LDDK: 2010.gads būs izšķirošs vai kopīgi spējam iziet uz ekonomikas atjaunotnes ceļa

2009. gada 25. decembris 09:37

601

LDDK: 2010.gads būs izšķirošs vai kopīgi spējam iziet uz ekonomikas atjaunotnes ceļa

2009.gada sākumā uzņēmēji pauda klaju neapmierinātību ar lēmumiem par nodokļu paaugstināšanu, iezīmējot, ka ekonomikas lejupslīde ir sākusies un ka nepieciešami steidzami risku vadības pasākumi, lai nepieļautu sociālu spriedzi un nepieļautu ilgstošu ekonomikas stagnāciju.

LDDK gada laikā ir strādājusi gan ar valdību, gan Saeimu asi diskutējot par Latvijas tautsaimniecības izaicinājumiem. Darba devēju vienotība un spēja konsolidēt viedokli, pārliecinot valdību par atbildīgiem tautsaimniecības lēmumiem, mijās ar politisko sašķeltību un ierēdniecisku pretestību brīdī, kad jākļūst vienotiem.

Svarīgākie notikumi 2009.gadā biznesā

Sadarbība ar starptautiskiem aizdevējiem aizsākās bez redzējuma, kā uzņemtās saistības un politiskie lēmumi ietekmēs turpmāko Latvijas ekonomikas atveseļošanos un izaugsmes atjaunošanos ilgtermiņā.

Visspilgtāk 2009.gadu raksturos atziņa - no nekā arī nekas nerodas. Bez atbalstošas uzņēmējdarbības vides bizness nespēs nosargāt konkurētspējas pozīcijas un darba vietas, bet publiskā pārvalde bez līderu redzējuma un kompetentas vadības par strukturālām reformām nosauks populistisku ‘'griešanu''.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: „Uzņēmējiem šogad nācās ne tikai domāt par to, kā noturēties tirgū, samaksāt darba algas un nodokļus, uzlabot konkurētspēju un risināt finanšu pieejamības jautājumus, bet arī par to, kādas izmaiņas tos sagaidīs gada vidū un nākamā gadā. Uzņēmēji bija stipri un spilgts piemērs sīkstumam un atbildībai ir Labākā darba devēja titula saņēmēji Latvijas reģionos.

Tomēr nelabvēlīgi jaunumi nodokļu politikā joprojām tiek rosināti kā no pārpilnības raga - neprognozējami, neizvērtēti un ignorējot nodokļu politikas izmaiņas citās Baltijas valstīs. Uzņēmēju organizācijām ar ierobežotiem resursiem nācās patērēt lielāko resursu daļu, lai ‘'atkautos'' no politiskajām inovācijām.

Skaidrs, ka nākamajā gadā jāsadzird bizness un viņu pārstāvji, lai sniegtu visu nepieciešamo atbalstu uzņēmumiem un sagatavotu visaptverošu, vispirms jau, apstrādes rūpniecības un eksportspējīgo nozaru atjaunotnes redzējumu."

Sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem un valdību sabiedrībai pastāvīgi nesa pārsteigumus. 2009. un turpmākajos gados mums ir jārēķinās ne tikai ar savām vēlmēm un iespējām, bet arī ar starptautisko aizdevēju izvirzītajām prasībām.

Tomēr sarunu process ir radījis daudz mītu, nezināmo un iespējams arī maldu, jo ekonomisko lejupslīdi mēģinām apturēt ar īstermiņa risinājumiem. Tikai kopīga vienošanās starp politiķiem un sociālajiem partneriem par redzējumu un instrumentiem IKP un darba vietu atjaunošanai bizness ir tas, ļaus saliedēt sabiedrību un virzīt uz atjaunotnes ceļa.

Aizsākums šādai diskusijai bija LDDK un Valsts Kancelejas Efektīvas pārvaldības un partnerības forumam, kas bija veltīts Rītausmas stratēģijai.

Gada nogalē biznesa sabiedrībā noskaņojums ir atbilstošs politiķu rīcībai īstenojot strukturālās reformas un budžeta konsolidācijas pasākumus jeb, ko sēsi, to pļausi. Publisko pakalpojumu grozs, sabiedrības pieprasījums un pieejamais finansējums nav noteikts, funkciju vērtējums pamests novārtā, rezultatīvs kopdarbs varēja sniegt daudz iespēju MVU attīstībai un efektīvākai valsts resursu izlietošanai.

ES fondi, garantijas, infrastruktūras un energo efektivitātes radītās darba vietas galvenokārt palika uz papīra. Ekonomiski maznozīmīgi risinājumi, kā 100 LV pamatkapitāls uzņēmuma dibināšanai tiek uzskatīts par sasniegumu. Tik daudz absurdu un pretestības pārmaiņu vadībai, ka galvenās mācības būs - kā nezaudēt laiku un ko varētu darīt savādāk.

Neskatoties uz pārsteidzīgiem lēmumiem, šajā pārmaiņu laikā ir arī daudz ieguvumu. Piemēram, finanšu resursu trūkums aktualizēja reformu nepieciešamību izglītības un zinātnes, veselības aprūpes, iekšlietu un daudzās citās nozarēs.

Valdības izaicinājums ir iemācīties dzīvot saskaņā ar iespējām, samazinot izdevumus un veidojot mazu, profesionālu un efektīvu valsts pārvaldi. LDDK cer, ka balstoties uz Reformu vadības grupas ierosinājumi un Funkciju audita komisijas veiktā analīze nepazudīs varas gaiteņos, jo tikai tad 2010.gadā varēsim sasniegt pozitīvus rezultātus.

Uzņēmēju izaicinājums 2010.gadā būs spēja orientēties birokrātijas, nodokļu izmaiņās un pārvarēt ēnu ekonomikas sirēnu balsis. Tomēr daba nemīl tukšumu, tādēļ aktīvi tiks meklētas jaunas iespējas un tirgi, lai attīstītu produktus un pakalpojumus, diferencēt riskus un finanšu avotus, kā arī efektīvi izmantot citus resursus, tai skaitā dalībniekus. Pierādījums tam bija simtiem uzņēmēju dalība Ārlietu ministrijas un LDDK organizētajās diskusijās par eksporta attīstību gada nogalē.

LDDK arī 2010 gadā ir gatavi nākt talkā darba devējiem, lai sniegtu konsultācijas par darba tiesībām, darba aizsardzību, par iespējām organizēt darbu tā, lai kāpinātu produktivitāti un konkurētspēju. Tāpat LDDK aicinās uzņēmējus būt aktīviem un iesaistīties gan nozaru asociācijas, gan reģionālajos uzņēmēju klubos, lai kļūtu par pilntiesīgu partneri sarunās ar pašvaldībām, valdību un starptautiskajiem partneriem.

Spilgtākie notikumi 2009.gadā:

1. Latvijas Republika uzņemas saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem vairāk kā 4 miljardu latu apmērā2. PVN paaugstināšana nedod gaidīto rezultātu3. Darbu uzsāk valdības veidotā Reformu vadības grupa un Funkciju audita komisija, lai virzītu strukturālās reformas tautsaimniecības konkurētspējai4. Praksē strukturālās reformas tiek saprastas kā mehāniska atalgojumu fondu griešana valsts pārvaldes iestādēs5. 2009.gada trešajā ceturksnī IKP kritums sasniedz 20%6. Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars pret IKP pieaug7. Atalgojumu fonds publiskajā un privātajā sektorā samazinās dramatiski, radot ietekmi uz pirktspēju8. Administratīvā reforma ir iespēja sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem un rast pragmatiskus risinājumus uzņēmējdarbības atbalstam9. Darba devēji uzvar tiesas procesā „Laval un partneri" pret Zviedrijas nozares arodbiedrībām, apliecinot ES iekšējā tirgus pamatvērtības.

2010.gada prognozes

Skatoties uz procesiem, kas notiek valdībā un kā uz to reaģē privātais sektors, varam prognozēt, ka nelielas izaugsmes pazīmes būs vērojamas 2011.gadā, pie nosacījuma, ka valdība strādās pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, lai Latvijā ražotā produkciju un pakalpojumi būtu konkurētspējīgi ārējos tirgos. Birokrātijas mazināšana, ēnu ekonomikas apkarošana un strauja ES fondu apguve ir vienīgie instrumenti, kas ir palikuši, bez nodokļu politikas izmaiņām, kurām jāmazina nodokļus darbaspēkam.

Viena no pozitīvākajām ziņām biznesam 2010. gadā ir tā, ka darba tirgus kļūs elastīgāks. Tas ļaus darba devējam izvēlēties kvalificētākus darbiniekus un pārskatīt darba organizāciju. Darbiniekiem, kas, iespējams, zaudējuši darbu, paveras plašākas iespējas mācīties, kļūt par pašnodarbinātu personu vai pat darba devēju.

Prognozējam, ka uzņēmēju starpā notiks lielāka sadarbība un konsolidācija. Bizness strādās ciešāk un lūkosies pēc partnerības daudz izsvērtāki, lai neatkārtos šādi scenāriji. Bizness orientēsies uz ilgtermiņa attīstību, un sociālā atbildība nebūs tikai tukša skaņa vai zīmolu spodrināšana. Zaļās iniciatīvas un ētiska uzņēmuma darbība kļūs par biznesa modeļa sastāvdaļu.

Biznesa uzdevums būs atrast jaunus ceļus un veidus pie patērētāja, kā arī atgūt uzticību darbiniekos un biznesa partneros. Biznesam nākamajā gadā būs jāmeklē citi - alternatīvi finansējuma avoti, lai aizsargātu uzņēmumus no negatīviem globālajiem un iekšpolitiskajiem ārējiem ietekmes faktoriem. Būs jāpārdomā investīciju politika, orientējoties uz inovāciju un izaugsmi. Mēs redzam tendenci, ka bizness kļūst pragmātisks un uzņēmumi, kas domā ilgtermiņā, samazinās savus biznesa riskus un netiks «izspiesti» no tirgus.

LDDK ir izvirzījusi mērķus, kurus valstij 2010.gadā jāsasniedz, lai tad, kad ekonomikas izaugsme atjaunosies, būtu iespējams strādāt atbilstoši ekonomikas izaicinājumiem.

Lai noturētu Latvijas tautsaimniecību 2010.gadā IKP kritums nedrīkst pārsniegt 3,4%, bezdarba rādītāji jāsaglabā robežās, nepārsniedzot 15% un valsts budžeta deficīts, nepārsniedzot 8,5 %, kā arī valdībai ir jādara viss, lai pievienošanās eirozonai notiktu pēc iespējas ātrāk.

LDDK ir vienojusies ar Saeimu par to, ka ēnu ekonomikas samazināšana kā arī godīga biznesa aizsardzība, būs valsts prioritāte nākamajā gadā. LDDK aicina nodokļu maksātājus pildīt saistības pret valsti un pieprasīt no valsts caurspīdīgumu un atklātu komunikāciju par šo līdzekļu izlietojumu.

Rītausmas stratēģijas mērķi

2010201120122013 - 2015IKP (%)-3.4%+1.5%+3%+5%Nodarbinātība (%)63-6565-6768,569,8R&D (% no IKP)0,70,911,5Valsts budžeta deficīts (%)8,5630Eiro ieviešana X

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

LDDK: 2010.gads būs izšķirošs vai kopīgi spējam iziet uz ekonomikas atjaunotnes ceļa

Kategorijas