Baravikas meklējiet zem eglītēm!

2016. gada 16. augusts 00:00

Tas ir sapnis! Tā par šās vasaras bagātīgo sēņu ražu jūsmo 81 gadu vecais smiltenietis Voldemārs Bunga.

Sēņu laikā katru dienu viņš sēžas pie automašīnas stūres, brauc uz savu mežu, salasa pilnus grozus ar baravikām un apšu bekām un ved mājās.

“Sēnes jau sapņos rādās,” smaida Voldemāra sieva Elga, kuras ziņā ir sēņu sagatavošana ziemai. Dzīvesbiedrs palīdz salasīto notīrīt, lai viņai būtu vieglāk.

Sēņošanas gēns

iedzimst paaudzēs

Voldemāram savs mežs ir kā otras mājas, kur vasarā viņš pavada lielāko dienas daļu - ne tikai ogo vai sēņo, bet arī kopj mežu, tīra pamežu, sagatavo vietu, kādā tīk augt meža zemenēm un avenēm.

Sēņu vietas savā mežā seniors zina no galvas, pietiekot, ja vienreiz izstaigā un ievēro. Tad tik jāaiziet un sēnes jāpaņem.

“Kas par bagātībām ir mežā!” priecājas Voldemārs. “Tur, kur zem eglītēm nav zāles, kur tikai skujas sabirušas, nolasu baravikas tā, ka nekas vairs nepaliek. Otrā dienā aizeju, paskatos un redzu - atkal ir sēnes! Tikai griez nost. Vai varat tam ticēt? Ja pats nebūtu redzējis, es arī neticētu.”

Šajās dienās visraženāk augot baravikas un apšu bekas. Sēņotājs ievērojis, ka šogad apšu bekas jāmeklē meža malā, kur ir apses, un arī uz lauka vai tīrumā. Ja blakus mežam ir tīrums, tad jāatrod apses koks un no tā jāsper pāris lielu soļu lauka virzienā.

Savukārt baravikas aug zem eglītēm un kompānijā. “Ja tu ieraugi vienu baraviku, tad blakus būs pieci seši baraviku poķīši,” par novēroto stāsta Voldemārs.

Seniors mežā vēl lasa bērzlapes karbonādēm un sarkanos, biezos bērzlapju poķīšus, bet gailenes gan grozā jau labu laiku viņš neliek. Kam tās, ja mežā aug citas, karaliskas sēnes?

Citreiz Voldemāram līdzi uz mežu sēņot brauc dēls Ainārs un mazdēls Rūdolfs.

“Arī viņiem ir sēņošanas gēns. Sēņošana mūsu ģimenē ir viens kārtīgs vīru pasākums,” teic Voldemāra sieva Elga.

Kā marinēt baraviku poķīšus?

Sēnes Voldemāram garšo visādā veidā. Tagad ir īstais laiks tās izēsties, jo šī meža raža viņa mājās galdā tiek celta katru dienu. Bungu ģimenē sēnes gatavo arī ziemai, marinējot vai sacepot, arī saliek saldētavā. Šovasar Elga sagrieztas baravikas un apšu bekas pat kaltē pie malkas plīts, pēc tam izkaltētas saliks stikla burkā, burku aizvākos un uzglabās vēsā vietā. Ziemā no šādām sēnītēm sanākot garšīga zupa. Vārot zupu, sēnēm pievieno arī žāvētu gaļu, kartupeļus, sīpolus un burkānus. Kad zupa gatava, lej šķīvī un klāt pieliek skābu krējumu.

Elga padalās arī ar marinētu baraviku poķīšu recepti. Baraviku poķīšus nomazgā aukstā ūdenī un novāra. Tad uzvāra marinādi. Marinādei uz vienu litru ūdens vajag vienu ēdamkaroti sāls, vienu ēdamkaroti cukura, 9 % etiķi pēc garšas (Elga ņem divas līdz trīs ēdamkarotes etiķa), piparus, dilles, trīs līdz četras krustnagliņas, divas daiviņas ķiploka.

Novārītās beciņas saliek marinādē un vēlreiz uzvāra. Tad saliek burciņās un aizvāko. Sterilizēt burkas nevajag. Šāds marinādes daudzums pietiek trijām burciņām sēņu.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Baravikas meklējiet zem eglītēm!

Kategorijas