Kad par labām vecumdienām jāpacīnās

2016. gada 12. jūlijs 00:00

Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece Dzintra Žilde ir viena no tām, kura izprot visas Latvijas senioru sasāpējušos jautājumus. Kāpēc tiem, kuri savu mūžu atdevuši valstij, vēl aizvien jājūtas tai parādā?

Daudzi seniori ir diezgan vīlušies

Vienas no lielākajām senioru problēmām saistās ar finansiālo stāvokli. “Pensionāru, kuri ir nostrādājuši visu mūžu un bijuši klāt Latvijas lielākajos notikumos, pašreizējās dzīves iespējas ir visai šauras. Daudzi seniori ir diezgan vīlušies par pašreizējo pensijas sistēmu,” pauž Dz. Žilde. Viņa uzsver, ka ir jānovērtē cilvēka mūžs un viņa ieguldījums šajā valstī. Nebūtu jābūt tā, ka senioriem ir jācīnās par veselības sistēmu vai iztiku.

“Mēs būtu priecīgi, ja savās vecumdienās varētu braukāt pa pasauli. Rīgā redzam daudzus priecīgus un laimīgus japāņu tūristus, kā arī vāciešus un zviedrus. Viņi braukā pa pasauli, jo ir sev nopelnījuši skaistas un cilvēka cienīgas vecumdienas. Latvijas pensionāri, kuri dzīvo dziļi laukos, nereti pat nevar nokļūt līdz pagasta vai pilsētas centram. Nerunāsim par to, ja šim cilvēkam kas kaiš un viņš ir palicis viens. Vientuļie pensionāri mūsu valstī ir pavisam aizmirsti,” saka Dz. Žilde. Šo pensionāru labklājība ir atkarīga no konkrētā novada un pagasta sociālajiem darbiniekiem, jo šie cilvēki nereti ir vienīgā saikne starp vientuļajiem senioriem un sabiedrību. “Mums vienmēr saka, ka naudas ir tik, cik tās ir, un vairāk neesot. Mums vienmēr liek uzgaidīt un paciesties. Vissmagākais nesums uz pleciem ir tieši mūsu laika cilvēkiem, jo mēs esam tik tiešām pacietīgi. Esam izgājuši cauri lielām jo lielām grūtībām, un šķiet, ka nu drīz saņemsim arī pateicību, kā arī varēsim brīvi uzelpot, bet – nekā,” pauž Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja vietniece.

Kompromiss nereti saistās ar piekāpšanos

Dz. Žilde uzskata, ka valstij ir jāizvērtē prioritātes. Vienmēr būs plūdi, būs krīze un tā tālāk, bet pensionāri tā arī paliks apdalīti. “Cerams, ka tagad kaut kas mainīsies, jo esam savākuši 70 000 parakstu, lai tiktu pārskatīts pensiju koeficients. Pašreiz kādu piemaksu saņemam, bet tie ir trīs, pieci eiro. Tiem, kuri pensijā aizies šogad, būs vieglāk, taču pirmie pensionāri brīvā Latvijā ir tie, kuri tik tiešām cieš. Diez vai viņi sagaidīs to laiku, kad varēs saņemt kādu pielikumu pensijai,” teic Dz. Žilde.

Rodas diezgan absurda situācija, ka vispirms labumi attiecas uz jaunākiem pensionāriem, bet vecākie var vēl pagaidīt. “Es gribētu pajautāt, kāpēc gan pozitīvās pārmaiņas vispirms neskar tos, kuri jau senāk ir devušies pensijā? Nezinu gan, vai tas mainīsies. Mēs par to cīnāmies, un 6. jūnijā notika Pensionāru federācijas valdes sēde, kurā noteicām prioritātes, ar kādiem jautājumiem vērsīsimies valdībā. Redziet – kodiet, kurā pirkstā gribiet, visi sāp. Mums ir jāizlemj, ar kādiem jautājumiem vēršamies Saeimā,” teic Dz. Žilde. Lai cik sāpīgi tas arī būtu, šajos jautājumos kompromiss nereti saistās ar piekāpšanos. “Mēs gribam, lai valsts mūs sadzird un uzklausa. Ir labi, ka jautājumi jau risinās, bet mēs nedrīkstam apstāties un ir tikai jāiet uz priekšu,” saka Dž. Žilde. Viņa novērojusi, ka pašreiz pozitīvi pret senioriem ir noskaņotas arī tās partijas, kuras agrāk bija nogaidošas vai pat noraidošas pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanas jautājumā. “Pat tie cilvēki tagad saka, ka katrs ir pelnījis labas vecumdienas. Turēsim viņus pie vārda un tad redzēsim, kādi būs viņu darbi. Runāt jau var skaisti, bet galvenie ir darbi. Negribētos kārtējo reizi vilties,” atzīst Dz.Žilde.

Cer, ka viss būs labi

Dz. Žilde jūt, ka Latvijas seniori ir uz “pārmaiņu viļņa”, un par to viņa saka paldies katram, kurš ir parakstījis Latvijas Pensionāru federācijas priekšlikumu par pensiju pārskatīšanu. “Ir svarīgi ne tikai raudāt un gausties par to, ka ir slikti, bet arī iet un darīt. Arī parakstīšanās par kādu ideju ir jūsu līdzdalība. Jāteic, ka kopā mums izdosies, jo kopā mēs esam spēks,” teic Dz. Žilde. Viņa informē, ka drīzumā varētu būt jauna iniciatīva, kurā tiks iesaistīti visi Latvijas pensionāri. Ja šajā vasarā Latvijas Pensionāru federācijas dome jutīs, ka lietas nevirzās uz priekšu, tai nāksies rudenī rīkot attiecīgus pasākumus. “Uz priekšu gan neskriesim un ceram, ka viss būs labi. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tikai kopā varam ko izmainīt. Ir jāatceras, ka tas viss tiek darīts mūsu pašu labklājībai. Izrādās, ka par to, kas tev pienākas, tev vēl ir jāpacīnās,” skumji atzīst Dz. Žilde.

Fakts

Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) domes 2015. gada 16. novembra rezolūcija:

2015. gada indeksācijas rezultātā pensijas reāli palielinātas par 2 līdz 4,5 eiro mēnesī, turpretī maksa par elektrību pensionāram vidēji pieaugusi par 5 līdz 8 eiro mēnesī, palielinājusies maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kas nepārprotami liecina par dzīves līmeņa pazemināšanos. Krasi pieaug ienākumu nevienlīdzība starp algota darba veicējiem un pensionāriem, kas atspoguļots ikgadējā valdības ziņojumā Eiropas Komisijai. LPF domes sēdes dalībnieki konstatē, ka L. Straujumas valdības deklarācijā paustā apņemšanās mazināt ienākumu nevienlīdzību tiek klaji ignorēta. Nepietiekams veselības nozares finansējums novedis pie tā, ka jau septembrī beigušās valsts kvotas medicīnas pakalpojumu saņemšanai, kas nozīmē, ka lielākajai daļai pensionāru tie nav pieejami. LPF domes sēdes dalībnieki vērsās pie LR Saeimas deputātiem ar aicinājumu izveidot Saeimas izmeklēšanas komisiju, lai noskaidrotu cēloņus šādai neattaisnojamai situācijai. Sabiedriskie mediji aicināti plašāk pievērsties senioru dzīves tematikai, sevišķu uzmanību veltot maznodrošināto pensionāru izdzīvošanas problemātikai.

Avots: Latvijas Pensionāru federācijas domes materiāli.

Rezolūcija pieņemta Latvijas Pensionāru federācijas

domes sēdē 2015. gada 16.novembrī vienbalsīgi.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Kad par labām vecumdienām jāpacīnās

Kategorijas