Vislabāk darbi šķiras mājās

2010. gada 2. janvāris 12:53

756

Uz Ingas un Aivara Kleinu mājām varētu rīkot ekskursijas, tāpat kā tas dzirdēts notiekam Anglijas un Skotijas pilīs. Vēstures cienītāji tur var aplūkot lietas, pie viena uzklausot saimnieku stāstus par tām. Tie, kuri iekārto savu mājokli, var aizgūt idejas, kā apvienot senatnīgo un moderno, un izbaudīt dabisko materiālu burvību, jo nekur nav rigipsa, vinila tapešu un plastmasas virsmu.

Neliels kompakts namiņš. Sienas no sarkaniem ķieģeļiem. Betona dakstiņu jumts. Īsta ozolkoka logi un durvis. Iekštelpās - priedes koka griesti ar redzamām pārseguma sijām.

Ingu un Aivaru Kleinus Liepājā pazīst kā aktīvus un rosīgus dažādu projektu īstenotājus. Jau otro gadu desmitu viņi organizē plenērus gleznotājiem un paši piedalās izstādēs. Savā mājā šogad Ziemassvētkus Kleini svinēs trešo reizi.

Bet tāpat kā Rīga arī viņu namiņš tiek nemitīgi papildināts ar kaut ko jaunu. Aivars ir ne tikai gleznotājs, bet arī prasmīgs kokamatnieks, kurš izprot materiāla īpašības. Inga prot šūt dažādu laikmetu tērpus. Arī no sīkām auduma detaļām veidot mozaīkas. Un vēl viņa izšuj skaistas pērlīšu piespraudes. Māju viņi apdzīvo trijatā kopā ar jaunāko meitu, vidusskolnieci Martu, bet vecākās meitas strādā Rīgā un atbrauc tikai viesos.

No sapņa līdz piepildījumam«Vienmēr esam zinājuši, ka mums reiz būs sava māja. Es vairāk sapņoju, kā tas varētu būt. Aivars bija praktiskais darītājs. Un tā pamazām sapnis apauga ar «miesu»,» domīgi saka Inga.

Materiālus topošajam namam Kleini gādājuši astoņus gadus. Ķieģeļus sienu mūrēšanai pirkuši Karostā, kad tur jauktas nost pagājušā gadsimta sākumā būvētās sarkano ķieģeļu celtnes. Pamazām krāti kokmateriāli. Kokam vismaz divi gadi jākalst, kamēr to var likt ēkā,» veco meistaru gudrību zina Aivars un ik pa laikam kaut ko atlicis darbnīcas stūrī - noderēs, kad būs sava māja.

Tāpat Kleini krājuši idejas par to, kādu vēlas redzēt savu mitekli. Dzīvojamās istabas bez aizkariem viņi noskatījuši Skandināvijā. Lielbritānijā ievērojuši, ka virtuves var būt gaišas un plašas, ar logiem abās pretējās sienās. «Kā tramvajā,» nosmaida Inga un rāda izlietni, kas novietota gaismā zem paša loga. «Tagad, traukus mazgājot, nejūtos kā nosodīta. Varu paskatīties pa logu, ko tur Aivars pie sētas rušinās vai kā puķu pupas vijas augšup.»

Stāstos glabā lietu vēsturi«Tie Ķīnā ražotie dizaina priekšmeti, kas nopērkami, liekas nedzīvi. Tāpat kā hamburgers - tu ēd, bet sāta sajūtas nav. Lietai ir jārunā!» saka Aivars, kad apskatām visapkārt apakšējā stāva telpai izveidotajos plauktos salikto keramiku un misiņa traukus. Par katru lietu Aivaram vai Ingai ir savs stāsts, kurus klausītājiem var uzticēt, pie milzīgā oša koka galda sēžot un dzerot smaržīgu tēju vai glāzi pašdarināta vīna.

No Aivara vecajām lauku mājām uz Liepāju atvesti ogļu gludekļi un misiņa tējkannas. Par dažiem rubļiem no nepazīstama vīra nopirkta bronzas lampa savu laiku gaidījusi vairāk nekā divdesmit gadu, līdz kļuvusi par centrālo gaismas ķermeni plašajā pirmā stāva telpā.

Dižais saimes galds aizpilda lielu telpas daļu un it kā nedaudz iezīmē virtuves zonas robežu. Gan Inga, gan Aivars to izmanto arī kā darba galdu, kur strādāt ar «papīriem». Tas tapis Aivara darbnīcā.«Lielistabā» atrodas arī apkures katls, kas atgādina kamīnu, un televizors, kura priekšā gan nav ērta zviļņa. Tā ekrānā aci var pamest, gan sēžot pie lielā galda, gan darbojoties pie plīts. Kleini nav cītīgi televīzijas skatītāji, tāpēc savā guļamistabā to nemaz netaisās ielaist.

Darba telpas tuvāk debesīmUz otrā stāva palodzes vietu atradušas trīs ļoti atšķirīgas un vienlaikus saderīgas koka figūriņas. Bet pie kāpņu telpas sienas izvietotas gleznas ar atbilstošu apgaismojumu. «Lielāko daļu darbu mums dāvinājuši Liepājas plenēru dalībnieki,» stāsta Aivars.

Arī otrajā stāvā ir atvērtais plānojums. Skrejošos mākoņus un zvaigznes tur var pavērot pa jumta logu. Ar durvīm norobežota vien Martas istaba un tualetei domātā telpa, kur pagaidām savu gleznotāja darbnīcu ierīkojis Aivars. «Kamēr pabeigšu Karlsona namiņu,» viņš nosmej, rādot pa logu uz garāžas jumta topošās telpas virzienā.

Pie lielākā loga Inga iekārtojusies ar savām šujmašīnām, pa rokai divas pūra lādes ar auduma gabaliem. Viena gan esot veca ceļojumu lāde, atklāj Aivars. Tā abi var darboties, esot tuvumā, bet tomēr viens otram netraucējot.

Silti dzeltenajiem koka apdares toņiem otrajā stāvā pretī «spēlē» divas gaišzilas kumodes. Tā esot Ingas mīļākā krāsa. Abu atjaunošanai savu amatnieka roku pielicis Aivars.

Uz palodzēm un galdiņiem zaļo un zied dažādi telpaugi. Lielākā daļa saņemti dāvanā no draugiem. «Aivars jau te tas dārznieks,» tā Inga.

Aug turku pupas un norvēģu papardesJau no bērnu dienām Aivars ieradis rosīties lauku sētā. Arī pilsētā viņš piedalījies dažādās vides sakopšanas talkās un iestājies par Liepājas vēsturisko vērtību saglabāšanu. «Pagājušā gadsimta pirmajā pusē Liepāja nenoliedzami bija Eiropas līmeņa pilsēta,» viņš bilst un tūlīt izklāsta savu attieksmi pret ātro, paviršo būvēšanu un mākslīgo materiālu izmantošanu mūsdienās.

Ierobežotajā zemes pleķītī Aivars cenšas izaudzēt arī šo to noderīgu. ‘Frankentālieša' šķirnes vīnogu stādus Kleiniem iedevis kāds paziņa no Valtaiķiem Kuldīgas rajonā. Vīnam viņi iestādījuši Sukatnieka ‘Zilgu'. «Katru gadu kādu balonu ielieku. Izdodas! Kad gatavs, varam sēdēt pie vīna glāzes un stundām runāt par visu ko, pat par dzīvību uz Marsa,» nosmaida Inga.

Pirms dažiem gadiem kolēģa vecāki Kleiniem uzdāvinājuši svītrainas agaves stādiņu, tagad tai pašai jau «bērni» un ziemot tā jānes uz Ingas vecāku verandu. Bet robotās papardītes stādiņu Aivars atvedis no ekskursijas Norvēģijā. «Nesen atklāju, ka jūrmalas kapās arī aug gandrīz tāda pati,» viņš saka.

Pavasarī kāds no draugiem iedevis sauju turku pupu. Tās visu vasaru, ziedēdamas sarkaniem un baltiem ziediem, stiepušās debesīs un devušas arī ražu. «Šogad divi ķirbji nobrieda. Un tomāti. Stādiņi bija komposta kaudzē izauguši. Visu nevaram izaudzēt, bet piparmētras tējai mums ir,» un Inga lej baltzila fajansa krūzēs dzeltenzaļu tēju.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Vislabāk darbi šķiras mājās

Kategorijas