Briežu dārzs ar vērienu

2016. gada 12. jūlijs 00:00

“Man ir ļoti paveicies, jo mans darbs ir arī mans hobijs,” atklāj Valkas novada Kārķu pagasta “Jasmīnu” saimnieks Edmunds Juškevičs. Saimniecība pārsteidz ar tās attīstības tempiem, īpašnieka vērienu, mērķtiecību un spēju realizēt iecerēto.

“Jasmīnu” saimniecības briežu dārzā ar 30 aplokiem, kas aizņem 220 hektāru lielu platību, pašus briežus gandrīz nemana. Pie katras cilvēka tuvošanās tie kļūst tramīgi un graciozā gaitā steidzīgi pazūd no viesu skatieniem. Arī dārza īpašniekam Edmundam Juškevičam netiek dota tuvošanās privilēģija. “Viņi man nav pieradināti, es viņus tā neaudzināju,” atzīst briežu dārza saimnieks.

Nedaudz pielaidīgākas ir Salēras šķirnes govis. Tās ir mazāk tramīgas un ļaujas ciemiņu skatieniem. Aplokā, ko izrāda saimnieks, visām govīm atskrējuši teliņi.

Tālo zemju pieredze

noder arī Latvijā

Aploku sistēma, ko briežu īpašnieks izveidojis 15 gadu laikā, radīta ar domu, lai nākamajām paaudzēm tās apsaimniekošanai būtu vajadzīgs minimāls cilvēku skaits. Sistēmu saimnieks projektējis pats, taču ideju aizguvis Jaunzēlandē, kur 2008. gadā bija pieredzes apmaiņas braucienā. Latvijā vēl trīs briežu dārzi veidoti pēc līdzīga parauga, taču ne ar tik apjomīgu koridoru sistēmu.

Latvija – viena no

vadošajām Eiropā

Briežu dārzu izveide Latvijā esot salīdzinoši izplatīta nozare. Edmunds lēš, ka briežu audzēšanas licences izņemtas pat vairāk kā 80 saimniecībām. “Latvija pamazām kļūst par briežu audzēšanas, varētu teikt, lielvalsti. Varbūt ne dzīvnieku skaita ziņā, bet Eiropā uz iedzīvotāju skaitu mums šobrīd ir jau pietiekami daudz briežu dārzu,” atzīst Edmunds.

“Jasmīnu” saimnieka izaudzētie brieži pārsvarā nonāk gan vietējās, gan Igaunijas un Lietuvas saimniecībās to paplašināšanai, kā arī asinslīnijas papildināšanai. Viņa saimniecībā ir piecu asinslīniju brieži no dažādām valstīm. Saimniecībā gada griezumā mīt 150-200 briežu.

“Mēs, audzētāji, zinām viens otru. Mums ir savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācija. Reizi gadā sabraucam kopā. Jūlija beigās būs pasākums,” stāsta Edmunds, piebilstot, ka briežu audzētāji Latvijā vairāk sadarbojas, nevis konkurē. “Protams, neliela konkurence varbūt ir, bet vairāk nepieciešama sadarbība, lai sasniegtu vajadzīgo apjomu. Neviens dārzs atsevišķi nevar sasniegt pietiekami lielu dzīvnieku masu realizācijai, tāpēc mums ir jāsadarbojas,” atzīst saimnieks. Iegūtā produkcija tiek realizēta arī Latvijā, bet pārsvarā ārzemēs.

Vēriens pārsteidz

Kā atzīst Edmunds Juškevičs, bez Eiropas Savienības finansējuma tik daudz nebūtu iespējams sasniegt. Pēdējā projekta izmaksas vien bijušas 100 000 eiro. Toties rezultāts ir 30 kilometru garš aploku kopgarums, jau piecas modernas, apsildāmas dzirdnes un 60 vārti, kas nepieciešami, lai pa koridoriem dzīvniekus būtu iespējams pārvietot starp aplokiem.

Saimnieks atzīst, ka šobrīd padarīti aptuveni 80%-90%, lai dārzs būtu pilnībā pabeigts. Vēl jāierīko vismaz 15-20 dzirdnes, jau ieplānoti pieci betonēti barošanas laukumi ar nojumēm un fiksācijas vietām. Vēl jāizbūvē ceļi koridoros, lai pa tiem varētu pārvietoties ar transportu, stāsta saimnieks, rādot vienu no ceļiem, kur uzbērtas 250 kravas grants.

“Mērķis ir, ka viens cilvēks strādā ar 2,5 tūkstošiem dzīvnieku. Lai to veiktu, nepieciešami koridori, pa kuriem var pārvietoties ar transportlīdzekli,” tā izplānojis briežu saimnieks.

Protams, ieguldīti gan ievērojami pašu līdzekļi, gan ņemti kredīti. Parādsaistības turpat pusmiljona apmērā Edmunds nākamajām paaudzēm atstāt gan negrasās.

Ar skatu nākotnē

“Jasmīnu” saimniecība ikdienā nodarbina ap 10 cilvēku. Lielākais darbs ir pie barības sagādes, jo viss tiek nodrošināts pašu saimniecībā. Darbs rit nepārtraukti visa gada garumā – aršana un sēšana pavasarī, siena un skābsiena sagatavošana vasarā, labības kulšana, aršana un ziemāju sēšana rudenī. Arī ziemā tie strādnieki, kas nav devušies atvaļinājumā, turpina darbu, labojot tehniku, barojot dzīvniekus un tīrot ceļus.

Briežu dārza īpašnieks pie sasniegtā apstāties negrasās: “Nav variantu. Ir jāpabeidz šis mans mūža darbs. Tas ir tas, kas pēc manis apmēram trim nākošajām paaudzēm nodrošinās absolūti ideālu situāciju. Vismaz 100 gadus uz priekšu šie žogi un uzstādītās sistēmas kalpos bez problēmām.”

Jau šobrīd abi Edmunda dēli strādā saimniecībā. Kā atzīst seniors, viņi “saprot, ka tā ir viņu saimniecība. Tāpēc viņi arī, protams, strādā un cenšas, jo zina – kā viņi iekārtos, tik viegli viņiem būs turpmāk strādāt”.

Par saviem trim mazbērniem Edmunds saka: “Ja viņi gribēs, tad būs, ko darīt. Ja viņi sapratīs, ka tas ir stabils pamats, uz kā var vienmēr darboties un atbilstoši tā brīža situācijai attīstīties. Zeme ir pamatu pamats visam.”

Jautāts par briežu dārza projekta beigu termiņiem, Edmunds ir pragmatisks: “Nē, projekts nekad nebeigsies, jo attīstība ir nepārtraukta. Tas nevar beigties. Zeme un uz tās atrodošies objekti – viss noveco gan fiziski, gan morāli. Bija koka stabs un žogs, kas tagad guļ metāllūžņos. To vietā tagad ir šobrīd pasaulē labākais žogs, kuru iespējams nospriegot, lai dzīvnieki nevarētu izbēgt. Svarīgi sekot visam, kas notiek pasaulē. Un ne tikai tam, kas notiek pašlaik, bet arī tam, kas notiks pēc 10-15 gadiem.” “Varbūt paies laiks un šis aploks kļūs neefektīvs. Varbūt, lai atbrīvotu zemi, šie stabi tiks izņemti ārā, katrā no stūriem noliks pa vienam stabam un lāzers būs tas, kas neļaus dzīvniekam iziet ārā,” sapņo briežu audzētājs.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Briežu dārzs ar vērienu

Kategorijas