Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Darbabiedri saziedo naudu muguras operācijai

Inga Karpova
Valka

2010. gada 5. janvāris 09:05

1845
Darbabiedri saziedo naudu muguras operācijai

Ja dzirdam, ka kādam sašķobījusies veselība, sabiedrības interese parasti aprobežojas ar mutisku pažēlošanu, bet valcēnietis Aivars Krastiņš rosināja savus darbabiedrus no SIA "Pepi Rer" ziedot naudu un palīdzēt atgūt veselību kolēģei Anitai Strapcānei.

 

Par šo labās gribas akciju redakcijai pastāstīja pati Anita, kura pēc veiksmīgi izdarītās operācijas P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā jau var diezgan brīvi kustēties, bet vēl joprojām nevar iet darbā.

 

Joprojām slauka asaras Anita atklāj, ka Ziemassvētku pasākumā viņa nav varējusi pateikties saviem labdariem, jo emocionālais stāvoklis neļauj par šo notikumu stāstīt bez asarām, tāpēc viņa nolēma pateikties ar "Ziemeļlatvijas" starpniecību.

"Lai visiem maniem darbabiedriem būtu laba veselība un nekad nevajadzētu nonākt tik bezpalīdzīgā situācijā kā man," novēl Anita. Viņa joprojām tā īsti nevar izprast, kāpēc kolēģi bijuši tik dāsni, jo šajos laikos vairs nevienam neklājas viegli. Anita pārdzīvo, ka dēļ nesakārtotības medicīniskās aprūpes sistēmā, slimi cilvēki tiek nostādīti bezizejā - ja ir nauda, būs operācija, nav naudas - jācieš sāpes vai jāmirst nost.

"Vai valstij iznāk lētāk cilvēkus padarīt par invalīdiem un tad visu mūžu maksāt pensiju?" neizpratnē jautā Aivars.

 

Neviens nebija jāpierunā Ar akcijas iniciatoru Aivaru Krastiņu tikāmies vakar viņa darba vietā. Vīrietis stāsta, ka Anitu pazīst jau vairākus gadus un viņi kļuvuši par ģimenes draugiem. Aivars zinājis par kolēģes veselības problēmām un tās izpratis, jo pats ir izbaudījis nepatīkamās un bieži vien grūti paciešamās sajūtas, kas rodas dēļ muguras sāpēm.

Anita pēc medicīniskās palīdzības pie galvaspilsētas ārstiem devās septembrī. Lai varētu gulties uz operācijas galda, bija vajadzīga naudas summa, kas rakstāma ar četriem cipariem. Anita, līdzīgi kā vairākums Latvijas iedzīvotāju, dzīvo no algas līdz algai, tāpēc pirmā sajūta bijusi totāla bezpalīdzība. Viņai joprojām spilgtā atmiņā ir tā diena, kad atbraucis Aivars un klusēdams uz galda nolicis aploksni ar naudu - 550 latiem.

Aivars atzīst, ka nekad nav bijis izteikts līderis, bet, uzzinot pat nepieciešamo operāciju un tās izmaksām, īpaši rīkotā darba sapulcē aicinājis kolēģus palīdzēt, cik kurš var. Kolektīvā strādā aptuveni 40 cilvēku. Nedēļas laikā nepieciešamā summa bijusi savākta.

 

Aivars nevienam nav norādījis, cik naudas jādod - katrs ziedojis tik, cik atļauj rocība. Viņš ne mirkli nav šaubījies par savu kolēģu sirds siltumu un dāsnumu un aicina ikvienu paraudzīties sev apkārt un mēģināt palīdzēt arī tad, ja šķiet, ka nekas neizdosies.

 

 

Kategorijas

Kategorijas