Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Komentārs:Demokrātija un birokrātija

Arturs Goba

2009. gada 19. decembris 09:47

1634
Komentārs:Demokrātija un birokrātija

Mūsdienu civilizācijas noguruma pakāpi apliecina birokrātijas vara pār demokrātijas institūtiem. Tā nav tikai tukša sūrošanās, ka Briseles daudzu tūkstošu lielā ierēdniecība pilnībā birokratizējusi visas Eiropas Savienības struktūras.

 

Latviešu ierēdniecība savā pārcentībā visas nejēdzības mēdz kāpināt kvadrātā, jo esam taču mantojuši padomju režīma bargo skolu. Ko nozīmē šīs skolas tradīcijas, varam vērot mūsdienu Krievzemes sasniegumos.

 

 Bet birokrātijas vara ir apgriezti proporcionāla demokrātijas varēšanai, tāpēc tiek izteikts viedoklis, ka birokrātija nākotnē varētu pilnībā iznīcināt demokrātijas paliekas. Cik sīksti savas pozīcijas spēj aizstāvēt ierēdņu armija, mēs redzam pēc pašreizējiem notikumiem Latvijā, kur politiskā līmenī gan tiek lemts par valsts pārvaldes aparāta samazināšanu un algu ierobežošanu, bet īstenībā ne ministri, ne premjers, ne Saeima neko lielu nespēj panākt.

Sabiedrība līdz šim galvenās zalves zalvējusi politiķu virzienā, kaut vairumā gadījumu tautas nelaimēs vainojama augstākā līmeņa činavnieku kārta, kas spēj gan veicināt uzņēmējdarbību, gan sagraut to. Tikko sacītais attiecināms arī uz tiesībsargājošām iestādēm.

 

Tas pats sakāms par valsts uzņēmumu vadību. Starp citu, ja nemaldos, Kārlis Ulmanis valsts finansēto uzņēmumu direktoriem mēģināja noteikt 500 latu algas griestus, bet ar to laikam gan bija mierā tikai ģimnāziju direktori. Tiesa, arī skolu vadītājiem bez algas pienācās bezmaksas dienesta dzīvoklis un dažos gadījumos arī zirgs ar pajūgu un kučieri.

Ja klaigājam par politiķu algām, tad gribu atgādināt par padomju laiku tradīciju: ja nomenklatūras darboni pārcēla no augstāka amata zemākā, tad saglabāja lielāko algu. Atceros runas par akadēmiķi Drīzuli, kurš piekritis strādāt par partijas CK sekretāru, jo viņam saglabāta gandrīz divreiz augstākā alga, kādu saņēma iepriekš Zinātņu akadēmijā. Šī mana piebilde mazām pārdomām.

 

Birokrātijas Dievs ir NaudaŠeit atkal jārunā par Krieviju, paturot prātā situāciju Latvijā. Visās valstīs, kur ierēdniecība kļuvusi par nacionālo nelaimi, sāk skanēt balsis pēc stingrās rokas. Uz to komentētājs Svanidze atbildēja, ka visticamāk šī stingrā roka var izrādīties tetovējumiem klātā bandīta roka, jo valstī, kur pie varas ierēdņu partija, visu nosaka naudas vara.

 

Var Valsts prezidents sodīties, ka Permas ugunsgrēkā vainojamiem darboņiem "nav ne smadzeņu, ne sirdsapziņas", bet runcis Vasja, kā zināms, tikai klausās un ēd. Kontrolējošo iestāžu pārbaudes un atļaujas ir formalitāte, jo Krievijā katra gada nogalē pietiek ar naudas portfeli apstaigāt vajadzīgos činavniekus, lai atļauts tiktu pilnīgi viss.

Bija skandāls saistībā ar krievu bagātnieku amorālajām izklaidēm franču kalnu kūrortā Kurševelā, bet nekas nav mainījies. Ja gadās sastrādāt nejēdzības savā valstī, vienmēr iespējams atpirkties. Un augsti situētu ierēdņu dēliņi aizbrauc uz Šveici, sarīko autosacīkstes ar traģiskām sekām, un viņiem liels pārsteigums, ka Šveicē nav iespējams atpirkties.

 

 Maskavā gan šie jaunieši mēdz braukalēt ar visdārgākajām automašīnām, ko pavada miesassargu eskorts un milicijas patruļa. Un paši jaunekļi arī skaitās uzņēmēji, piemēram, viņi var reģistrēt celtniecības firmu, kura uzvar konkursā par visai naudīga objekta celtniecību kaut kur ziemeļos.

 

Celtniekus nokomplektē no tadžiku viesstrādniekiem, aizved pie baltajiem lāčiem, atņem pases, izmitina vagoniņos un piespiež strādāt par vēdera tiesu. Tā veidojas 21. gadsimta vergu slānis.Premjers Putins tikmēr rīko gadskārtējos politiskos šovus, lai "jūga lopiem" (krieviski - bidlo) apsolītu labumus.

 

Piemēram, pensijas nākošgad palielināt par 47 procentiem. Bet zināms, ka komunālie maksājumi pieaugs par 26, braukšana metro par 17 procentiem. Savukārt prezidents Medvedevs sola modernizāciju. Un tauta zīlē, kurš no abiem būs nākamais prezidents. Bet ja nu uzradīsies kāds trešais?

 

Likme uz klibu zirguTotalizatorā neviens neliks cerības uz klibu zirgu pat tad, ja šim rumakam dižciltīgi ciltsraksti. Politikā nereti notiek pretēji. Cik mūsu bāleliņi no uzņēmēju aprindām nav aicinājuši politiķus nekacināt krievu lāci, jo sliktas attiecības kaitējot eksportam.

 

Kaut pašlaik it kā būtu viss, lai attiecības uzlabotos, Latvijas bizness visu laiku tiek ierobežots - gan ar ievedmuitas barjerām, gan mūsu pārvadātāju iespēju ierobežošanu. Un tie, kas sapriecājās, cik naski Krievijā pērk Latvijā audzētās cūkas, tagad būs spiesti rēķināties ar pašmāju pircēju plānajiem maciņiem.

Naivums brīžam pārņem pat Kalvīša ranga uzņēmējus, kuri gan var cerēt, ka viens otrs krievu oligarhs savus miljonus ieguldīs Latvijas nekustamajos īpašumos, bet tējas dzeršanai pie Putina ir pavisam cita līmeņa zemteksti. Runāsim atklāti: Putins nevar nezināt par Kalvīša ideju Liepājā būvēt sašķidrinātās gāzes termināli.

 

Lieta tā, ka Eiropā Krievijas gāzes patēriņš strauji sarūk, tā ka jāsāk šaubīties par jaunu gāzesvadu būvniecības lietderīgumu. Un Kremlim nevar būt noslēpums, ka pēc pieciem gadiem 20 procentus gāzes Eiropa saņems ar tankkuģiem sašķidrinātā veidā, un tā vairs nebūs Krievijas politiskā gāze.

Lai kāda būtu situācija Krievijā, daļa mūsu sabiedrības turpina sapņot par austrumu labumiem. Un Kremlis jūt, ka nupat varētu Baltijā stiprināt tā sauktās tautiešu pozīcijas, veidojot piekto kolonnu. Tā kā arī ES un NATO birokrātija ņem virsroku pār demokrātiju, tad Žirinovskis jau steidzas atklāt Kremļa saimnieku slēpto sapni par Latgales pievienošanu Krievijai.

 

Satīriķis Šenderovičs gan atgādina neseno pagātni, kad krievu militāristi līdz ar zemi nolīdzināja Groznijas pilsētu, kurā lielā puse iedzīvotāju bija etniskie krievi. To der atcerēties tiem krievu politiķiem Rīgas domē, kuri steidz aplaizīties ar Maskavas varasvīriem. To der likt aiz ausīm Saeimas deputātam Urbanovičam.