Nopērk laboratoriju; plēš līdumus

2016. gada 16. augusts 00:00

150

Pirkt vai nepirkt? Tā gandrīz gadu par graudu laboratorijas iegādi domāja Strenču novada Plāņu pagasta zemnieku saimniecības “Jaunstrūkas” īpašnieks Valdis Circenis.

Lēmums bija “par”, un tagad Plāņu pagasta “Jaunstrūkās” un Trikātas pagasta “Irbītēs” audzētās šās sezonas labības, pupu un rapša kvalitāti nosaka nesen iegādātā graudu laboratorija.

“Jaunstrūkas” un “Irbītes” ir vienai ģimenei piederošas zemnieku saimniecības, kurās kopā ir vairāk nekā 1100 hektāru sējumu.

Pārtikas un lopbarības graudi nesajauksies

ZS “Jaunstrūkas” uz vietas ir visa nepieciešamā graudu pirmapstrādes tehnika. Graudi no lauka turpat, saimniecībā, pilnībā tiek sagatavoti nosūtīšanai pārdošanai saviem sadarbības partneriem. Tāpēc atšķirībā no citām graudkopības saimniecībām, kurām nav savu kalšu un graudu uzglabāšanas torņu, no “Jaunstrūku” un “Irbīšu” laukiem uz Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību Valmierā nācās vest tikai graudu paraugus ražas kvalitātes noteikšanai.

Tagad to var izdarīt uz vietas, pašu saimniecībā. Ar “Jaunstrūku” graudu laboratorijas iekārtām var veikt analīzes 12 laukaugu šķirnēm, nosakot graudiem proetīna saturu, mitruma saturu, krišanas skaitli, lipekli un tamlīdzīgi, bet rapsim - eļļas un mitruma saturu un piemaisījumus.

ZS “Jaunstrūkas” tas ir izdevīgi, jo tagad graudus pirmapstrādes procesā var sašķirot un pēc tam pārdošanai nogādāt pēc to kvalitātes – pārtikai vai lopbarībai.

“Jaunstrūku” saimnieks Valdis Circenis graudu laboratorijas iegādē saredz zināmu ekonomisko izdevīgumu, kas atmaksāsies vidējā termiņā. “Sašķirojot graudus pēc kvalitātes, es tos varu pārdot noteiktā cenu grupā, un man nebūs problēmu, ka kopā sajauksies dažādas kvalitātes graudi. Pārtikas kvalitātei atbilstoši sagatavota graudu partija tāda arī būs,” uzsver V. Circenis.

ZS “Jaunstrūkas” un “Irbītes” graudus pārdod uzņēmumiem “Dobeles dzirnavnieks” un “Baltic Agro”.

Graudu laboratorija ir tikai viens no pirkumiem ZS “Jaunstrūkas” projektā “Ieguldījumi lauku saimniecībā”, ko akceptējis Lauku atbalsta dienests un līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai.

Vēl šajā projektā paredzēta divu graudu tvertņu būve. Pēc to nodošanas ekspluatācijā ZS “Jaunstrūkas” varēs uzglabāt 8,5 tūkstošus tonnu graudu līdzšinējo 6,5 tūkstošu tonnu vietā.

Būvlaukums jau ir sagatavots. Torņus rūpnieciski ražo Itālijā. Uz Latviju, Plāņu pagastu, tos plānots atvest septembrī.

Mūsdienu līdumnieki

ZS “Jaunstrūkas” nākamgad graudu raža būs lielāka un jauno torņi noderēs, jo saimniecība palielina lauku platības, netālu no Jaunklidža plēšot līdumus.

Šosejas Smiltene – Strenči otrā pusē ZS “Jaunstrūkas” nopirkusi orientējoši 50 hektārus lauksaimniecībā izmantojamas, taču ar krūmiem un mežu aizaudzētas zemes. Tur jau strādā uzņēmuma tehnika, novācot apaugumu un akmeņus. Piemēram, ekskavators rok ārā celmus.

V. Circenis stāsta, ka šis zemes gabals, mainoties īpašniekiem, nav ticis apsaimniekots kopš 90. gadiem, taču meliorācijas sistēma vēl funkcionē.

Šo zemes īpašumu “Jaunstrūku” saimnieks nolēmis pirkt tāpēc, ka tirgū piedāvātu lauksaimniecībā izmantojamu zemju citur tuvumā nav, līdz ar to saimniecības attīstība ir ierobežota.

“Saprotu, ka šī līdumā uzplēstā zeme uzreiz brīnumu ražas nedos, taču pakāpeniski tiks ielabota un iestrādāsies. Zeme te ir laba, melnzeme. Par to liecina tas, ka te aug bērzi,” piebilst V. Circenis.

Daļēji apsēt nolīsto zemi “Jaunstrūku” saimnieks plāno jau šoruden ar ziemājiem. Pirmo gadu šajā zemnieku saimniecībā sāks audzēt arī rudzus.

Šobrīd ZS “Jaunstrūkas” un “Irbītes” labības pļauja vēl nav pusē. Ar pirmo agro šķirņu kvalitāti viss bijis kārtībā, taču ar vidējām šķirnēm lietus dēļ ir problēmas, atzīst V. Circenis.

“Aizvadītajā trešdienā vāktie graudi netur krišanu - dīglis iekšā sāk briest, ciete sāk izmainīt savu struktūru un graudi nav derīga kā pārtikas labība miltu ieguvei,” piebilst “Jaunstrūku” saimnieks.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nopērk laboratoriju; plēš līdumus

Kategorijas