Šajos svētkos nedrīkst palikt stāvam pie silītes

2009. gada 24. decembris 09:40

1884

Šajos svētkos nedrīkst palikt stāvam pie silītes

Klāt Ziemassvētki. Vairākos šo svētku aprakstos minēts, ka tie ir vieni no gaidītākajiem gadā. Tas pats gan teikts arī par vasaras saulgriežiem. Varbūt tādēļ, ka abos ir kaut kas kopīgs.

Ziemassvētkos svinam gaismas uzvaru pār tumsu, tā simboliski uztverot to, ka decembra beigās dienas ik pa mirklim sāk kļūt garākas, bet naktis īsākas. Savukārt Līgo naktī kurinām ugunskurus, lai paildzinātu garākās dienas mūžu. Varbūt tiesa, ka esam un gribam būt gaismas bērni. Tā savus sekotājus nodēvējis arī Kristus, kura piedzimšanu kristieši uzskata par gaismas nākšanu pasaulē un Ziemassvētku galveno notikumu.

Vai ikdienā daudz tumsas? Bērniem Ziemassvētku kodols ir brīnums un tā gaidīšana. Brīnums, kas saistās ar gaišu prieku, tātad ar gaismu sirdī. Mazie gaida, kad brīnumu pajūga kamanās atvedīs Ziemassvētku vecītis, ļaujot piepildīties visām vēlmēm, daļa pieaugušo par brīnumu uzskata Jēzus atklāšanu savā dvēselē.

Brīnuma patiesumu un varu tieši ziemas saulgriežos stiprina arī Ziemassvētku pasakas. Tajās vienmēr tie ir gaismas apmirdzēti. Šīs pasakas gan ne visas ir ar laimīgām beigām. Nereti tajās attēlotie varoņi nesagaida cerēto prieku vai vēlmju piepildījumu.

Daži Ziemassvētku dzejoļi un nostāsti beidzas īpaši skumji un šķiet, ka nekādas gaismas apkārt vairs nav. Tomēr interesanti, ka brīnumu nesagaidījušo un sniegā nosalušo bērnu vai ubagu vienmēr redz kāds eņģelis un apņem to ar savu dievišķo gaismu.

Varbūt pēc gaismas un brīnuma tik stipri ilgojamies tādēļ, ka ikdienā ap mums ir pārlieku daudz tumsas? Vai arī neprotam saskatīt brīnumu tur, kur tas ir un uzņemt sevī, bet, gaidot, kad tas pats parādīsies un mūs iepriecinās, nosalstam savstarpējo nesaskaņu un atsvešinātības ledū?

Valkas luterāņu baznīcas draudzes mācītāja vietas izpildītājs Ģirts Kalniņš atzīst, ka Ziemassvētki tiešām ir brīnums, jo, viss, kas saistīts ar Dievu, ir brīnums. "Tikai jāskatās tālāk par guļošo bērniņu silītē. Ja apstāsimies pie silītes, tad varam arī nesaredzēt galveno. Bet galvenais, pēc manām domām, ir tas, kādā veidā mēs Dievu satiekam šodien mūsu pašu vidū," saka Ģ. Kalniņš.

Vēlme dāvāt gaismuNeilgi pirms Ziemassvētkiem redakcijā ieradās vairāki lasītāji, kuri vēlējās, lai mēs laikrakstā par dažiem viņu izvēlētiem cilvēkiem pasakām labus vārdus, jo viņi tos esot pelnījuši par savu darbu. Tā bija vēlme dāvāt citiem gaišumu.

Arī televīzijā minētās ievērojamās summas, kas saziedotas labdarības mērķiem, liecina, ka mūsos ir vēlme izgaisināt vienaldzības tumsu ap sevi. Jāņa evaņģēlijā par Jēzus ierašanos pie mums rakstīts - gaisma nāca pasaulē, bet pasaule to nepazina.

Šai norādei jābūt kā mācībai mums šo gaismu saredzēt, pazīt un pieņemt. Nepaliekot stāvam tikai pie silītes, bet katram paveicot kaut ko citu labā, kaut vai labu vārdu uzdāvinot. Tad Ziemassvētku brīnums noteikti ieradīsies - vai nu kamanās no apsniguša meža, vai kādas skaistas pasakas, vai vienkārši mēs būsim ieraudzījuši, ka šajā pasaulē neesam palikuši vieni.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Šajos svētkos nedrīkst palikt stāvam pie silītes

Kategorijas