Spicieris joprojām ir publiski pieejams

2016. gada 14. jūlijs 00:00

1547

Smiltenes pusē ir gana daudz ezeru, kuros peldēties un atveldzēties vasaras karstumā, – Teperis, Niedrājs, Klievezers.

Ir arī citas ūdenstilpes – Vidusezers, Tiltleju ezers, Niedrāja mazie “satelītezeriņi” un Spicieris, kuri gan, domājot par peldēšanos, nenāk prātā, jo nav tie piemērotākie šādam nolūkam.

Taču nesen par Spicieri kā atpūtas vietu atgādinājusi mūsu lasītāja Alīda (vēstules autores vārdu un uzvārdu pēc viņas lūguma neminam). “Ziemeļlatvijas” redakcijai nosūtītajā vēstulē sieviete aktualizējusi tādu tēmu, kā piekļuvi šim mežezeram Launkalnes pagastā.

Ezers pieder valstij

Spicieris atrodas salīdzinoši netālu no Silvas ciema. Viens ezera gals atrodas tuvu Stādaudzētavas ceļam (aiz uzņēmuma “Smiltene – Impex” un kokaudzētavas), kur ir arī nobrauktuve uz ūdenstilpi. Taču pārsvarā garo, šauro Spicieri ieskauj mežu masīvi.

Jau minētās vēstules autorei Alīdai ir radies iespaids, ka “vienīgā piekļuve ezeram ir privātīpašumi un pieejas ezeram nav, vienīgi varbūt pa taciņu caur krūmiem”.

“Vai tagad Spiciera ezers arī ir viss privatizēts? Un kā ar to trīs metrus tauvas vai kā to zonu sauca, kurai būtu jābūt kā pieejai ezeram?” taujā sieviete (vēstules tekstu pilnībā var izlasīt laikraksta “Ziemeļlatvija” 17. jūnija numurā).

Iespējams, šāds priekšstats vēstules autorei varētu būt izveidojies pēc neveiksmīgas komunikācijas ar Spiciera ezeram piegulošā privātīpašuma “Akši” saimnieci.

Tādēļ arī skaidrojam, ka Spicieris joprojām ir publiski ikvienam pieejams ezers, ko apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, un arī attiecībā uz Spicieri ir spēkā tauvas zona (arī tajās teritorijās, kur ezeram pieguļ privātīpašums). Tauvas josla pie ūdeņiem neeksistē tikai vienā gadījumā – ja privātie ūdeņi visā to platībā un tiem piegulošās sauszemes daļa pieder vienam un tam pašam īpašniekam un zvejas tiesības šajos ūdeņos nepieder valstij.

Tauvas josla ir sauszemes josla gar ūdeņu krastu, kas paredzēta ar zveju vai kuģošanu saistītām darbībām un kājāmgājējiem.

Zvejniecības likuma 9. pantā noteikts, ka tauvas joslas bezmaksas lietošana bez iepriekšējas saskaņošanas ar zemes īpašnieku ir paredzēta kājāmgājējiem, zivju resursu un ūdeņu uzraudzībai un izpētei, robežapsardzībai, kā arī vides aizsardzības, ugunsdrošības un glābšanas pasākumu veikšanai.

Dabiskās tauvas joslas platums ir četri metri gar privāto ūdeņu krastiem un 10 metri gar pārējo ūdeņu krastiem.

Ir publiska peldvieta

un atpūtas vieta

Spiciera ezeru vairāk iecienījuši nevis peldētāji, bet gan makšķernieki un ūdenssporta cienītāji, jo Spicierī ir atļauts braukt ar motorizēto ūdenstransportu – ūdensslēpēm, ūdensmotocikliem. Tāpēc akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) pie šās ūdenstilpes atšķirībā no Niedrāja ezera ir izveidojusi tikai vienu, taču ērti pieejamu atpūtas vietu ar ugunskura vietu, solu un laipu.

“Šajā atpūtas vietā ezers nav piemērots peldēšanai, jo ūdens gultne ir ar koku atlūzām,” norāda Normunds Vīksna, LVM Austrumvidzemes reģiona Silvas meža iecirkņa vadītājs.

Ja cilvēkus tomēr neattur tas, ka Spicierī ūdens ir salīdzinoši vēss un pati ūdenstilpe ir dziļa – ar maksimālo dziļumu 7,1 metrs, tad ikvienam pieejama peldvieta ir stādaudzētavai tuvākajā ezera galā. Nobraucot lejā pa koplietošanas ceļu, pie sūknētavas ēkas jānogriežas pa kreisi un jāpaiet daži desmiti metru pa meža ceļu, kas arī ir koplietošanas. Tur uz LVM apsaimniekotās zemes tuvējās mājas iedzīvotāji iekopuši peldvietu ar smilšainu krastmalu un ērtu piekļuvi ezeram.

Savukārt peldvieta Stādaudzētavas ceļa nobrauktuves galā (pie sūknētavas ēkas), kur cilvēki peldējās pirms pāris desmitiem gadu, tur ir joprojām. Tikai mūsdienās tā ir nekopta un krastā ir aizaugusi ar garu zāli, tāpēc šajā vietā labāk nemēģināt iebrist ūdenī, – ej nu zini, kam var uzdurties.

No bijušās peldvietas pa labi līdz pat ezeram atrodas privātīpašums – glīti sakopta piemājas saimniecība “Akši”. Saimnieki nav izlikuši norādi “Privātīpašums” un pie mājas un bruģētā pagalma nav uzcēluši žogu, cerot, ka cilvēki tāpat sapratīs gan to, ka tas ir privātīpašums, gan arī to, ka ezerā izbūvētā koka laipa un celiņš uz to ar malās iestādītajām puķēm un citiem košumaugiem nav “Latvijas valsts mežu” izveidota rekreācijas vieta. Arī laipu ar zviļņiem un ūdens kublu par saviem līdzekļiem ezerā izbūvējuši “Akšu” saimnieki.

“Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki nobrauc lejā pa kalnu un saka: “Jums te ir tik skaisti, vai mēs drīkstam uziet uz jūsu laipas?” Ja pajautā, es nevienam neliedzu, saku: “Jā, ejiet, paskatieties, papriecājieties,”” stāsta “Akšu” saimniece (savu vārdu avīzē viņa lūdz neminēt) un piebilst, ka rēķinās ar tauvas joslas prasībām. Pārvietoties pa Spiciera krastu cauri viņu privātīpašumam nevienam netiekot liegts. Piemēram, pa zālienu gar ezera krastu garām “Akšiem” staigā makšķernieki. Bijis pat tā, ka saimniece tikmēr pieskata viņu velosipēdu.

Privātīpašumā aicina cienīt saimnieku darbu

Taču šopavasar izveidojās situācija, iespējams, pēc kuras arī tapusi raksta sākumā minētā vēstule “Ziemeļlatvijai”.

“Akšu” saimniece pa logu nejauši pamanījusi, ka cauri viņas pagalmam pa bruģēto celiņu un pēc tam pa koka laipu līdz ezerā izbūvētajai laipai aiziet divas sievietes un viena pusaudze un iekārtojas uz atpūtu. “Viņas tur uzturējās jau aptuveni 25 minūtes. Man drīz bija jābrauc projām, un māja paliktu tukša. Izgāju ārā, pagāju pretī, sasveicinājos un taujāju, vai viņas kaut ko vēlas. Viena no sievietēm atbildēja, ka viņas te mazliet atveldzējas, atvelk elpu, uz ko atteicu: “Vispār te ir privātīpašums”. Tad atnācējas paņēma pauniņas un gāja projām. Varbūt tas ir tā saucamais savstarpējs komunikācijas trūkums,” atzīst sieviete.

Iespējams, atnācējas pēc tam aizgājušas ar sabojātu garastāvokli un izjauktu pastaigas noskaņojumu. Savukārt “Akšu” saimniece nesaprot, kāpēc atnācējas viņu neuzmeklēja un neuzvaicāja atļauju, pirms iet cauri privātīpašumam, nevis tam apkārt, lai nokļūtu pie ezera. Tad viņa to nebūtu liegusi.

Pirms pieciem gadiem Spiciera krastā, kur tagad iekopti “Akši”, agrāk bija nepievilcīgs krūmājs. Tāpēc saimnieki, protams, rēķinoties ar tauvas joslu, aicina novērtēt viņu ieguldīto darbu un līdzekļus, it sevišķi, ja tuvumā atrodas vēl cita publiska peldvieta, kuru arī var izmantot, lai veldzētos ezerā, un aicina uz savstarpēju sapratni.

Savukārt “Ziemeļlatvija” rosina gan “Akšu” saimniekus, gan AS “Latvijas valsts meži” padomāt par norāžu uzstādīšanu, lai cilvēki zinātu, kur pie Spiciera ir privātīpašums un kur – valsts īpašums un publiski pieejama peldvieta.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Spicieris joprojām ir publiski pieejams

Kategorijas