Visvieglāk ir nosodīt

2016. gada 16. augusts 00:00

2496

Sintijas Semjonovas vislielākā Dieva dāvana ir trīsgadīgā meitiņa Kendija. Pašlaik jaunajai sievietei ir nepieciešams līdzcilvēku atbalsts un sapratne, jo šobrīd viņa nonākusi neapskaužamā situācijā.

Ja kāds vispirms vēlas nosodīt un tikai tad ieklausīties un aizdomāties, ka sarežģījumi dzīvē var gadīties ikvienam, tad nav vērts vispār tērēt laiku un iedziļināties šajā dzīvesstāstā.

Dažu stundu laikā saziedo

pašu nepieciešamāko

“Ziemeļlatvijas” redzeslokā stāsts par Sintiju nonāca pēc tam, kad pagājušonedēļ sociāli aktīvā valcēniete Alita Plūksna savā profilā sociālajā vietnē facebook.com ievietoja visnotaļ emocionālu palīgā saucienu: “Lūgums palīdzēt! Nesen iepazinos ar kādu meiteni, kas ar savu mazo meitiņu pie lielveikala “Walk” tirgoja mellenes un gailenes. Tā viņas sapelnīja dzīvokļa pirmā mēneša īrei (50 eiro – īres maksai par pirmo mēnesi un 50 eiro – drošības naudu). Mamma ar bērnu ir izmestas no mājas. Abas iet mežā, lai izdzīvotu. Valkas sociālie (domāts – novada domes Sociālais dienests) ir iedevuši šo to no mēbelēm. Apstākļi, kādos viņas dzīvo, maigi izsakoties, ir briesmīgi. Šodien iedevu palīdzību naudas izteiksmē, jo mazā meitenīte ir izsalkusi, un produktus, bet viņām nav kur pat kartupeļus uzvārīt. Tāpēc lūdzu, ja ir kādas meiteņu drēbītes (augums – 100 centimetru), aizkari, katliņi, panna, viss, kas sadzīvei nepieciešams un jums īsti nav vajadzīgs, noder viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai. Man trīc iekšas no šodien redzētā. Viena es visu viņām nodrošināt nespēšu. Meitene meklē darbu un mazo meitenīti kārto bērnudārzā.”

Sazinoties ar Alitu, uzzinājām, ka pāris stundu laikā valcēnieši ir paveikuši sirdsdarbu – tika saziedotas segas, spilveni, plītiņa, elektriskā tējkanna, trauki, drēbītes un rotaļlietas mazajai Kendijai. Šonedēļ labvēļi ģimenīti apgādās ar tik nepieciešamo neliela izmēra ledusskapi. Ir atrasts arī pagaidu darbs un arī labi cilvēki, kas pieskatīs Kendiju, kamēr mamma ir darbā. Ir uzsākts process, lai Kendija pēc iespējas ātrāk varētu uzsākt bērnudārznieka gaitas. Diemžēl ar šo palīdzību labās ziņas beidzas. It kā jumts virs galvas atrasts, bet tādos apstākļos mammai ar tik mazu bērnu nav iespējams dzīvot.

Tualetē fekālijas nāk uz augšu

Par to “Ziemeļlatvija” pārliecinājās personīgi, tiekoties ar Sintiju un Kendiju pašreizējā dzīvesvietā Valkā, Varoņu ielā 1. Tumsā pa stāvām koka kāpnēm uzkāpjot ēkas 2. stāvā, kur piedevām nelabi ož pēc sausās tualetes, durvis atver Sintija. Pretim priecīgi steidzas maza meitenīte ar lielām brūnām acīm. Vārds pa vārdam un tā pamazām atklājas Sintijas skaudrais dzīvesstāsts. Viņa pēc šķiršanās ar meitenītes tēvu ar meitiņu Valkā no iepriekšējās dzīvesvietas Limbažu novadā ieradās pavasara pusē. Diemžēl ar miesīgo māti jau vairāk nekā desmit gadu pastāv tikai retas telefonsarunas, jo mamma pastiprināti lieto alkoholu. Pa retam Sintiju ar nelielu naudas pārskaitījumu atbalsta vecākā māsa. Sintija noticēja audžutēva, kurš ar savu jauno ģimeni mitinās Valkas pagasta Ķeizarpurvā, solījumiem, ka viņa ar meitu varēs bez bēdām dzīvot pie viņa divstāvu mājā. Taču, kā saka, solīts makā nekrīt, un pēc regulāriem konfliktiem ar audžutēva civilsievu Sintija saprata, ka viņa pavisam drīz ar bērnu paliks uz ielas. Patiesībā tā arī notika. Lai nopelnītu naudu jebkāda mājokļa īrēšanai, Sintija kopā ar bērnu pulksten piecos no rīta devās uz mežu lasīt mellenes un gailenes. Par to, ka agrā celšanās un dzīvošana mežā bērnā atstājusi psiholoģisku traumu, pārliecinājos, redzot, kā Kendija sāka raudāt, ieraugot kaimiņonkuļa atnestās mellenes. Tas tiesa, ka vairums šīs mājas iedzīvotāju pašlaik iztiku pelna, dodoties uz mežu, bet neviens nav spiests uz mežu līdzi ņemt trīsgadīgu bērnu.

Noīrējot pašreizējo mitekli, Sintijai pirms īres līguma noslēgšanas (tā notika Valmierā) nebija iespējas dzīvokli apskatīt. Abas saprotam, ka tā bijusi liela kļūme, bet diemžēl pašlaik nav arī cita varianta, kur varētu pārcelties un dzīvot mierīgi apstākļos, kas nerada draudus tik mazam bērnam, kā arī būtu iespēja cilvēcīgi nomazgāties un apmeklēt tualeti. Šajā namā tualete atrodas 1. stāvā un to lieto visi īrnieki. Nav jābūt pārlieku izcilai iztēlei, lai saprastu, kādā stāvoklī ir šī sausā tualete. To var nosaukt vienā vārdā – briesmīgi. Patiesības labad jāpiebilst, ka Sintijas dzīvoklī arī ir tualete, ja tā to var saukt, bet visas fekālijas nāk uz augšu. Smaka ir neciešama. Pašlaik tualete ir aizbarikādēta ar skapi un kaut cik novērsta neciešamā smaka.

Sintija ar meitu jaunajās mājās, ja tā tās vispār var saukt, mitinās vien pāris dienu. Mazajā istabiņā, kura pašlaik ir iekārtota ar labvēļu saziedotām mantām, ir izsista loga ārējā rūts. Par laimi, krāsni var iekurināt, tā radot kaut drusciņu omulības. Vidējā istabā, kuru varētu iekārtot par dzīvojamo telpu, krāsns dūmo. Ar līdzcilvēku palīdzību šī skāde, cerams, tiks novērsta. Gala istaba ir piekrāmēta ar Sociālā dienesta iedotajām mēbelēm, taču, atklāti sakot, lai tās lietotu, ir jāpieliek meistara roka. Sintijai nav skapja, kur varētu salikt savas un meitas drēbes. Viņa no sirds pateiktos, ja kāds uzdāvinātu Kendijai rudens un ziemas apavus, arī siltu apģērbu. Pašlaik meitenīte valkā 22. izmēra sandalītes, ziemas apavi varētu būt vienu izmēru lielāki. Arī pašai Sintijai nav lāgā ko vilkt kājās un mugurā (viņai ir 35. kājas izmērs, pēc visa pārdzīvotā nokritusies svarā no 50 uz 38 kilogramiem).

Sintija ar uztraukumu gaida ceturtdienu, kad izšķirsies, vai medicīniskā komisija piešķirs meitiņai vietu Valkas bērnudārzā “Pumpuriņš”. To, ka Kendijai tā ir nepieciešama, ir dzirdams uzreiz, jo mazais cilvēciņš grib daudz runāt, bet valoda ir neskaidra un sākumā grūti saprotama. Viņai nepieciešamas regulāras logopēda konsultācijas. Mamma uztraucas, ka šomēnes Valkas poliklīnikā nav iespējams iziet visus nepieciešamos dakterus, jo to vienkārši nav. Ir jāgaida septembris un tikai tad varēs tikt pie vajadzīgā ārsta. Sintija ir nosūtījusi pieprasījumu bērna iepriekšējam ģimenes ārstam, lai tas pa pastu nosūta Kendijas medicīniskos dokumentus. Tie nepieciešami, lai bērnu iekārtotu bērnudārzā.

Pārmest Sintijai nevēlēšanos risināt savas problēmas īsti nav pamata, jo viņa ir nokārtojusi, ka bērnam uzturlīdzekļus – 92,50 eiro katru mēnesi – maksā no valsts budžeta līdzekļiem Uzturlīdzekļu garantijas fonds. Viņas ikmēneša budžeta kopsummu papildina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais ģimenes valsts pabalsts par pirmo bērnu – 11,38 eiro. Tātad Sintijas un Kendijas ikmēneša regulārie ienākumi ir 103,88 eiro. Sintija ir stājusies arī bezdarbnieku uzskaitē un visu šo laiku iesniegusi vairākus pieteikumus uz vakantām darba vietām. Taču – nesekmīgi.

Sociālais dienests sola iesaistīties problēmu risināšanā

Lai saņemtu pašvaldības maksāto garantētās iztikas minimumu, ienākumi uz vienu ģimenes locekli nevar pārsniegt 49,80 eiro. Lai saņemtu šo pabalstu, Sintijas ienākumi ir par 4,28 eiro lielāki. To “Ziemeļlatvijai” skaidro pašvaldības Sociālā dienesta vadītājas vietniece Zane Zariņa. Amatpersona sola, ka vistuvākajā laikā Sintijai tiks piešķirts trūcīgās personas statuss. Tas ļaus viņai katru mēnesi saņemt 35 eiro lielu dzīvokļa pabalstu. Sociālais dienests Sintijai ar meitu piedāvājis iespēju mēnesi uzturēties ģimenes krīzes centrā vai nu tepat Ērģemē, vai Valmierā. Sintija no šīs iespējas atteikusies. Viņa uzskata, ka jāmēģina uzreiz kārtot savu, runāsim atklāti, izpostīto dzīvi, nevis mēnesi pavadīt siltumnīcas apstākļos un tad atkal atrasties uz ielas. Jāteic, drosmīgs jaunās sievietes lēmums, un katram ir tiesības lemt par savu dzīvi. Diemžēl Kendijas tētis bērna audzināšanā nepiedalās un no viņa nav ne ziņu, ne miņu. Sintija to jau ir pārdzīvojusi, jo pirms tam meitiņas tētis bija rīkojies vēl briesmīgāk.

Z. Zariņa atzīst, ka šādos gadījumos pašvaldībai nav iespēju palīdzēt ar piemērotu dzīvojamo platību. Lai tā būtu, bet kā “Ziemeļlatvijai” atzina labdarības akcijas rīkotāja A. Plūksna, mūsdienās ikvienam dienestam ir iespēja izveidot savu oficiālo lapu sociālajās vietnēs. Ievietojot informāciju par nepieciešamām lietām, cilvēki noteikti atsauksies un palīdzēs. Šis konkrētais gadījums pierādīja, ka tā patiešām ir.

“Ziemeļlatvija” aicina līdzcilvēkus un arī no savas puses darīs visu iespējamo, lai palīdzētu mazajai Kendijai kopā ar mammu dzīvot cilvēcīgos apstākļos.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Visvieglāk ir nosodīt

Kategorijas