Uz “Strautiņiem” – pēc stipriem vārdiem

2016. gada 12. jūlijs 00:00

Pieminot izcilās latviešu dzejnieces Velgas Kriles nāves 25. gadadienu, sestdien Valkas pagasta “Strautiņos” notika dzejnieces atceres pēcpusdiena. To nenogurstoši katru gadu organizē dzejnieces māsa Antra Krile, klātesot arī mammai Brigitai, kurai rit jau 91. dzīves gads.

Lai gan V. Krile (27.09.1945.- 31.07.1991) no šīs dzīves aizgāja pāragri, viņas tik īsā mūža veikums ir apbrīnas vērts. Dzejnieces dzīves laikā iznākuši septiņi dzejas krājumi. Vairāki krājumi izdoti jau pēc V. Kriles nāves. Par to paldies jāsaka dzejnieces māsai un literārā mantojuma glabātājai Antrai.

Joprojām jūtama

dzejnieces klātesamība

A. Krile joprojām nenogurstoši rūpējas par māsas piemiņu un seko līdzi jaunākajiem notikumiem Latvijas dzejas pasaulē. Šovasar uz atceres pēcpusdienu dzejnieces māsa bija ielūgusi vairākus gados jaunus dzejniekus, kas ar saviem lasījumiem ne tikai pārsteidza, bet vēlreiz apliecināja, ka latvieši joprojām rada spēcīgu, trāpīgu un iedarbīgu dzeju. Ne tikai uz “Strautiņiem” atbraukušie “parastie mirstīgie”, bet arī paši dzejdari atzina, ka īpaši viņus “aizķērusi” jaunās dzejnieces, trīsdesmit piecus gadus vecās Madaras Gruntmanes rakstītās trāpīgās rindas no izdotā dzejas krājuma ar medicīnisku nosaukumu “Narkozes”. Krājums, kurā apkopots dzejnieces piecu gadu veikums, izdots aizvadītā gada nogalē. Kritiķi un arī lasītāji to atzinuši par gana spēcīgu pieteikumu. Savukārt pati dzejniece pateicās ne tikai par iespēju pabūt V. Kriles dzimtajās mājās, bet arī par sirsnīgo un vērtīgo tikšanos ar citām radošām personībām, tostarp ar vienu no spilgtākajām mūsdienu latviešu dzejniecēm Amandu Aizpurieti. Lai gan dzejniece pēdējā laikā personīgajā dzīvē piedzīvojusi skumjus notikumus, pēc kuriem, kā viņa pati publiski atzina, mēnesi raudājusi, viņa joprojām raksta dzeju, kas uzrunā un nepieviļ. Klātesošajiem bija tā priekšrocība dzirdēt viņas pašas radītās jaunākās rindas, kuras A. Aizpuriete bez mazākās aizķeršanās runāja no galvas. A. Aizpuriete “Ziemeļlatvijai” atzina, ka viņai ir gods viesoties “Strautiņos”, jo te joprojām esot jūtama V. Kriles klātesamība. Kaut vai turpat pie “Strautiņiem” ziedošās baltajās baznīcas lilijās, no kurām vienu dzejniece aizveda līdzi uz savām mājām.

Muzejs apzina V. Kriles

rakstītās vēstules

Lai gan V. Kriles atceres pasākumi notiek jau vairākus gadus, katru reizi māsa Antra atrod ko jaunu, ar ko pārsteigt savus ciemiņus. Tā bija arī šoreiz. Antra nolasīja dažus V. Kriles rakstītos vēstuļu fragmentus, kas kārtējo reizi apliecināja, cik trāpīga vārdos un ar veselīgu pašironiju apveltīta bija to rindu rakstītāja. Lasītajos fragmentos bija sajūtama V. Kriles ironija par padomju okupācijas režīma nejēdzībām un uzspiestās ideoloģijas absurdu.

Savukārt Ieva Āva no Rakstniecības un mūzikas muzeja pateicās A. Krilei par muzeja krājumiem nodotajām vairāk nekā 400 vēstulēm, kuras pašlaik tiek intensīvi apzinātas un pētītas. Uzzinot par vērtīgo krājumu papildinājumu, muzejs izjūt jau pastiprinātu interesi par šo vēstuļu pieejamību. Turklāt muzeja speciālisti ir apņēmušies lūgt V. Kriles tuvinieku atļauju mūsdienīgos datu nesējos iemūžināt dzejnieces dzimtās mājas un viņas istabas, kuras tuvinieki atstājuši tādas pašas, kādas tās bija viņas dzīves laikā.

To, ka arī studentiem ir interese par V. Kriles atstāto daiļrades mantojumu, apliecināja Latvijas universitātes pasniedzējs, V. Kriles daiļrades pētnieks un literatūrzinātnieks Ingus Barovskis. Viņš stāstīja, ka studenti vēlas rakstīt savus bakalaura un maģistra darbus par V. Kriles daiļradi, taču, tuvāk iepazīstoties ar viņas sarežģīto un daudzslāņaino valodu, bieži vien no šī nodoma atsakās, bet stiprākie nepadodas un cīnās. Tāpat kā I. Barovskis, kurš sola, ka nākamgad dienas gaismu ieraudzīs monogrāfija (fundamentāls darbs, kurā vispusīgi izpētīta kāda konkrēta tēma) par V. Krili.

Lai pasākumā varētu just arī muzikālu noti, A. Krile bija laipni aicinājusi dziesminieku Dināru Gulbi no Salaspils. Viņš izpildīja dziesmas ar V. Kriles un Austras Skujiņas vārdiem. Dziesminieks atzinās, ka katru reizi, lasot V. Kriles rindas, viņš tajās atklāj ko jaunu. Taču vislielākais dzejnieces devums ir viņas rakstīto vārdu spēks, kas ļauj dzīvot un cīnīties.

Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Uz “Strautiņiem” – pēc stipriem vārdiem

Kategorijas