Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Logo

Gatavojot ēdienu, mēs runājam par tagadni

Dzīvespriekam

2010. gada 2. janvāris 12:56

1124
Gatavojot ēdienu, mēs runājam par tagadni

Tuvojoties gada nogalei, latvieti nodarbina divi nozīmīgi jautājumi - ko dāvināt un ko likt svētku galdā. Kā šim gada jaukākajam laikam iesaka gatavoties populārais televīzijas ēdienšova «Sirmā ēdienkaratē» un galerijas «Istaba» bufetes pavārs Mārtiņš Sirmais?

 

«Man Ziemassvētki ir ģimenes svētki,» saka Mārtiņš, kaut pašam tie ne vienmēr tādi esot sanākuši. Pēc viņa domām, ēdiena gatavošana ir veids, kā ģimeni vienot tagadnē. Latviešiem ierasts, pie galda sēžot, runāt par pagātni vai nākotni, par negācijām, politiku, pašlaik - par krīzi, bet, gatavojot maltīti, cilvēki runā par tagadni - par to brīdi, kurā viņi ir pašlaik.

 

Zivis ir ziemas ēdiensGaļa tāpat būs galdā, dažādībai varētu pamēģināt mencu vai jebkuru citu baltās gaļas zivi, piemēram, butes, ieteic pazīstamais pavārs. Zivs noteikti ir ziemas ēdiens un labi der Ziemassvētkos - ja atceramies tautas ticējumu par zvīņām un tikšanu pie naudas.

Zivs jāatzvīņo, jāatasiņo. Pat ja tā nopirkta jau atasiņota, vēlams pārdalīt uz pusēm un ar dvieli izslaucīt. Īpaši vietu ap mugurkaulu, kur sakopotas artērijas. Ja zivs ir svaiga, tai izgriež žaunas. Tad iztīra vēderu un nedaudz iesāla. Pēc atzvīņošanas zivij ar nazi iegriež slīpas svītras, pārkaisa sāli un liek krāsnī. Cep, kamēr gatava un āda kļūst kraukšķīga. Sezonas laikā nopērkamas arī mencu aknas. Tās katliņā apcep sviestā, uz paciņu sviesta ņemot paprāvu sauju aknu. Nedaudz pasautē un gandrīz gatavām pārlej saldo krējumu.

 

Visu galdā nelikt uzreizLatvijā pieņemts svētkos kā bada laikos pieēsties vienreiz par visām reizēm, galdā ceļot visu, ko tik var sadabūt. Agrāk, kad bija fiziski smagi jāstrādā, īpaši laukos, arī ēst vajadzēja vairāk, bet mūsdienās cilvēki pārsvarā strādā ar galvu un ap astoņdesmit procentu patiesībā slinko, uzskata Mārtiņš. Viņš ieteic necensties likt galdā uzreiz visus ēdienus.

 

Svētkos istabā ir silti, sapulcējies daudz cilvēku, un sveču gaismā, varbūt pat kamīna siltumā, ēdiens ātri sāk bojāties. Viesības parasti ievelkas, tādēļ būtu labi, ja ēdienus iznestu no virtuves pa vienam, pa diviem noteiktā secībā. Visas iecienītā rasola sastāvdaļas vajadzētu sajaukt neilgi pirms pasniegšanas. Lai ierasto rasola garšu padarītu īpašu, tam var pievienot kūpinātus nēģus kopā ar doktordesu un zirnīšiem.

 

Melnais balzams ar upeņu suluNo dzērieniem Mārtiņš iesaka Rīgas melno balzamu ar upeņu sulu. To bieži mēdz dzert, bet parasti paši mājās negatavo. Tātad sulu uzsilda, līdz tā sāk tvaikot, līdzīgi kā karstvīnu gatavojot. Ja vēlas, var pievienot kaut ko aromātam - krustnagliņas, kanēli, apelsīna vai citrona miziņu. Aukstu balzamu pielej pēc tam. Ja lieto pašu spiestu sulu no ogām, kuras ievāktas pareizā laikā, tajās ir pietiekami daudz cukura. Papildus to nevajadzētu pievienot, jo, cukuram reaģējot ar alkoholu, nākamajā dienā sāp galva.Kāpostu variācijaSvētkos neiztikt bez piparkūkām un pīrādziņiem. Vislabāk, ja piparkūku mīklu var iegādāties labā konditorejā vai arī palūgt to sagatavot kādai tantiņai, kura to dara jau gadiem, un cept tajā dienā, kad rīko viesības, lai māja piepildās ar īpašo smaržu. Atšķirībā no ierastajām piparkūkām, kuras ir plānas kā cepumi, Mārtiņš iesaka izmēģināt tās cept kā kūkas - biezas.

Pīrāgu pildījumam ļoti labi noder zivs, sajaukta ar olu. Menca, nēģi vai pirms svētkiem lielveikalos par akcijas cenu nopirkti laši. Olas izvāra, pievieno kādu garšaugu, piemēram, pētersīli, un vārītu vai ceptu zivi. Šāds pildījums pīrāgos garšo lieliski.

Vēl kāds atšķirīgs skatījums uz jau ierastajiem kāpostiem. Ikdienišķos sutinātos var nomainīt ar marinētiem. Gatavot tos vajadzētu divas dienas pirms svētkiem. Kāpostgalviņa jāsadala palielos kubiņos, jāizgriež kacens, to savukārt var pievienot cepetim. Kāpostu kubiņus liek burkā un aplej ar marinādi, kuru gatavo no etiķa, cukura, pievienojot kariju vai biešu sulu. Šādi marinēti kāposti ir ideāli viesību otrajai fāzei, kad lielā ēšana beigusies, - kā uzkoda pie dzēriena.

 

Dāvinās paša gatavotus salātusPagājušajos Ziemassvētkos visiem draugiem Mārtiņš dāvinājis savu tikko iznākušo grāmatu, šogad pasniegšot paša gatavotu salātu burciņas, tomātu pastu, ķirbjus. Aizpagājušajā gadā bijis līdzīgi, bet vēl pirms tam, Spānijā esot, jau laikus sarūpējis dāvanas - izspiedis olīveļļu, sajaucis kopā dažādas šķirnes, un to arī dāvinājis.

 

«Tas ir tas, ko cilvēks no sevis var dot. Ja esi komponists, nospēlē dziesmu. Šī dāvana nāk no sirds, nevis no veikala. Aprobežoti un amorāli ir dāvināt dārgas dāvanas, domājot, ka tā iemantos otra cilvēka labvēlību, ka viņš dāvinātāju novērtēs augstāk. Tā ir tikai sava ego apmierināšana,» uzskata Mārtiņš.

Kategorijas

Kategorijas