Valkas realitāte: valcēnietis dzīvo Valkā, bet pierakstīts Valgā

2016. gada 18. augusts 00:00

428

Valkas realitāte: valcēnietis dzīvo Valkā, bet pierakstīts Valgā

Pirms 10 gadiem toreizējais (nu jau bijušais) Igaunijas pilsētas Valgas mērs Ivars Unts aicināja Valgā strādājošos latviešus deklarēties Igaunijā, pretī solot kvalitatīvu, daudzpusīgu un lētu veselības aprūpi un dažādus atvieglojumus. Labums būtu arī Valgai - par ienākumiem no latviešu algas nodokļa igauņi uzlabotu pilsētas infrastruktūru.

Toreiz īsā laikā Valgā pierakstu nokārtoja 15 Latvijas iedzīvotāji. Tagad - pēc 10 gadiem - tādi cilvēki jau ir 1019. Uz tendenci zaudēt arvien vairāk savā teritorijā deklarētos iedzīvotājus bažīgi reaģējusi Valkas novada dome, nosūtot vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Budžeta un finanšu komisijai un Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Vilina igauņu medicīna un

sociālā palīdzība

Nosūtītajā vēstulē Valkas novada dome ierosina papildināt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu ar pantu, kas ļautu labot situāciju, kāda izveidojusies Valkas novadā, kur masveidā iedzīvotāji savu dzīvesvietu deklarē kaimiņvalstī Igaunijā, Valgā, taču reāli turpina dzīvot Valkas pilsētā. Pašvaldība aplēsusi, ka Valkas novada budžets rezultātā zaudē aptuveni pusmiljonu eiro gadā.

Pēc Valkas novada domes rīcībā esošās informācijas, 2015. gada nogalē un šā gada sākumā būtiski ir palielinājies to Valkas novada iedzīvotāju skaits, kuri ir Latvijas valsts piederīgie, reāli dzīvo Valkas pilsētā vai pagastā, bet savu dzīvesvietu deklarējuši Valgas pilsētā, Igaunijas Republikā.

Šis process saistīts gan ar to, ka daļa šo cilvēku strādā Igaunijā, gan ar to, ka, deklarējoties Igaunijā, viņiem kļūst pieejami Valgā pieejamie medicīniskie pakalpojumi un sociālā palīdzība. Šo cilvēku skaits nu jau ir sasniedzis 1019 (pēc Valgas pašvaldības sniegtās informācijas). Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis norāda, ka tādējādi tiek radīts būtisks izkropļojums Valkas novada budžeta aprēķinā un tiek apdraudēta pašvaldības spēja pildīt savas funkcijas.

Proti, kaut arī oficiālā statistika rāda, ka Valkā iedzīvotāju skaits samazinās, taču, spriežot pēc dzīvokļu piepildījuma un komunālo maksājumu apjoma pieauguma, pašvaldība secina, ka reālais iedzīvotāju skaits pilsētā palielinās. Attiecīgi tiek radīta papildus slodze infrastruktūrai, lielāki ieguldījumi ir nepieciešami izglītības jomā un izmaksās, piemēram, jāatver jaunas grupas pirmsskolas izglītības iestādē, taču šie izdevumi netiek nosegti ar pienācīgu budžeta pieaugumu.

Lai Valku nenostādītu nevienlīdzīgā situācijā ar citām pašvaldībām un apzinoties, ka līdzīga situācija nav iespējama nekur citur Latvijā (vēsturiski Valka/Valga ir viena pilsēta un dzīvošana vienā pusē un deklarēšanās otrā nekādi nesarežģī cilvēku dzīvi, - jebkurš punkts ir sasniedzams kājām dažu minūšu laikā), Valkas novada dome aicina Latvijas Republikas Saeimu izdarīt grozījumu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā.

Proti, pašvaldība aicina šā likuma 6. pantu papildināt ar normu, ka Valkas novada finanšu izlīdzināšanas aprēķinam papildu augšminētajiem statistikas rādītājiem jāizmanto statistikas rādītāji par Valgas pilsētā, Igaunijas Republikā, deklarētajiem Latvijas valsts piederīgajiem (pēc stāvokļa valsts budžeta sagatavošanas gada 1. janvārī).

“Tad mēs iegūtu lielāku budžetu, līdz ar to mēs varētu gan ielas sakārtot, gan vairāk ieguldīt novada attīstībā,” “Ziemeļlatvijai” skaidro V. A. Krauklis.

Tikmēr zaudē Valkas budžets

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds ir līdzekļu kopums, kas veidojas no pašvaldību un valsts budžeta iemaksām pašvaldību finanšu izlīdzināšanai. Mērķis ir radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Finansējumu no šā fonda saņem arī Valkas novada dome.

“Kad valsts aprēķina nepieciešamo finansējumu arī minētā fonda aspektā, tad skatās šajā aprēķinā, cik katrā pašvaldībā ir skolas vecuma bērnu, cik darbaspējas vecuma iedzīvotāju, cik pensionāru un tamlīdzīgi. Katrai no šīm cilvēku kategorijām ir savs vērtējums budžeta aprēķinā, un ja kāda no šīm grupām ir mazāka, tad pašvaldībai tiek mazāks budžets kopumā,” skaidro Valkas novada mērs.

Par to, vai valcēniešu priekšlikumu Saeima uzklausīs, V. A. Krauklis nav pilnībā pārliecināts, taču uzsver, ka ir vismaz jāmēģina un kaut kas jādara lietas labā.

Mutiski vairāki Saeimas deputāti viņam teikuši, ka saprot Valkas un Valgas kā dvīņu pilsētu specifiku un ir gatavi virzīt Valkas novada domes izteikto priekšlikumu iekļaušanai Saeimas darba kārtībā.

“Ja mūs neuzklausīs, tad Valka jau tāpat attīstīsies. Finanšu ministrija savā atbildē jau norādījusi, ka katru gadu mūsu pašvaldības budžets pieaug. Tā ka ar Valku viss būs kārtībā, tikai mēs neattīstīsimies tik ātri, kā varētu,” piebilst V. A. Krauklis.

Bez pieraksta

pie labumiem netikt

Pašu situāciju, kad latvieši izvēlas dzīvesvietas adresi (pierakstu) norādīt Igaunijas teritorijā, pašvaldībai neietekmēt, jo tā ir katras personas brīva izvēle. Valkas un Valgas gadījumā tā ir saistīta ar cilvēku vēlmi dzīvot labāk un nodrošināt labākus apstākļus savai ģimenei.

Ja latvietis strādā Igaunijā, bet nav tur pierakstīts, viņš saņem vienkārši algu, bet, ja ir pierakstīts, tad viņam pienākas tādi paši atvieglojumi, kādi ir igauņiem. Tas attiecas uz nodokļu atvieglojumiem, dažādiem Valgā pierakstītiem cilvēkiem nodrošinātiem pabalstiem un atlaidēm, medicīnisko aprūpi un tamlīdzīgi.

To nesen notikušajā intervijā Kasjauns.lv uzsvērusi arī mūsu laikraksta galvenā redaktore Ingūna Johansone, norādot: “Ja tu dzīvo Igaunijā, tad tev ir visas tās pašas tiesības, kas Igaunijas pilsonim - visi tie labumi, par kuriem latvietis apskauž igauņus, pirmām kārtām noteikti veselības aprūpes sistēma, kas Igaunijā ir daudz labāka nekā pie mums.”

Tam piekrīt arī Valgas apriņķa laikraksta “Valgamaalane” redaktors Jāns Raps. “Ziemeļlatvijas” taujāts, kāpēc latviešiem ir izdevīgi deklarēt dzīvesvietu Igaunijā (šajā gadījumā - Valgā), J. Raps skaidro, ka latvieši, Valkas iedzīvotāji, ļoti labi vērtē Valgas slimnīcu, salīdzinot ar Vidzemes slimnīcu Valmierā. It īpaši Valgas slimnīcas virzienā lūkojas ģimenes, kuras gaida piedzimstam bērniņu.

Ir vēl kāds svarīgs apstāklis, kāpēc valcēnieši izvēlas pierakstu Valgā - darba meklējumi, norāda J. Raps. Pilsētas mērs vēl nesen jūnijā žurnālistus informējis, ka Igaunijas bezdarba apdrošināšanas kasē Valgā reģistrēti vairāk nekā 100 Latvijas iedzīvotāju, kuri meklē darbu Igaunijā.

“Ja cilvēks nav Igaunijas iedzīvotājs, tad viņš mūsu Nodarbinātības valsts aģentūrā nevar reģistrēties,” skaidro J. Raps.

Gan pieraksts, gan dzīvoklis

Valgā nav problēma

Lai Latvijas vai jebkuras citas valsts iedzīvotājs, piemēram, valcēnietis, pierakstītos Valgā, Igaunijā, process ir diezgan vienkāršs. To “Ziemeļlatvija” noskaidroja, sazinoties ar Valgas pilsētas pašvaldību.

Vispirms cilvēkam Igaunijā ir jāiegūst personas kods, tad jāvēršas Valgas mērijā, norādot šo kodu, un jāraksta iesniegums. Ja Igaunijas pieraksta tīkotājam Igaunijā pašam pieder dzīvoklis vai māja, tad problēmu vispār nav. Ja viņš mājokli īrē, tad iesniegumam un personas dokumentiem jāpievieno īres līgums vai saskaņojums ar dzīvokļa īpašnieku. Nav nozīmes tam, vai pieraksta tīkotājam Igaunijā dzīvo radinieki vai draugi.

Parasti tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nokārto pierakstu Valgā, tur arī strādā un vēlas saņemt visas darba likumdošanā paredzētās oficiālās garantijas, tai skaitā veselības aprūpes pakalpojumus, uzsvēra Valgas mērijā.

Ja strādājošais valcēnietis ir pierakstīts Valgā, tad ievērojamu procentu no viņa nodokļa saņem Valga. Taču, ja Latvijas iedzīvotājs strādā Valgā, bet ir pierakstīts Valkā, tad algas nodokli pilnā apjomā saņem Tallina, Igaunijas valsts budžets.

Valgā nav problēmu atrast arī brīvu dzīvokli, ja ir vēlme dzīvot šajā pilsētā, vien jārēķinās, ka dzīvoklis nebūs labā stāvoklī un to vajadzēs pamatīgi remontēt, norāda J. Raps. Valgā kopš Igaunijas neatkarības atjaunošanas ir ievērojami sarucis iedzīvotāju skaits (pēc J. Rapa sniegtās informācijas, par aptuveni 25 procentiem) un daudzi dzīvokļi ir tukši, piemēram, tie, kuros Padomju Savienības laikā dzīvoja padomju militāristi.

Katrs skatās, kas izdevīgāk

Par to, cik valcēniešu pavisam ir pārcēlušies uz dzīvi Valgā, drošu ziņu nav. Taču droši ir tas, ka Igaunijā strādā ļoti daudzi Valkas novada iedzīvotāji. Piemēram, daudzi Valkas pagasta Sēļu ciema iedzīvotāji strādā Valgas gaļas kombinātā vai mašīnbūves uzņēmumos, “Ziemeļlatvijai” stāsta Valkas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Lapsa.

Pašā Valkas pagastā darbu pamatā nodrošina tikai kokapstrāde un uz vakancēm tajā cilvēki stāv rindā, zina stāstīt pagasta pārvaldnieks.

“Mūsu pagastam jau ir tā specifika, ka tuvu ir Valka, un darbu tur, kaut arī ar grūtībām var atrast. Taču algas gan ir bēdīgas,” piebilst J. Lapsa.

Darba meklētāji stāv rindā arī uz vakancēm Valkas uzņēmumā “PEPI RER”. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Imants Šteins saskāries ar gadījumu, kad darbu meklējusi sieviete, kurai dzīvesvietas adrese ir Igaunijā, bet taujāta, vai ir atļauja strādāt Latvijā, parādījusi Latvijas pilsones pasi. Tādu cilvēku, kuri dzīvo valsts robežas vienā pusē, bet strādā otrā pusē, neesot mazums.

Tā ir Valkas un Valgas specifika, un robeža starp pilsētām lēnām reāli pazūd, secina I. Šteins.

“Arī daži mūsu bijušie darbinieki tagad strādā metālapstrādes uzņēmumos Igaunijā, bet dzīvo Latvijā. Katrs skatās, kur viņam darba apstākļi vai izpeļņa patīk labāk. Nevar paņemt cilvēku aiz piedurknes un teikt, - “ nē, tev jāstrādā Latvijā,” uzsver uzņēmējs.

VIEDOKLIS

Bijusī valcēniete, Latvijas pilsone, strādā Valkā, dzīvesvietas pieraksts ir Valgā (lūdz avīzē viņas vārdu neminēt):

- Mans vīrs ir igaunis, tāpēc arī es nokārtoju pierakstu Igaunijā, lai ģimenei būtu viena adrese. To, kādas privilēģijas var saņemt Latvijas pilsonis ar pierakstu Igaunijā, jau esmu novērtējusi. Saslimu, un Igaunijas Slimokase (Eesti Haigekassa) sedza visus izdevumus par ārstēšanos un rehabilitāciju. Man tas viss bija bez maksas. Piedevām gadā četras reizes (reizi ceturksnī līdz 10 dienām) man vingrošana, peldēšana un masāža ir bez maksas. Cik zinu, Latvijā ar tādu slimību, kāda bija man, par ārstēšanos un rehabilitāciju ir jāmaksā pašam pacientam. Igaunijā ar Igaunijas pierakstu ģimenes ārsta apeklējums ir bez maksas. Ja samaksā par vizīti pie jebkura ārsta speciālista piecus eiro gadā, tad visas pārējās vizītes gadā pie viņa ir bez maksas. Bērna pabalsts Igaunijā ir 45 eiro mēnesī. Minimālā alga Igaunijā ir par 100 eiro lielāka, nekā Latvijā. Latvieši iet uz Valgu strādāt melno darbu, ko igauņi par tādu samaksu negrib darīt, bet latvieši ir priecīgi par to pašu, jo viņiem darba nav. Kas tad Valkā ir? Te pārsvarā strādā ierēdņi un cilvēki apkalpojošā sfērā. Valkā ļoti vajag jaunas darba vietas.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Valkas realitāte: valcēnietis dzīvo Valkā, bet pierakstīts Valgā

Kategorijas