Artis Kampars: “Iespējas strādāt Latvijā joprojām ir lielas”

2009. gada 22. decembris 09:37

2600

Artis Kampars: “Iespējas strādāt Latvijā joprojām ir lielas”

""Smiltenes piens" ir piemērs, pēc kura Latvijā vērts raudzīties pārējiem," pēc vizītes šajā uzņēmumā atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Jaunais laiks").

Piektdien A. Kampars tikās ar uzņēmējiem Vidzemē, lai pārrunātu aktuālos jautājumus ekonomikā un atbildētu uz jautājumiem par situāciju Latvijas ekonomikā un atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbībai. Vizīti ministrs sāka Cēsīs, pēc tam apmeklēja akciju sabiedrību "Smiltenes piens" un dārzeņu audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu "Dimdiņi" Gulbenes novadā.

Ministrs slavē piensaimniekusRažotnes izvēlējās ministrs. Viņš vēlas dzirdēt Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus un jau iepriekš bija ievērojis Smiltenes piensaimnieku ražoto produkciju, ko atzīst par garšīgu, kvalitatīvu un ar pieņemamu cenu. ""Smiltenes piens" ir noturējies pagājušā gada līmenī, atradis savu nišu gan Latvijas tirgū, gan eksportā un ļoti precīzi domā par attīstību," secina A. Kampars.

A/s "Smiltenes piens" šogad apgrozījumu plāno tikai nedaudz mazāku, kā 2008. gadā, - aptuveni 6,8 miljonus latu (pērn - septiņus miljonus), kaut arī produkcijas cenas ir samazinājušās par 23 procentiem. Smiltenes piensaimnieki vairāk ražo rentablus produktus, piemēram, sieru. Uzņēmums dod darbu 84 cilvēkiem.

Ekonomikas ministrs uzsver, ka pārtikas ražošanas nozari valdība atzinusi par vienu no prioritārajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Lai tās attīstītu, Latvijā ar Eiropas Savienības struktūrfondu naudas atbalstu drīzumā veidos kompetenču centrus, kur bizness satiksies ar zinātni. Tajos strādās Latvijā labākie zinātnieki, lai palīdzētu uzņēmējiem, piemēram, pēc pasūtījuma izstrādāt jaunu siera ražošanas tehnoloģiju.

Kompetenču centru par labu lietu atzīst a/s "Smiltenes piens" valdes priekšsēdētāja Gita Mūrniece. "Savukārt mēs ministram ierosinājām sakārtot jautājumu, lai no Latvijas neizvestu izejvielas - pienu, gaļu, koksni. Viena tonna pārstrādāta piena dod divas darba vietas un attiecīgi arī nodokļus," uzsver G. Mūrniece.

Mazinās birokrātijas šķēršļusEkonomikas ministrija ievērojamu attīstības potenciālu redz mazajos un vidējos uzņēmumos, tāpēc ir pieņemta šo uzņēmumu atbalsta programma, ko īstenos, sākot ar 2010. gadu. Programma paredz maksimāli likvidēt birokrātiskos šķēršļus un vienkāršot ar nodokļu maksāšanu saistīto administratīvo slogu. Par vienu no būtiskākajiem soļiem A. Kampars uzskata patentu sistēmas ieviešanu noteiktām profesijām.

"Ja kāds individuāli vēlēsies pīt grozus, adīt cepures vai žāvēt garšīgu gaļu, viņam būs jāaiziet uz Valsts ieņēmumu dienestu un jāsaņem patents savai darbībai, jāsamaksā noteikta summa mēnesī, kurā ietilps sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un tas arī viss.

Patentu sistēma stāsies spēkā no 1. februāra. Jaunums, vēlākais, no 1. aprīļa būs arī mikro uzņēmuma statuss līdz pieciem strādājošiem un apgrozījumu līdz 70 tūkstošiem latu gadā.

Tiks ieviests viens fiksēts nodoklis līdzšinējo vairāku vietā, kura lielums būs atkarīgs no apgrozījuma," par plānoto stāsta ekonomikas ministrs. Turklāt no nākamā gada tiks samazināts SIA dibināšanas pamatkapitāla lielums no 2000 latiem līdz 100 latiem, kā arī citas ar SIA dibināšanu un reģistrēšanu saistītās izmaksas.

A, Kampars cer, ka rezultātā tiks dibināti jauni uzņēmumi un radīsies jaunas darba vietas. "Iespējas Latvijā strādāt joprojām ir lielas. Mums ir brīvi zemes resursi un cilvēki, kuriem ir idejas. Vajag tikai apsēsties un padomāt, ko es varu izdarīt un kā uzturēt savu ģimeni, nevis domāt, kurš man dos darbu," piebilst A. Kampars.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Artis Kampars: “Iespējas strādāt Latvijā joprojām ir lielas”

Kategorijas