - igauņus, bet balstoties uz savau uzņēmēja pieredzi, viņš neredz iespēju novada budžetā atrast līdzekļus, lai pašvaldība varētu piedalīties līdzfinansēšanā.

Mārīte Magone atzīst, ka viņai ir grūti runāt par šo ēku, jo jau pēc padomju armijas izvākšanās viņa kopā ar arhitekti Dainu Asarīti izstaigājusi pamesto namu un abas lolojušas ieceri te ierīkot Dzimtsarakstu nodaļu un pilsētas bibliotēku.

Diemžēl tas palicis ieceru līmenī, jo tajos laikos pilsētas vadībā strādāja neizlēmīgi darbinieki, kuri nevarēja vienoties, kuram uzticēt apsaimniekot ēku. Uz to pretendēja arī toreizējā Valkas rajona Lauksaimniecības pārvalde. M. Magone netic, ka Valka varētu kļūt par starptautisko studentu Meku, jo valcēnieši jau ir piedzīvojuši negatīvu pieredzi ar Starptautiskās praktiskā psiholoģijas augstskolas filiāles slēgšanu, kā arī faktu, ka pēdējos gados Latvijas Universitātes Valkas filiāles studentiem lekcijas notika Rīgā, jo pasniedzēji nebrauca uz attālo filiāli.

"Ēka ir iekonservēta, tā var tā arī stāvēt," ir nelokāma M. Magone. Erna Pormeistere projektu gribētu sadalīt divās daļās. Viņa atbalsta ideju Valkā izveidot studiju centru, bet kādā citā neapdzīvotā ēkā. Diemžēl pašreizējā novada domes pieņemtajā krīzes budžetā nav iespējams atrast lieku naudu Tēraudskolas atjaunošanai.

Deputāte diskusijas salīdzina ar bērna un mammas stīvēšanos rotaļlietu veikalā - bērns grib, lai mamma nopērk rotaļlietu, bet viņai diemžēl nav naudas. Līdzīgi ir arī ar ambicioziem ēkas atjaunošanas plāniem.

Viesturs Zariņš pauž neizpratni, kāpēc tik svarīgā sēdē nepiedalās ne Latvijas Universitātes, ne arī Tartu universitātes pārstāvji un kāpēc līdz šim nav noslēgti kaut vai nodomu protokoli par šo mācību iestāžu gatavību piedalīties studiju programmu izveidē un nodrošināšanai ar mācību spēkiem. Viņam radies priekšstats, ka šīs idejas par centra izveidi traucē tikai tas, ka Tērauskola nav atremontēta.

Kārlis Albergs, balstoties uz Vidzemes augstskolas dibināšanas pieredzi, neredz iespēju Valkā veidot jaunu augstākās izglītības mācību iestādi. Pašvaldības priekšsēdētājs atgādina, ka pašvaldībai nav jāveic valsts funkcija - iedzīvotāju nodrošināšana ar augstāko izglītību.

Viņam nav arī pārliecības, ka laikā, kad valdība spriež par augstskolu samazināšanu valstī, jaunizveidotais studiju centrs saņems valsts akreditāciju un finansējumu. K. Albergs uzskata, ka studenti nav tā sabiedrības daļa, kuri gribētu mācīties savas dzīvesvietas tuvumā. Gluži otrādi, studiju gados jaunie cilvēki vēlas iegūt arī patstāvīgas dzīves pieredzi.

Viņš netic šim projektam, atgādinot, ka šogad pilsētā sāksies ilgi gaidītie divi vērienīgi infrastruktūras sakārtošanas projekti, kam būs nepieciešami gandrīz desmit miljoni latu. Padomā ir arī trešais projekts, jo pašvaldība jau ir parakstījusi nodomu protokolu ar kādu uzņēmēju, kura vārdu neatklāja, par siltuma ražošanu un koģenerācijas stacijas būvniecību Valkā.

K. Albergs atgādina, ka pašvaldībai joprojām jāmaksā darba alga sargam, kurš apsargā Meliorācijas māju teritoriju. Projektā par studiju centra izveidi kopmītnes paredzētas būvēt Valgā, nevis ierīkot Valkā. Pašvaldībai būs jādomā par plāniem, kā atgūt šajās mājās ieguldītos tūkstošus. Par to gan būs jau cits stāsts.

Balsojuma rezultātiPar:Unda Ozoliņa, Agris Simulis, Sandra Pilskalne, Raimonds Videmanis, Ernests Lībietis, Andris Vējiņš un Aivars Sjademe Pret:Kārlis Albergs, Viesturs Zariņš, Mārtiņš Pētersons un Marita TreijereAtturas:Mārtiņš Kreilis, Mārīte Magone un Erna Pormeistere

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkā nebūs Starptautiskā studiju centra, pusmiljons aizlaists vējā

Kategorijas