Tādas noskaņas citās pilsētās neizjust

2016. gada 23. augusts 00:00

Sestdien 25 gadu jubileju nosvinēja Seda Strenču novadā. Šās kūdrinieku pilsētas kolorītu vislabāk var novērtēt svešinieks, jo vietējiem tā jau ir pierasta lieta.

Tāds svešāks Sedas viesis sestdien bija bilskēnietis Vismants Treisners, kurš pēdējo reizi šajā pilsētā bija pirms aptuveni 25 gadiem, kad viņu, vēl puiku, līdzi reisā paņēma tētis, pasažieru autobusa šoferis. “Atceros, kā Sedā toreiz ēdu sardeles un kāpostus un dzēru limonādi,” smaida Vismants.

Par Sedu mūsdienās viņam izveidojies iespaids kā par pilsētu, kurā ir daudz bērnu un jauniešu un kurā dzīve notiek.

“Man bija ļoti interesanti būt Sedā,” pēc sestdien notikušajiem pilsētas svētkiem atzīst V. Treisners. “Šī pilsēta atšķiras no citām, kaut vai ar savām ēkām, kas ir ar pagātnes elpu. Arī noskaņas, kas valda Sedā, ir pavisam citas,” secina bilskēnietis.

Sestdien svinot pilsētas 25. dzimšanas dienu, Sedā visas dienas garumā līdz pat vēlai naktij notika dažādi kultūras, atpūtas un sporta pasākumi, no kuriem lielāko uzmanību izpelnījās motorizēto transportlīdzekļu (pārsvarā motociklu) parāde. “Visi saskrējām. Tāds skaistums! Nenoskatīties un ilgi neaizmirst!” par šo parādi priecājas sedēniete seniore Ļida Vinogradova.

Taujāta, kā ir dzīvot Sedā, viņa teic, ka vasarā dzīve ir laba, taču ziemā ir grūtāk finansiālā ziņā, jo daudz jāmaksā par centralizēto apkuri. Pilsētā esot daudz tukšu dzīvokļu, acīmredzot ne bez iemesla.

Sedas pilsētā pēc datiem 1. augustā bija brīvi 90 pašvaldībai vien piederoši dzīvokļi. Tādu informāciju apkopojis Sedas pilsētas pārvaldnieks Aleksejs Jefimovs, kurš šo amatu pilda no šā gada 5. aprīļa. Par to, cik daudz neapdzīvotu šajā pilsētā ir arī privatizētu dzīvokļu, pašvaldībai informācijas nav.

Pirms astoņiem gadiem uz Sedu no Cēsīm pārcēlās Dzintra Zvejniece, kura par savu dzīvesveidu sauc gleznošanu un kuras gleznas sestdien bija apskatāmas izstādē Sedas kultūras namā.

“Toreiz “spieda kurpe”. Domāju, ka Sedā būs lētāka izdzīvošana, tāpēc nopirku trīs istabu dzīvokli. Kad kurināja ar kūdru, bija labi, bet tagad par dzīvokli esmu parādos,” neslēpj Dz. Zvejniece.

Taču citādi Seda esot jauka pilsēta, kurā dzīvo laipni cilvēki. “Ir arī negācijas, bet tādas ir visur, Sedā - ne vairāk kā citur,” piebilst Dz. Zvejniece.

Sedas plusi ir svaigs gaiss un meža tuvums, taču daudzi vietējie jaunieši tāpat pamet dzimto pilsētu, dodoties darba meklējumos, un mājās pārrodas vien brīvdienās vai arī uz tādiem lieliem pasākumiem kā pilsētas svētki.

Sedā palikušajiem cilvēkiem darbu pārsvarā dod Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca un akciju sabiedrība “Seda”, kur gan jārēķinās ar sezonālu raksturu kūdras ieguvē un kūdras ieguvi ilgā termiņā, ņemot vērā esošās iegulas.

“Sedā jauniešiem nav ko darīt, it sevišķi ziemā. Uzrakstiet, lai mums atļauj ziemā braukāt ar mašīnām pa ledu Sedas purvā,” piebilst gados jauni sedēnieši, kuri ar saviem motocikliem piedalījās transportlīdzekļu parādē.

Vairāk foto no Sedas svētkiem - www.ziemellatvija.lv.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Tādas noskaņas citās pilsētās neizjust

Kategorijas