Piecu gadu laikā nepadarīto uzdots paveikt šomēnes

2016. gada 9. augusts 00:00

Pēc Smiltenes novada muzeja atlaistās vadītājas Inas Rubenes apgalvojuma par muzejā esošo vienību skaita nesakritību iedzīvotāji aizvien biežāk uzdod jautājumu, vai tā ir taisnība. Šādu diskusiju ziemellatvija.lv forumā uzsācis arī kāds no portāla lietotājiem. “Ziemeļlatvija” centās noskaidrot, vai cilvēkiem, kuri reiz dāvinājuši kolekcijas vai atsevišķus priekšmetus Smiltenes novada muzejam, ir pamats satraukties.

“Kāpēc novada muzejs tiek klusām izlaupīts, Krūmalu ģimenes kolekcija gandrīz jau izpostīta, bet nevienam nav nekādas daļas??? Novada iedzīvotāji, vai jums tiešām nerūp sava vēsture, ko jūs domājat atstāt saviem pēcnācējiem???” portālā ziemellatvija.lv kāds lietotājs atvēris forumu “Kas notiek Mēru muzejā”.

Pēdējo nedēļu laikā arī medijos Smiltenes novada dome un tās iestāde Kultūras pārvalde ir saņēmusi pārmetumus par to, ka Smiltenes novada muzejā esošā kolekcija ir izvazāta. Par to savs viedoklis ir gan pašvaldībai, gan Kultūras pārvaldei.

“Mēs, Smiltenes novada dome, esam Kultūras pārvaldei uzdevuši uzdevumu tikt skaidrībā ar muzeja krājumu un to sagatavot akreditācijai. Pēc pēdējām atskaitēm un informācijas, Kultūras pārvalde pie tā strādā. Augustā ir jābūt skaidrībai. Kas attiecas uz muzeja “izlaupīšanu”, tad šādi fakti nav konstatēti. Visa mūsu darbība ir orientēta uz to, lai atrastu labāko vadītāju un muzejs tiktu akreditēts,” situāciju komentē Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Gatava izskaidrot

Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone vēlas viest skaidrību šajā jautājumā, paužot savu viedokli. “Šobrīd nav pamata apgalvot, ka muzejā esošā manta tiktu izvazāta. Atzīstam, ka ir ļoti daudz lietu, kas nav sakārtotas, taču šobrīd muzejā rit darbs pie muzeja dokumentācijas izveides un krājuma uzskaites, ko veic līgumdarbinieks, kam ir Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures bakalaura diploms, un līgumdarbinieks, kurš ir piesaistīts vasaras sezonā vēstures priekšmetu apstrādei,” stāsta P. Jansone.

Darbs Smiltenes novada muzejā Mēru muižā norit, konsultējoties ar Kultūras ministrijas Muzeja nodaļas darbiniekiem un lielu Pāvilostas muzeja palīdzību. “Šobrīd primāri ir uzņemt un sakārtot muzeja krājumu atbilstoši akreditēta muzeja prasībām. Tikai tad, kad mēs skaidri redzam reālo situāciju, mēs varam kvalitatīvi sagatavot dokumentāciju atbilstoši muzeja akreditēšanas prasībām un izstrādāt vīziju un stratēģiju turpmākajai muzeja attīstībai, plānot budžeta līdzekļus to sasniegšanai,” uzsver Kultūras pārvaldes vadītāja P. Jansone.

Cer uz pozitīvu iznākumu

Pirms nedēļas tēma par Smiltenes novada muzeja eksponātiem un iespējamu to izvazāšanu nokļuva laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” lappusēs. Tajā minētas iedzīvotāju bažas par leģendāro Smiltenes ārstu Jāņa un Ilzes Krūmalu privāto seno priekšmetu un vēstures liecību kolekciju, kas pirms astoņiem gadiem tika uzdāvināta Smiltenei.

P. Jansone precizē, ka Krūmalas kundzes seno priekšmetu, dokumentu un fotogrāfiju kolekciju kopš 2008. gada apsaimnieko nodibinājums “Smiltenes muzeja fonds”, kura valdes priekšsēdētāja ir Zinaida Bērza, kas laika posmā no 2011. līdz 2015. gadam vadīja Smiltenes novada muzeju. Pērn viņa darba attiecības uzteica pēc pašas vēlēšanās.

“Pēc nodibinājuma “Smiltenes muzeja fonds” valdes priekšsēdētājas teiktā, tajā ir ap 3000 vienību (fotogrāfijas, priekšmeti, atmiņu pieraksti), kā arī citas vēsturiskās kolekcijas ar dažādiem priekšmetiem. Izveidojot pašvaldības muzeju, bija plānots pārņemt pašvaldības īpašumā visus nodibinājuma savāktos vēstures priekšmetus, lai sistematizētu, sakārtotu un muzeju virzītu akreditācijai. Zinaidas Bērzas kā muzeja vadītājas darbības laikā pašvaldībai no nodibinājuma tika nodoti 603 muzejiskie priekšmeti, par ko atbildīga esmu es. Pārējie vēstures priekšmeti joprojām atrodas nodibinājuma “Smiltenes muzeja fonds” īpašumā,” norāda P. Jansone.

“Ziemeļlatvija” sazinājās ar Ilzi Krūmalas kundzi, kura Smiltenes novada muzeju pēdējo reizi apmeklējusi pirms aptuveni diviem gadiem. Tolaik apskatot savu kolekciju, nav radušās aizdomas, ka kaut kas no tās būtu pazudis.

“Ideāli nebija, bet zināma kārtība muzejā valdīja. Joprojām uzskatu, ka Zinaida bija piemērotākā vadītāja. Man ir apnicis klausīties apkārt dzirdamās negācijas, kas saistās ar muzeju. Šī lieta velkas ilgi un ar skandāliem, esmu nogurusi no tiem. Ko var darīt, ja vadošajām personām nav nekādas intereses. Muiža pati par sevi ir skaistā vietā ar daudz telpām, kas prasa lielus līdzekļus. Tomēr muzeja akreditāciju vajadzēja veikt līdz šim. Tādā gadījumā eksponāti pārietu valsts īpašumā un tos pārraudzītu Latvijas muzeju asociācija. Tad arī varētu vērsties pie sabiedrības un lūgt muzeja krājumus papildināt. Pašlaik nav iemesla censties,” savās pārdomās dalās I. Krūmala.

Arī Mēru ciemata iedzīvotājiem aktuāls ir muzeja jautājums. Neveiksmīgu šo lietu padarot muzeja vadītāju būšana. “Jā, cilvēki satraucas. Uz muzeju pati bieži gāju Zinaidas laikā, man patika tas cilvēciskums. Apskatei bija izlikts daudz rekvizītu. Kad nomainījās vadītājas, daudz kas bija aizvākts. Tas nepatīkami pārsteidza. Jaunā vadītāja pat nemācēja pateikt, kur nolikta mana Krūmalas kundzei dāvinātā tasīte. Kamēr muzejam nebūs kārtīga saimnieka, nevar arī prasīt kārtību. Uzskatu, ka ir skaidri jādefinē prasības un mērķi, kas jāsasniedz, nevis jāaicina cilvēks konkrētam amatam. Un noteikti muzejam vajag uzreiz divus cilvēkus – vadītāju un muzeja krājumu glabātāju. Man šķiet, ka neviens no malas nebūs tik labs vadītājs kā vietējais, kam šī vieta patiešām rūp,” uzskata Birzuļu bibliotēkas vadītāja Vija Meistere, kura savulaik bija bieža muzeja viešņa.

Mērķis paliek nemainīgs

Smiltenes novada domes un Kultūras pārvaldes mērķis kopš muzeja dibināšanas ir nemainīgs – akreditēt muzeju, piesaistīt finanšu līdzekļus, lai restaurētu vēsturisko ēku un tās interjeru, sakārtotu, izvietotu un atjaunotu muzeja ekspozīcijas. “No tā mēs ne soli neatkāpsimies! Ar 2011. gada 1. septembri tika izveidota Smiltenes novada Kultūras pārvaldes tiešās pakļautības struktūrvienība “Smiltenes novada muzejs”, kas atrodas vēsturiskajā Mēru muižas kompleksā. Ņemot vērā, ka kopš 2009. gada ēka netika apdzīvota, šo redzējām kā iespēju saglabāt vēsturisko mantojumu. Ar muzeja izveidi redzējām iespēju apzināt tās vērtības, kas ir uz vietas. Cildināt tos cilvēkus, kuri dzīvo uz vietas. Iet uz dziļumu – uz vietas izjūtu, kas mums ļautu vienuviet apkopot smilteniešu diženumu un gara mantu bagātību. Mēru muiža ir ļoti piemērota vieta, taču tā prasa lielus finanšu ieguldījumus, ko pēdējos gadus nav izdevies piesaistīt,” skaidro Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja.

Smiltenes novada pašvaldības un Kultūras pārvaldes pamatvērtība ir darbinieki – speciālisti katrs savā nozarē, taču arī prasības pret viņiem ir augstas. “Savā darbībā mēs pieturamies pie pamatvērtībām – godīgums, atbildība, lojalitāte, profesionalitāte, cieņa un komunikācijas ētika. Tas ir efektīgākais virzītājspēks laba rezultāta sasniegšanai. Šobrīd konkurss uz Smiltenes novada muzeja vadītāja amatu netiks rīkots, jo Kultūras pārvaldei ir uzdots uzskaitīt un pārbaudīt visus muzejā esošos eksponātus, sakārtot nepieciešamo dokumentāciju,” stāsta P. Jansone.

VIEDOKLIS

Zinaida Bērza, bijusī Smiltenes novada muzeja vadītāja, pašlaik uzturas ārvalstīs:

- Nevaru atbildēt par to, kas muzejā notiek pusgadu pēc manas prombūtnes. Manā laikā ir bijuši gadījumi, kad, ar akmeni metot, logam izsists stikls, par ko informēta arī policija. Bet uzskatu, ka tas bija huligānisms, nevis darīts zādzības nolūkos. Mēru muižā bez manis strādāja arī Ineta Purkalīte, kura rūpējās par tīrību, visu uzpasēja. Par citiem es nevaru atbildēt, bet Ineta ir ļoti uzticams cilvēks. Ja kaut kas tiek nodots vai uzticēts viņai, tad ziniet, ka tas ir iedots labās rokās.

Varu pastāstīt, kā muzejā strādāju es. Lai kārtīgi uzskaitītu un aprakstītu katru priekšmetu un to veiktu kvalitatīvi, ir nepieciešama speciāla datorprogramma, ko es pašvaldībai arī prasīju. Tāpat nepieciešami papildu cilvēkresursi, kuru man nebija. Tāpēc šajā darbā vadījos pēc pieredzes kultūras darbā un kā režisore, nevis pēc striktiem muzeja priekšstatiem. Virzīju muzeja darbību uz to, lai viss būtu redzams cilvēkiem, lai būtu iespēja apskatīt un iepazīt novada vēsturi, citādi tam zūd jēga. Cilvēkiem tas patika, jo varēja redzēt lietas, kas savulaik piederējušas novadniekiem. Tā bija tāda dalīšanās pieredze, iespēja atgriezties pagātnē. Varbūt kāds domā citādāk.

Nedomāju, ka kaut kas tika izvazāts, jo visu laiku priekšmeti nāca klāt. Nolikt to visu malā un nerādīt cilvēkiem būtu grēks. Kā piemēru varu minēt Krūmalu ģimenes kolekciju, kura pie mums nonāca vēl pirms muzeja dibināšanas. Sākumā nebija telpu, kur to izvietot, vienu brīdi tā glabājās domē, tad Smiltenes pilsētas Kultūras centrā. Tad tai nebija vērtības. Tagad muzejā kolekcijai ir īstā vieta un vislielākā vērtība, ja to var apskatīt un iepazīt.

Es Smiltenes novada muzejam vēlu būt akreditētam, bet man, vienam cilvēkam, nebija iespēju paveikt tik apjomīgu darbu. Akreditāciju var panākt, bet jāiegulda lieli līdzekļi un cilvēkresursi. Nepiekrītu tam, ka novada vadībai muzejs neinteresē. Domas un idejas līdz šim ir bijušas labas, tikai par maz reālu darbību.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Piecu gadu laikā nepadarīto uzdots paveikt šomēnes

Kategorijas