Nākotnē varētu tikt pārskatīts Latvijas slimnīcu tīkls

LETA

2016. gada 24. augusts 08:03

665

Nākotnē varētu tikt pārskatīts Latvijas slimnīcu tīkls

Šobrīd veselības aprūpei no valsts budžeta ir iezīmēti mazāk nekā 10%, savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka vajadzētu tērēt vismaz 12%, lai veselības aprūpe būtu kvalitatīva un efektīva. Veselības ministre Anda Čakša intervijā aģentūrai LETA uzsver, ka atbalsta sociālo iemaksu pārdali par labu veselības nozarei, tomēr, lai par šo finansējuma modeli vispār varētu runāt, nepieciešams skaidri pateikt, ka veselībai no valsts budžeta tiek atvēlēti 12%. Līdz ar to papildus esošajam finansējumam vēl nepieciešami aptuveni 140 miljoni eiro.

Šobrīd sliecaties atbalstīt ar sociālajam iemaksām sasaistītu nozares finansēšanas reformu. Kādēļ šis modelis būtu labākais? Kā tieši tas uzlabotu situāciju nozarē?

Ja skatāmies uz kopējo veselības aprūpes reformu, tad to ir iespējams sadalīt četros blokos. Pirmais bloks ir pats finansēšanas modelis, kas arī skaidri pasaka, ka veselības aprūpei ir nepieciešams lielāks finansējums. Otrais bloks ir pakalpojumu standartizācija un to iepirkšana. Trešais ir pakalpojumu sniegšanas kartējums un izvietojums Latvijā. Savukārt ceturtais stūrakmens ir e-veselība, kas nodrošinās sistēmas caurskatāmību, lai varam būt droši, ka izmeklējumi un analīzes netiek taisīti pārāk bieži vai dubultā.

Šobrīd veselības aprūpei no valsts budžeta ir iezīmēti mazāk nekā 10%, tomēr arī PVO norāda, ka no valsts budžeta līdzekļiem nozarei ir jātērē vismaz 12%, lai veselības aprūpe būtu kvalitatīva un efektīva. Mans mērķis ir panākt, lai septiņu gadu laikā finansējums veselībai sasniegtu 14% no budžeta līdzekļiem.

Arī PVO pēc izstrādāto veselības aprūpes finansēšanas modeļa variantu izvērtēšanas atbalsta pirmo modeli, kas paredz sociālo iemaksu pārdali. Tomēr, lai par šo modeli vispār varētu runāt, nepieciešams skaidri pateikt, ka veselībai jāatvēl 12% no budžeta līdzekļiem. Līdz ar to esošajam finansējumam papildus vēl nepieciešami aptuveni 140 miljoni eiro.

Tāpat papildus esmu piedāvājusi citus finansējuma avotus. Varam izskatīt iespēju visu akcīzi no alkohola un tabakas novirzīt veselībai. Varam arī izskatīt variantu pacelt pievienotās vērtības nodokli luksusprecēm. Tomēr svarīgākais ir saprast, kur katru gadu iegūt papildu 100-200 miljonus eiro, lai sasniegtu mērķi - 14% no valsts budžeta naudas veselības aprūpei. Kopumā mērķa sasniegšanai papildus esošajiem 713 miljoniem eiro būtu nepieciešami 500-600 miljoni eiro. Šobrīd tiek veikti aprēķini, lai izstrādātu plānu, kā tam būtu jānotiek.

Bet kas tieši veselības aprūpē mainītos, ja no valsts budžeta nozarei atvēlētu 12% vai 14%?

Pirmkārt - pakalpojumu pieejamība. Pacientiem ir ilgi jāgaida rindā - gan tāpēc, ka ārsti aizbrauc un trūkst cilvēkresursu, gan arī tāpēc, ka pakalpojumu tarifi ir zemi. Ārsti vienkārši atsakās pieņemt pacientus par valsts naudu un izvēlas to darīt privātpraksēs. Līdz ar to Veselības ministrijas plānā ir veikt tarifu pārrēķinu, lai tie atbilstu realitātei. Šobrīd daudzās nozarēs valsts par pakalpojumu maksā teju tikai pašizmaksu.

Tāpat Latvijas medicīnā valda izteikta pakalpojumu fragmentācija. Piemēram, vienā procesā tarifs ir noteikts atbilstošs, bet jau nākamais - nē. Līdz ar to vienā jomā cilvēkresursi ir pietiekami, bet blakus jomā darbu neviens nevēlas veikt, jo negrib strādāt teju par velti.

Protams, naudu nevar prasīt, neko nedodot pretī. Mans uzstādījums ir skaidri standartizēt pakalpojumu, saprast, kādas kvalitātes pakalpojumu ar kādām ierīcēm mēs vēlamies saņemt un aprēķināt precīzu cenu par valsts iepirktu pakalpojumu. Pēc pakalpojuma iepirkšanas ir jāseko līdzi, vai pakalpojums noteiktajā kvalitātē arī tiek sniegts.

Vai veselības nozares reformām nākamgad papildus paredzētos 35 miljonus eiro plānojat sadalīt citādi, nekā to bija iecerējis iepriekšējais nozares ministrs Guntis Belēvičs?

Nav skaidru vadlīniju, kā bijušais ministrs bija iecerējis sadalīt šos 35 miljonus. Manā skatījumā finansējums būtu jāparedz ļoti precīzām lietām, dodot skaidru signālu gan sabiedrībai, gan finansējuma devējiem, ka mēs zinām, kā nauda pareizi jāizmanto.

Šis papildu finansējums tiks lietots, lai onkoloģiskajiem pacientiem mazinātu rindas uz izmeklējumiem. Tiks veidota ceļa karte desmit biežākajām onkoloģiskajām pataloģijām. Tāpat ir plānots uzlabot konkrētas lietas, lai mazinātu bērnu un mātes mirstību.

Tāpat nepieciešams skaidri definēt ģimenes ārsta funkcijas, jo visas veselības aprūpes piramīdas bāze ir ģimenes ārsti. Un šai bāzei jābūt spēcīgai, lai visi pārējie procesi būtu vienkāršāki un izmaksātu mazāk. Lai stiprinātu ģimenes ārstu dienestu, nepieciešams aplēst nepieciešamo finansējumu, jo arī šajā jomā ilgstoši nav mainīts finansējums un ģimenes ārsti var nebūt apmierināti ar savu atalgojumu.

Iepriekšējais ministrs 20 miljonus bija plānojis atalgojumam.

Šobrīd jau samaksā par pakalpojumu ir iekļauts ārsta atalgojums. Piemēram, piešķirot papildu finansējumu onkoloģisko pacientu izmeklējumiem, daļa šī finansējuma ir speciālistu alga.

Kādās proporcijās šie 35 miljoni eiro varētu tikt sadalīti?

Šobrīd veicam aprēķinus par prioritātēm nepieciešamo finansējumu, un jau tagad redzams, ka tām nepieciešams daudz, daudz vairāk. Tāpēc par proporcionālo sadalījumi ir pāragri runāt, taču tas, kas ir skaidrs, - pirmie izmaiņas jutīs onkoloģiskie pacienti un to specialitāšu ārsti, kuriem šobrīd ir viszemākais atalgojums ambulatorajā sektorā.

Jūs atcēlāt pēc bijušā ministra iniciatīvas ieviesto normu, ka zāles no trešajām valstīm cilvēki pa pastu saņemt nevar. Vai plānojat atcelt vai mainīt vēl kādas jau pieņemtas normas?

Šī norma tika atcelta, lai noņemtu ierobežojumu pacientiem piekļūt medikamentiem, kas šobrīd nav pieejami Latvijā, vienlaikus neradot iespēju ievest kaitīgas vielas.

Tomēr otra lieta, ko plānojam mainīt, ir saistībā ar medikamentu marķējumiem slimnīcās. Iepriekš noteiktais, ka slimnīcām iepakojumi speciāli jāmarķē, palielinās izmaksas, zāles iepērkot. Līdz ar to šo normu ir paredzēts mainīt. Cita veida atcelšanas gan nav paredzētas.

Viens no pirmajiem darbiem bija rezidentūras vietu skaita palielināšana, lai pēc iespējas vairāk studējošo, kas beiguši pamatstudijas medicīnā, būtu iespējams uzsākt rezidentūru. Ja 20% jauno ārstu aizbrauc prom, jo netiek rezidentūrā, tā ir valsts naudas izšķērdēšana. Un man ir svarīgi, lai mēs katru resursu izmantotu efektīvi. Līdz ar to jau šogad rezidentūras vietu skaitu palielināsim par 30, būtiski vietu skaitu palielinot tieši ģimenes ārsta specialitātē. To nepieciešams darīt, jo Latvijā ir ļoti daudz vietu, kur ģimenes ārsti ir vecāki par 60 gadiem, un ļoti ātri ir jārod risinājums jauno speciālistu piesaistei primārajā aprūpē.

Vai iecerei finansējums ir atrasts?

Šogad finansējums ir atrasts, bet, protams, ir jāplāno, kur finansējumu iegūt arī nākamgad.

Cik liels ir nepieciešamais finansējums?

Šogad nepieciešami teju 113 000 eiro. Nākamgad, protams, nepieciešamais finansējums būs lielāks, vairāk nekā 500 000 eiro.

Nākamais solis būs diskusijas par studiju vietām. Starp brīdi, kad jaunais cilvēks sāk mācīties, līdz tam mirklim, kad viņš kļūst par ārstu, paiet 12 un 13 gadi. Līdz ar to mums jau šodien ir jāsaprot, cik daudz ārstus mums vajadzēs nākotnē.

Tāpat, atverot plašāk vārtiņus uz rezidentūru, mēs ātrāk varam tikt pie ārstiem, it īpaši tāpēc, ka "jēlmateriāls" jau ir gatavs. Ir jādomā arī par mediķu algu celšanu, lai jaunie ārsti neaizbrauktu prom.

Tad nav plānots mainīt iepriekš panākto kārtību rezidentūrai, kas paredz jaunajam ārstam pēc tam trīs gadus strādāt valsts vai pašvaldības iestādē?

Man rezidenti arī jautā, ko darīt, ja šī darba vieta nav Rīgā? Uz to es atbildu, ka mēs neradīsim papildu darba vietas Rīgā, ja ir ļoti daudz citu darba vietu ārpus galvaspilsētas. Protams, šeit jābūt ciešai sadarbībai ar pašvaldībām, lai tās vilinātu jaunos ārstus uz reģioniem, nevis mēs ar pātagu dzītu viņus ārā no Rīgas.

Tomēr kopumā runājot, tas ir darba tirgus. Tā ir laba prasība, ka cilvēks kādu laiku nostrādā valsts vai pašvaldības iestādēs, un šo kārtību nav plānots mainīt.

No amata ir atbrīvots līdzšinējais Stradiņa slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls. Vai plānojat veikt vēl kādas izmaiņas VM padotības iestādēs? Vai arī veikt vadītāju izvērtēšanu?

Es ļoti uzmanīgi skatos, kādā veidā tiek panākts rezultāts, vai tiek panākts rezultāts un vai tas tiek darīts maksimāli efektīvi. Man gan nav saraksta ar vadītājiem, kurus gribētu samainīt, bet, ja kaut kur radīsies situācija, ka cilvēki netiek galā ar saviem pienākumiem, vai būs aizdomas, ka netiek efektīvi izmantoti līdzekļi, tad noteikti šādi vadītāji tiks mainīti. Bet šādi lēmumi tiks pieņemti, tikai balstoties uz padarīto darbu izvērtējumu. Šobrīd gan man nav indikāciju, ka ko tādu nāktos darīt.

Kad varētu tikt izsludināts konkurss par Stradiņa slimnīcas 2.kārtas būvniecību? Vai jauna konkursa rīkošana būtiski neiekavēs slimnīcas būvēšanu un neapdraudēs slimnīcas spējas strādāt, zinot pašreizējos apstākļus tajā?

Domāju, ka neapdraudēs. Šobrīd mums ir jāprecizē skiču projekts, un ministrija ļoti uzmanīgi seko līdzi darāmo darbu grafikam. Stradiņa slimnīca Latvijai ir ļoti svarīga, tas ir terciārais centrs, kur palīdzību saņem visi valsts iedzīvotāji. Mums ir būtiski, lai slimnīca tiek uzcelta par efektīvāko cenu un pilda savas funkcijas.

Tas nozīmē, ka tiks sludināts jauns konkurss?

Jā, šobrīd esam saņēmuši no Finanšu ministrijas norādījumus, ka jābūt jaunam konkursam. Un es uzskatu, ka tā ir normāla prakse, ka jebkura jauna lieta sākas ar jaunu iepirkumu.

Tātad slimnīcas jauno korpusu plānots pabeigt 2023.gadā. Vai līdz tam laikam neradīsies problēmas jau esošajās Stradiņa slimnīcas telpās?

Tieši tāpēc slimnīcā ir valde, kurai jārūpējas par to, lai iestāde būtu normālā stāvoklī. Jā, ir zināms, ka pastāv vairākas problēmas ar telpām, un būs jāizdomā, kā palīdzēt slimnīcai līdz noteiktajam termiņam normāli funkcionēt. Jāatzīmē gan, ka tuvākajā laikā būs gatava arī slimnīcas korpusa pirmā kārta, kas jau esošajās telpās ļaus atbrīvot vairāk vietu pacientiem.

Es nesaku, ka tas būs viegli, tomēr uzskatu, ka Stradiņa slimnīca ir gājusi cauri ļoti dažādiem periodiem. Un man jāsaka viņiem paldies par spēju izturēt visas tās peripetijas, kas ap to notiek.

Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz reģionālajām slimnīcām? Vai plānojat pārskatīt slimnīcu tīklu un to funkcijas?

Šobrīd tiek gaidīts Pasaules Bankas ziņojums par jauno pakalpojumu pārklājumu Latvijā. Šis ziņojums noteikti nesīs izmaiņas arī slimnīcu tīklā, tomēr izmaiņas nav gaidāmas vienā dienā.

Vispirms ir ļoti skaidri jāapzina, kāda veida un līmeņa pakalpojumi tiek sniegti konkrētās slimnīcās, proti, kur tiek sniegta neatliekamā palīdzība, kur - augstāka līmeņa pakalpojumi. Pats būtiskākais ir saglabāt pakalpojumu pieejamību visā Latvijā. Tas būs liels darbs - tas ir viens no blokiem visā veselības aprūpes reformā.

Kad ir gaidāms Pasaules Bankas ziņojums?

Ziņojums gaidāms jau drīzumā. Pēc tam mēs pie viņa strādāsim un sāksim iepazīstināt visus ar secināto.

Kopumā ziņojumā secinātais varētu nozīmēt, ka būs jāpārskata slimnīcu skaits?

Es domāju, ka mēs runāsim arī par slimnīcu skaitu. Tomēr ļoti svarīgi vispirms ir saprast, uz ko mēs ejam, un tam ir jānotiek normālā laika periodā. Līdz ar to slimnīcu tīkla pārskatīšanai esmu nospraudusi piecu gadu plānu. Tāpat ir jāatzīmē, ka šādas izmaiņas tomēr ir iekšēja vienošanās. Un, ja mēs vienojamies, ka ejam uz šādu mērķi, tad mums tas arī būs jāizpilda.

Vai saistībā ar e-veselības sistēmas neveiksmēm plānojat nosaukt arī vainīgo vārdus? Vai Jums tie ir zināmi?

Man būtu grūti zināt vainīgo vārdus. Es šobrīd esmu nonākusi situācijā, kad e-veselības projekts tiek realizēts deviņus gadus un tas tūlīt būs jāpalaiž. Līdz ar to mans uzdevums ir koncentrēties, lai ārstiem un pacientiem saprotami tiktu uzsākti divi sistēmas produkti.

Ar izmeklēšanas darbiem valstī nodarbojas citas institūcijas, un, ja būs nepieciešams, tās arī veiks izmeklēšanu. Mans uzdevums ir iet uz priekšu, lai saprastu, kā sistēmu padarīt funkcionālu. Kā jau minēju, bez e-veselības nav iespējams iegūt pilnu savietojamību, lai sekotu līdzi dubultajiem izmeklējumiem.

Pagaidām ir apturēta iecere ārstniecības iestādēs pacientus uz izmeklējumiem pierakstīt prioritārā secībā. Kad šāda ideja varētu atgriezties dienaskārtībā vai arī tiks meklēts cits risinājums garajām rindām?

Pacientu rindas ir jāatrisina, to nevar noliegt. Līdz ar to es atgriežos pie teiktā, ka finansējums veselības aprūpei ir jānodrošina vismaz 12% apmērā no valdības izdevumiem. Taču pat tad nevar teikt, ka rindas beigsies. Rinda līdz trīs mēnešiem ir normāla parādība, ja vien cilvēkam nav akūta saslimšana.

Iemesls, kāpēc veidojas rindas, ir arī fakts, ka samaksa par pakalpojumu ir tik maza, ka ārsti izvēlas strādāt privātās praksēs un pacients iet un maksā, jo trūkst ārstu.

Tāpat būtiska ir darba organizācija. Jautājums ir par to, vai esam pietiekami efektīvi organizējuši slimnīcu darbu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka nav vienotas rindas, nav zināms, cik vietās pacients gaida, un nav zināms, cik rinda patiesībā ir gara. Šobrīd varam nodarboties ar šīs darba organizatoriskās daļas sakārtošana. Slimnīcām ir dots uzdevums saprast, kuras rindas viņi var organizēt citādi, lai pacients, kuram neatliekami nepieciešama palīdzība, nonāktu pie speciālista.

Līdz ar to atliek divi jautājumi, kas saistīti ar atalgojumu un finansējumu, lai nepieciešamos pakalpojumus vispār nodrošinātu. Mans uzdevums šajā situācijā ir parādīt, kāpēc veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums. Jo viss stāsts galu galā nav par rindām, bet gan par pacientu, kurš netiek pie ārsta.

Jūs esat norādījusi, ka varētu izskatīt iespēju piedāvāt reģionālajām slimnīcām papildu finansējumu onkoloģijas diagnostikai ārpus kvotētajiem pakalpojumiem. No kurienes šāds papildu finansējums varētu tikt ņemts?

Šis ir jautājums par to, lai onkoloģiskie pacienti diagnostiku saņemtu ātri. Šajā gadījumā tie ir primārie izmeklējumi, kurus noteicis ģimenes ārsts pēc konkrēta standarta. Izmeklējumiem jābūt standartizētiem, lai citā ārstniecības iestādē tie nebūtu jāatkārto.

Aprēķinot pieejamo finansējumu, neliels ietaupījums ir radies no laboratorijām paredzētā finansējuma, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā tika noteikti ierobežojumi laboratorijām. Domāju, daļa naudas šim mērķim varētu nākt no šī ietaupījuma.

Cik liels ir finansējums, ko izdevies ietaupīt?

Aptuveni pusotrs miljons eiro.

Vai neplānojat pārskatīt nosūtījuma sistēmu, kas ir spēkā no šī gada?

Runājot par šo sistēmu, jau ir sākts darbs pie grozījumu izstrādes Ministru kabineta noteikumos. Šobrīd, analizējot analīžu nosūtījuma sistēmu, esam konstatējuši dažus pārrāvumus, kurus plānojam novērst. Nevaru apsolīt, ka visas loģikas nepilnības ir atrastas, bet daudzi iztrūkumi tiks novērsti. Piemēram, dažos gadījumos ģimenes ārsts nevarēja nosūtīt uz analīzēm un pacientam bija jāstāv rindā pie speciālista tikai tādēļ, lai saņemtu norīkojumu uz analīzēm. Šī norma tiks labota, un turpmāk ģimenes ārsts varēs dot norīkojumu uz analīzēm, ja pacientam tās jāveic regulāri un pie speciālista jādodas jau ar analīžu rezultātiem.

Ziemellatvija.lv ARHĪVS

Nākotnē varētu tikt pārskatīts Latvijas slimnīcu tīkls

Kategorijas