Sveicināti miera un klusuma zemē!

Projekta koordinatore Grundzāles pamatskolā Dace Kalniņa

2016. gada 6. jūlijs 11:54

3797

– tādu ziņu whatsapp grupā ievietoja turku kolēģis pēc apmešanās Smiltenes viesnīcā „Kalnaligzda”. Un visa Erasmus + projekta „Spēles – tilts starp trim paaudzēm” vizīte pagāja šajā noskaņā.

Grundzāles pamatskolā Erasmus + projekta „Spēles – tilts starp trim paaudzēm” ietvaros no 20.līdz 22.jūnijam bija ieradušies 15 skolotāji no 7 projekta partnervalstīm (Turcijas, Bulgārijas, Francijas, Itālijas, Norvēģijas, Ziemeļīrijas un Rumānijas), lai pārrunātu pirmajā gadā paveikto un vienotos par darāmo nākamajā gadā. Vizītes laikā skolotāji iepazinās ar skolu, kurā īpaši priecēja radio mezgls, slēpju bāze un sakoptais zaļums ap skolu (īpaši mūs bija pagodinājis stārķis, kas mierīgi pastaigājās gar skolu).

Viesi nevarēja vien beigt jūsmot par skolēnu sniegto koncertu un tautisko deju nodarbībām uz brīvdabas estrādes. Viņi gribēja zināt skolotājas Daigas īpašo noslēpumu, kā padsmitniekus puišus var pierunāt dejot tautiskās dejas, jo tāds fenomens kā Grundzāles pamatskola, kurā dejo 75% bērnu, ir apskaužams. Izejot nelielu loku pa Grundzāli un pakavējoties dabas takā pie Palsas, turku kolēģi brīnījās un apskauda, ka tik mazā ciemā tiek nodrošināts viss pilnvērtīgai dzīvei. Tā kā projekts radīts, lai veidotu tiltu starp trim paaudzēm, tad viesiem savu amata prasmi rādīja 2 skolas bērnu ģimenes: Martas ome, mamma un pati Marta ierādīja pīrāgu cepšanu, savukārt Gustava ome un vecvecmamma demonstrēja, kā top Jāņu ātrais siers. Daudziem tā bija unikāla pieredze. Gan pīrāgi, gan siers tika notiesāts ar gardu muti. Vakaru pavadot Apes novada „Grūbēs”, ķerot zivis un vērojot stārķus, viesi izteica domu, ka saprotot, kādēļ latvieši esot tik mierīgi un nosvērti, jo, dzīvojot tik tuvu dabai, tu citāds nemaz nevari būt.

Nākamajā dienā, kārtīgi pastrādājuši no rīta pie nākamā gada aktivitātēm un noskatījušies skolas bērnu pašdarināto leļļu teātri „Sniegbaltīte un 7 rūķīši”, viesi devās uz pieņemšanu pie Smiltenes pilsētas mēra G.Kukaiņa. Vispirms viņus ļoti iepriecināja Jāņu laika noformējums pilsētas skvēros, un bija diezgan gari un plaši jāskaidro četras pēdas zem siena kaudzes, kas mums latviešiem ir pašsaprotama lieta.

Viesus pārsteidza mēra vecums, jo nevienā valstī tik jaunam cilvēkam vadīt novadu neviens pat neiedomātos ļaut. Pēc nelielās Smiltenes novada prezentācijas viesi ar baltu skaudību atzina, ka mēs dzīvojot gandrīz vai paradīzē zemes virsū, jo visiem strādāt gribošajiem ir darbs, pilsēta plaukst, tiek domāts par ģimenēm, viss tiek darīts, lai Smiltene tiešām atbilstu savam izvirzītajam moto: „vieta kur augt”.

Tā kā Smiltene ir ceļinieku pilsēta, tad viesi tika iepazīstināti arī ar Smiltenes tehnikumu, kurā skolotājus vīriešus gandrīz ar varu bija jāizrauj no dažādas traktortehnikas simulatoriem, kā arī skolotāji apbrīnoja VET klīnikas sniegtās iespējas studentiem. Unikāla pieredze bija arī rudzu maizes cepšana tehnikumā, kā arī zāļu vainagu pīšana un sausās pirts izbaudīšana kultūras namā. Tas bija dziļi latviski un enerģētiski, ka vēl ilgi paliks atmiņās un iemūžināts emocijās. Žēl, ka paredzēto vasaras saulgriežu sagaidīšanu Līgo kalnā iztraucēja lietus, jo tas būtu atkal kāds neaizmirstams mirklis.

Pēdējā vizītes diena bija veltīta Rīgas iepazīšanai. Tā kā tas bija 22.jūnijs, tad Vecrīgā bija Zāļu tirgus, kurā varēja sasmelties latvisko līdz sirds dziļumiem un atbilstoši maka biezumam: maize, linu drēbes, medus, koka izstrādājumi, keramika, dzintars, kvass, alus un uz lielās skatuves mūzika un dejas. Viesi redzēja pat premjerministru M.Kučinski mierīgi ejam pa ielu, kas turkiem šķita kā redzēt gandrīz vai Dievu staigājam pa zemes virsu tik tuvu vienkāršiem ļaudīm. Arī Vecrīgas arhitektūra un šaurās ieliņas, baznīcas, Brīvības piemineklis, Saeima,– viss lika kārtējo reizi teikt, ka Latvija un Rīga ir ļoti skaista un apbrīnas vērta zeme. Atpūtas komplekss „Lido” arī visos izraisīja sajūsmu un vēlmi iemūžināt to foto.

Izbaudījuši pirmssvētku sastrēgumu, braucot ārā no Rīgas, kas metropoļu iedzīvotājiem (Ankarā ir 5 milj., Romā – 2,6 milj.) ir ikdiena, devāmies Saulkrastu virzienā, lai vakaru pavadītu pie jūras. Protams, peldēties devās tikai ziemeļnieki (īri, norvēģi un franči), jo dienvidniekiem (turkiem, bulgāriem, rumāņiem un itāļiem) +250 ir knapi silts. Vakars pie jūras, dziedot latviešu, franču, itāļu, bulgāru dziesmas (paldies mūsu mūzikas Dacei Purvlīcei), baudot saulrietu, piepildīja visus ar pozitīvām emocijām.

Šādas bija atsauksmes par vizīti: „Mums bija pilnīgi citāda pieredze!” (turki). „Kā lielpilsētas iedzīvotājiem mums ir grūti dzīvot laukos un pierast pie dabas un tās likumiem, bet mēs iemīlējām jūsu valsti un novērtējām tās folkloras tradīcijas, puķu vainagus, dejas, tautu tērpus.”(itāļi) „Bija liels prieks būt Latvijā, un mežu ainava bija skaista.” (Ziemeļīrija) „Man bija visbrīnišķīgākais laiks jūsu skaistajā zemē. Jūs noorganizējāt ne tikai apbrīnojamu vizīti, bet daudzus laimīgus mirkļus.” (franču skolotāja Inga).

Šo trīs dienu laikā mums izdevās mainīt lielākajā Eiropas daļā vēl joprojām valdošo priekšstatu par Latviju kā atpalikušu valsti. Visi aizbrauca ar pārliecību, ka Latvija ir plaukstoša iespēju zeme, kas tiešām 2018.gadā varētu kļūt par zaļāko valsti pasaulē.

Paldies arī visai skolas saimei, kas palīdzēja vizītei noritēt tik gludi un emocionāli bagāti!

+ 5

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Sveicināti miera un klusuma zemē!

Kategorijas